Kōrero: Tā moko

Whārangi 1. Ngā pūtakenga o te tā moko

Ngā whakaahua

Te ahurea tā moko Māori

I horapa whānui te tā moko i Te Moananui-a-Kiwa, engari he rerekē ngā tikanga a te Māori. Ki Tahiti me Hāmoa he tatau; ki Rarotonga he tatatau; ki Hawaii he kakau, ka mutu ka whakamahia ngā uhi (he rite ki te heru) hei wero i te wai ngārahu ki raro iho i te kiri. Engari ka whakawhanake te Māori i ōna uhi kia hōhonu ake te haehae i ngā awaawa o te kiri. He tikanga motuhake tēnei nō te Māori. Ko te koru hoki kāore e kitea ki ētahi atu takiwā o Te Moananui-a-Kiwa.

Ngā moko tōmua

Ahakoa ko ‘moko’ te ingoa mō te katoa o ngā kirituhi, he maha ngā tūmomo moko mō ngā wāhanga rerekē o te tinana. I tipu ake ētahi moko tōmua i te tangihanga, arā, ka haehae  ngā wāhine i te kiri ki te tūhua, ki te tapa angaanga rānei, ā, ka pēhia ngā tūnga-ā-kiri ki te pungarehu. He rite tonu te haehae o te kiri i te tangihanga me te pēpehi i te pungarehu ki te kiri. Nō konei kua noho te moko hei tohu maharatanga ki te tau kua ngaro.

Te tikanga o te moko

I tai neherā ka pā te moko ki te kanohi o te tāne anake, ā, ko te moko o te wahine he moko kauae. Arā tonu ngā ingoa tōtika mō ia wāhanga o te tinana. Nāwai ka tau te kupu ‘moko’ ki ngā tānga katoa o runga i te tinana.

Te tipunga o te moko

I kite ngā Pākehā tuatahi i te moko kurī – arā he momo moko e mau ana i ngā tauira o ngā toropae e toru, me ngā huapae e toru. Taro kau iho ka ngaro tērā moko, engari ka āhua kētia ki te koihanga. I te tau 1769 ko te tohungatā a Kāpene Kuki ko Sydney Parkinson tērā ka kite i te tātauira moko kurī i runga pūhoro. Waihoki ki ētahi atu toi o te ao, ākene pea ka whanake i te pūhoro i te moko kurī, kātahi rawa ka hua ko te toi moko waiwaiā a te Māori.

Ngā pūtakenga mai i ngā kōrero tuku iho

Ka takea mai hoki te tā moko i ngā atua. E ai ki te whakaaro a ētahi ka whai pānga te moko ki a Rūaumoko, te tama atua kahukahu a Ranginui rāua ko Papatūānuku. Ko Rūāumoko anō te atua o te rū whenua me ngā puia; koia tērā ‘ka rū au moko i te whenua’.

Ko Mataora rāua ko Niwareka

Tērā tētahi tipuna i noho ki Te Ao Tūroa, ko Mataora tōna ingoa. I moe a Mataora i te wahine o Rarohenga, ko Niwareka tōna ingoa. Nō tētahi rā ka patua e Mataora tāna wahine, ā, ka hoki māwherangi atu ki tōna kāinga ake i Rarohenga. He āhuatanga te patu wahine kāore i kitea ki Rarohenga. Nā te hinapōuri me te aroha ka whakatika atu ki te kimi i tana wahine.

Nō te putanga atu ki Rarohenga ka tūtaki ia ki te matua o Niwareka ki te tohunga tā moko a Uetonga; Ka noho a Mataora whakamīharo atu ai ki te mahi a te tohunga tā moko; i tōna ao, he rangitahi noa te wā e noho ai te tānga ki runga i te kanohi. Ka kīia tēnei momo tā he whakairo tuhi, he hopara makaurangi rānei, ā, ka mahia mai ki te pungarehu, ki te uku kikorangi, ki te karamea. Kātahi ka ūkui a Uetonga i te kanohi o tana hunaonga hei whakaatu i te koretake o tēnei momo kirituhi.

Kātahi ka pātai a Mataora kia tāia he moko mōna. Taro rawa ka rongohia te ngau o te mamae, ā, ka inoi atu ia mō Niwareka.

Hei hoa matenga

Ka tīkina mai a Niwareka e tōna tuahine, engari nā te tūpuhitanga o ngā karu i te tāinga o te moko, kīhai i mātauria tana tāne. Heoi nō tōna whātaretanga ki te korowai i mahia mō tōna hoa, ka mōhio pū ko tōna hoa tērā, ā, ka mihi, ka tangi rāua.

Nō te mahutanga o te moko, ka tono a Mataora ki a Niwareka kia hoki rāua ki Te Ao Tūroa. Ka oati ia ki a Uetonga, e kore ia e patu i tana kōtiro, inā rā e kore tōna moko e maunu i a ia. Hei koha ki tā rāua wehenga, ka tukuna te mātauranga o te tā moko ki a Mataora.

Te whakatipu i te tā moko

Kātahi ka whakatū a Mataora i te whare tuahi o Po-ririta. Ko te tangata tuatahi i tāia e Mataora ko Tū-tangata. Kāore i angitu tēnei whakamātau tuatahi, ā, ka mōhiotia taua tangata ko Tū-tangata-kino.

Ka ngana tonu a Mataora kia eke rā anō ia ki te tihi o te toi moko. Kātahi ka pūkengatia e ia ngā akoako i ākona i a ia i Rarohenga; arā te pōngiangia, te pīhere, te ngū me te tīwhana. Arā atu ngā tā moko i hua ake i te mahi whakairo.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rawinia Higgins, 'Tā moko - Ngā pūtakenga o te tā moko', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ta-moko/page-1 (accessed 26 May 2019)

Story by Rawinia Higgins, published 5 Sep 2013