Kōrero: Rongoā

Whārangi 5. Te pānga o tauiwi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

He nui te pānga o tauiwi ki runga i ngā rongoā Māori. Kāore i kaha ngā tohunga ki te ārai i ngā tahumaero i tae mai me te Pākehā. Ahakoa te kore take hoki o ngā rongoā Pākehā o taua wā ki te ārai i ngā tahumaero, hinga tonu ana te mana o ngā tohunga.

Ko te whakapae ka whiua e ētahi mihinare Pākehā, nā te kore whakapono a te Māori ka hōrapa ngā tahumaero. Nā te paheketanga o te mana o ngā tohunga tahuri ai ētahi Māori ki te whakapono Karaitiana. Nāwai ā, ka kati tēnā whare wānanga, ka kati tēnā whare wānanga, ko te otinga, ka paheke te mana me te kaha o te tohunga.

He rongoā Katorika

He none Wīwī a Mary Joseph Aubert, i kaingākau ki ngā rongoā a te Māori. Ka noho ia me ngā iwi Māori o te awa o Whanganui. He maha ngā rongoā nāna i mahi. I mātau ia ki ngā mātauranga Pākehā mō te huaota, te matū me te tū hei nēhi. Heoi, ka ako tonu a ia mō ngā rongoā Māori. Ka ranua e ia ngā rongoā Pākehā, me ngā rongoā Māori, ka hokona ki Aotearoa puta noa.

Ngā tohunga iti

Ka rapu tonu te tini o te iwi Māori i te rongoā, ahakoa te mea kei waenganui i ngā ao e rua e noho ana. Ahakoa haere tonu ai te mahi a ngā tohunga tūturu, ka ara mai tētahi momo anō o te tohunga – kāore i whakangungua ki te whare wānanga, kāore he mana. Ko te mahi a ēnei tohunga he haere ki tēnā pā, ki tēnā kāinga me te kī kei a rātou ake ngā rongoā mō ngā mate katoa i te ao. Hauwarea atu. Taka rawa ki ngā tau tōmua o te rau tau 1900 ka tahuri ngā mana Pākehā me ngā mana Māori ki te ārai i a rātou.

Te Ture Whakamutu Tohunga

I hua ake te Ture Whakamutu Tohunga nā te māharahara mō ngā mahi pokanoa a ētahi tohunga. Ka puta ngā whakahē a te Kotahitanga o ngā Tamariki o Te Aute e mea ana ka tūkinotia ngā tūroro, ka tāmia te whanaketanga o te iwi Māori. Ka puta ngā whakahē a ngā tākuta Māori rongonui nei a Māui Pōmare rāua ko Te Rangi Hīroa (Sir Peter Buck).

Nā te mema pāremata Māori nā Tā Timi Kara te Ture Whakamutu Tohunga i whakatakoto ki te aroaro o te pāremata, he mea tautoko e ngā mema pāremata Māori tokowhā. Nō te tau 1907 ka mana tēnei ture. E ai ki te kupu whakataki:

Ko ngā tāngata ka whakawai, ka whakakotiti rānei i ngā whakapono a ngā Māori i runga i te kī, i te whakataruna rānei he mana atua tā rātou ki te whakaora tahumaero, ki te matakite hoki, ka whainatia e te Kaiwhakawā – kia kaua te whaina rā e eke i e 25 pāuna - ka mauherea rānei mō te wā tae atu i te ono marama.

Ruarua noa iho ngā whakawātanga i raro i tēnei ture, ruarua hoki ngā tāngata i whakaharaina – ko te putanga me kī, ko te huna a ngā tohunga i ā rātou mahi. Nō te tau 1962 whakakorengia ai te ture nei.

Ka whakapae ētahi ko te tino whāinga o tēnei ture kia tāmi i a Rua Kēnana te matakite o Ngāi Tūhoe, nāna tana hapori i whakatū ki te take o Maungapōhatu i te tau 1907.

Tērā ngā whakapae a ētahi kei te takahi tēnei ture i te Tiriti o Waitangi nā te werowero i te mātauranga Māori, kīia ai he taonga i te wāhanga tuarua.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rhys Jones, 'Rongoā - Te pānga o tauiwi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/rongoa/page-5 (accessed 6 December 2019)

He kōrero nā Rhys Jones, i tāngia i te 24 Sep 2007