Kōrero: Ngāti Toarangatira

Whārangi 2. Migration from the north

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Taka rawa ki te tekau tau atu i 1820, kua roa te wā e pakanga ana a Ngāti Toa ki ngā iwi o Waikato ki uta, mō te mana o Kāwhia me āna rawa katoa. Whāia, ka whakahauhia e Te Rauparaha te iwi kia heke whakatetonga, ki te rohe o Kapiti, ki ngā whenua me ngā rawa o taua rohe, e tata atu hoki ai rātou ki ngā Pākehā hoko pū.

Te wehenga atu i Kāwhia

Ehara i te mea ngāwari te wehe atu i Kāwhia; mai anō i te taenga o te waka a Tainui i te rau tau 1300, ko Kāwhia te kāinga tupu o te iwi. Nā tō rātou hingatanga i te pakanga whakamutunga ki a Waikato rāua ko Ngāti Maniapoto, ka whāiti a Ngāi Toa ki te pā o Te Arawī kei te tonga o Kāwhia. Ka hia marama e whakapaea ana taua pā e te hoariri.

Te Heke Tahutahu Ahi

Mei kore ake te ngākau aroha o tētahi o ngā huānga o Te Rauparaha i roto i te taua o Maniapoto, tērā tonu pea kua ngaro te iwi katoa. Heoi anō, ka tukuna rātou kia wehe atu i Kāwhia. Koinei te tīmatanga o tā rātou heke. I mua i tō rātou wehenga, ka kōrero a Te Rauparaha ki te iwi, ka poroporoaki ki ngā whenua papatipu o ōna tīpuna. Ka anga tana titiro ki Kāwhia, ka waiatahia e ia tana waiata tangi rongonui mō te kāinga ka wehe nei rātou: ‘Tērā ia ngā tai o Honipaka, ka wehe koe i ahau.’

Kia tata ratou ki te awa o Mōkau, ka tūpono te tira wāhine a Te Rauparaha ki tētahi taua o Ngāti Maniapoto. Ka whakakuhuna e Te Rauparaha ngā wāhine ki ngā kākahu kahurangi, ka tohua rātou kia tū ki te taha o tēnā, o tēnā ahi, e pōhēhē ai te hoariri he ope taua nui rātou. Nō konei i tapaina ai te wāhanga tuatahi o te heke, ko te Heke Tahutahu Ahi. I manaakitia a Ngāti Toa e āna huānga o Taranaki, pērā i a Ngāti Mutunga.

Te Heke Tātaramoa

Ka noho a Ngāti Toa ki Taranaki mō ētahi marama – he whakatupu kai, he rapu hoa mō te hekenga ki te tonga ngā mahi. Ahakoa he mano tāngata, neke atu tō rātou rahi, he tokomaha ngā wāhine, tamariki, kaumātua i roto, ka mutu, me hīkoi rātou mō te hia rau kiromita; ka mate ētahi i te huarahi.

Inā te uaua o te heke nei. He maha ngā tutukitanga ki ngā iwi whakataratara o te taha tonga o Taranaki, o Whanganui, o Manawatū, o te takiwā hoki o Horowhenua. Nāwai ā, ka tae a Ngāti Toa me ana haumi ki te rohe o Kapiti, ko te otinga tērā o te wāhanga tuarua o te heke mai i Taranaki ki Kāpiti. Nā te ururua o te huarahi i haerea e ratou, i tapaina tēnei wāhanga o te heke, ko te Heke Tātaramoa.

Te whakanui i ngā heke

Ko te ingoa whānui mō ngā heke, ko te Heke Mai Raro. Ka taka ngā tau ā, ka whakatūria he wharenui, ko Te Heke Mai-i-raro, hei whakanui i ngā heke. I whakatuwheratia te whare i te tau 1997 ki te marae o Hongoeka ki Plimmerton, kei kō atu i te wāhi i tū ai a Taupō, te pā o Te Rauparaha.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Mīria Pōmare, 'Ngāti Toarangatira - Migration from the north', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ngati-toarangatira/page-2 (accessed 1 March 2020)

He kōrero nā Mīria Pōmare, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 1 Mar 2017