Kōrero: Ngāi Tūhoe

Whārangi 4. Te Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā tūtakitanga tōmua

Kīhai i te mōhiotia te tau i tūtaki tuatahi a Tūhoe ki te Pākehā. I rongo pea rātou mō te taenga atu o Kāpene Kuki ki Tūranga i te tau 1769, me tana huringa hei muri atu ki Te Moana-a-Toi. Kia pahure ngā tau e rima tekau pea ka tūtaki anō a Tūhoe ki te Pākehā, arā i te taenga mai o ngā kaihokohoko me ngā mihinare.

Nā te tawhiti o Ngāi Tūhoe ki ngā wāhi hokohoko, tāpae atu ki ngā rīriri ki ngā iwi noho ki tai, kāore a Tūhoe i tauhokohoko me te Pākehā. Ahakoa tēnei, i te mōhio tonu te iwi he aha ngā taonga a te Pākehā. I te whakaekenga o Ngāpuhi ki Te Moana-a-Toi i te wā 1819 ki te 1823, ka rongo a Ngāi Tūhoe i te wehi i ngā pū a te Pākehā. Ko te rīwai me te poaka ngā rawa tuatahi ka riro mai i a Tūhoe. Nō te tau 1820 pea ka riro mai te kānga.

I ngā wā ka tareka, ka haere a Ngāi Tūhoe ki tawhiti kia tauhokohoko ki iwi kē mō ngā taonga Pākehā. Ka tauhokohokona te muka, te huahua, te taurekareka mō te pū, te paura, te kākano, he taputapu, he poaka. Nā ngā rīriri i waenganui i a Tūhoe me Ngāti Awa, ka haere a Tūhoe ki Tāmaki-makau-rau, ki Hauraki, ki hea atu ki te tauhokohoko.

Te riri

Kia tae ki ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1860, kua rongo a Tūhoe mō te pakanga ka tū pea i Waikato. Ko te kōrero, kua tae ngā hōia a te Karauna ki te paenga raki o te rohe o Waikato. Kāore a Tūhoe i tino hiahia kia tautoko i te pakanga ki reira. Ka kī tētahi o ngā rangatira: ‘Kia tāwharautia a Mataatua’, arā, me tatari kia tae rawa ngā hōia ki te rohe o Tūhoe kātahi anō ka tūtakina. Heoi, ka tae mai rā ngā hōia ki te rohe o Tūhoe; mō te matenga o Te Wākana (Carl Sylvius Völkner) i Ōpōtiki, me te haerenga o Ngāi Tūhoe ki te pakanga i Ōrākau.

Ōrākau

Hei te tau 1863, 1864 ranei, ka haere a Rewi Maniapoto, te kaingārahu o Ngāti Maniapoto ki Te Urewera ki te tono āwhina i a Tūhoe mō ngā riri ki Waikato. I tana tono, ka kōrero a Rewi mō ngā hononga tata i waenganui i a Tūhoe me Waikato, arā, te haerenga a Tūhoe-pōtiki ki Kāwhia, mate atu; te tuku mātātahi a Te Purewa o Tūhoe rāua ko Peehi Tūkorehu o Ngāti Maniapoto i Te Whāiti i ngā tau whā tekau ki mua; te kupu tautoko a Tūhoe k te Kīngitanga i te hui nui i tū ki Pūkawa i Taupō i te tau 1856; ngā pānga a Ngāti Whare (hapū nō Tūhoe) ki a Tainui.

Whāia, ka wehe te ope taua a Tūhoe ki Waikato. Kotahi rau tō rātou kaha – tāne mai, wāhine mai, tamariki mai. Nō te taenga atu ki te riu ki Waikato, ka tono a Rewi kia tatari rātou, kia kaua e whakatū pokanoa ki te pakanga. Ka whakautu ngā mea o Ngāi Tūhoe, kīhai rātou i takahi te mata o te whenua me ā rātou pū mō te kore noa iho. Ahakoa āna māharahara mō Ōrākau hei papa mo te riri, ka whakaae a Rewi ki te tono a Tūhoe.

Mō ngā rā e toru, atu i te 31 o Māehe ki te 2 o Āperira 1864 ka pakanga a Tūhoe i te taha o Rewi Maniapoto ki Ōrākau. Nā te tini o te hoariri me te nui o a rātou pū ka hinga ngā Māori. E 60% te nui o ngā mate o Tūhoe, tae atu ki tō rātou rangatira ki a Piripi Te Heuheu.

I te hokinga o ngā mōrehu ki Ruatāhuna, ka taunuhia rātou e ngā pouaru. I hāngai tika ā rātou kanga ki a Te Whenuanui, nā rāua ko Piripi Te Heuheu hoki te ope o Ngāi Tūhoe i ārahi ki te riu ki Waikato. Kei te hakaina tonuhia taua pātere i ēnei rā.

Te Patunga o Te Wākana (Reverend Carl Sylvius Völkner)

I te marama o Māehe 1865, ka patua te mihinare a Te Wākana ki Ōpōtiki. I whakapae a Te Whakatōhea he heri kōrero a Te Wākana ki te kāwanatanga. Nā te Hauhau nā Kereopa Te Rau a Te Whakatōhea i whakakīkī kia patua a Te Wākana. I haere mai a Kereopa i Taranaki ki te kauhau i te whakapono Hauhau ki ngā iwi o Te Moana-a-Toi me Te Tai Rāwhiti. I tāronatia a Te Wākana ki kō tata mai o tōna whare karakia. Ko te rerenga tērā o Kereopa ki roto i a Te Urewera. Ahakoa te kī a Ngāi Tūhoe kāore ia i whai wāhi ki te patunga o Te Wākana, kāore te kāwanatanga i aro ake, ka whakapae tonu a ia i uru a Ngāi Tūhoe ki te patunga o Te Wākana.

I te wāhanga tōmuri o tēnei tau, ka patua a Hēmi Te Mautaranui (James Fulloon) e Ngāti Awa ki Whakatāne. He kaiwhakamārama reo, he āpiha a Te Mautaranui nā te kāwanatanga. Ka riri a Tūhoe mō tēnei patunga i te mea he uri a Te Mautaranui nō rātou. Ka hua te kino ki a Ngāi Tūhoe i ēnei matenga. Otirā, ka tau mai te ope taua o te kāwanatanga ki ngā whenua o Ngāi Tūhoe.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rangi McGarvey, 'Ngāi Tūhoe - Te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ngai-tuhoe/page-4 (accessed 18 November 2019)

He kōrero nā Rangi McGarvey, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 1 Mar 2017