Kōrero: Ngā mātua

Whārangi 5. Ngā momo āhua whakatipu tamariki

Ngā whakaahua

Mā te katoa e te whakatipu tamariki

I ngā wā o mua, nā te whānau katoa tēnei mea te tamariki – ehara i ōna mātua ake anake. Ka whakamahia anō te kupu whaea me te kupu matua mō te hunga mātua kēkē. I whakatipuhia te tamariki, ā, i poipoia rātou e te whānau whānui, kaumātua mai, kōkara mai, pāpara mai, mātua mai.

Nā mātou katoa

I te tuhi a Joan Metge, ‘Pēnā ka tū he hui whānau kua mahi tahi te whānau, kua kōrero ngā pākeke mō “ā mātou tamariki”, ehara mō “ā māua tamariki”. Ka whai wāhi anō rātou ki te whakatipunga o ngā tamariki katoa’.1 Ki tā tētahi kaituhi anō, ‘Ka noho matua anō ahau ki ngā tamariki a ōku tuāhine me ōku tuākana, waihoki ka noho matua anō rātou ki āku tamariki ake. He whānau anō ērā mātua, ā, mā rātou anō e manaaki e whakatika, e tauawhi hoki ngā tamariki katoa i tōna tūranga hei matua.’2

Ngā mātua takakau, me ngā pakeke tokomaha

Arā anō ngā uauatanga o te whakatipu tamariki ki ngā kāinga matua takitahi ki ngā whare rānei e nōhia ana e ngā mātua tokomaha. Ka takaware tonutia ēnei tamariki.

Tautoko whānau

E whai hua ana hoki ngā whānau me te pāpori Māori i ngā whakapau kaha kia tautoko i ngā whānau mō ā rātou tamariki. Me tautoko ā-tinana, ā-rauemi hoki te whakatipu tamariki ki ngā whare matua takitahi. Mā ngā tikanga whāngai, me te uru mai o ngā whāea kēkē, matua kēkē, pakeke, kuia me ngā kaumātua ka tutuki te tipunga ora o ngā tamariki Māori.

Ehara mā te pūmau anake o ngā mātua Māori ki te manaaki i ā rātou tamariki ka tipu ora anō ai, engari me tautoko anō hoki e te hapori whānui,. He tika pū anō tēnei i ngā whānau e ngaua ana e te rawakore, e parea ana rānei ki tahaki e te hapori.

Tā te kaumātua mō te whakatipu tamariki

He hononga pūmau anō tērā tō te kuia, koroua rānei ki tāna mokopuna. Heoi kua panoni te wāhi ki ngā tīpuna, kuia, kaumātua, whaea, mātua hoki mō te whakatipu tamariki. Kua kore e rite ki ngā rā o mua. Kua tōroahia kētia ngā haora mahi i ēnei wā me te mahi tonu kaumātua noa ai.

Nā whai atu ka pā tēnei āhua ki te tiaki mokopuna a ngā kaumātua, kua kore haere kē hoki i te rapu mahi kē. Tērā rānei he tawhiti rawa te noho o ngā kaumātua. Hāunga tēnei, ka kaha tonu te āhua o te whānau Māori ki te torotoro i ngā kuia, whaea, kaumātua hoki. I ētahi wā ka noho rātou mō te wā roa. Kua tere kapo anō hoki te hunga pākeke ināianei ki ngā hangarau ao hurihuri hei wāhie mō te ahi kā – arā mā te waea pūkoro, te ī-mēra me te Skype.

Tikanga mahi

Ko te oriori tētahi tikanga poipoi, ako hoki i te tamaiti ki ōna kōrero tuku iho. E whakapae ana a Amster Reedy, he taonga tuku iho tēnei nā te Māori, arā, kia whakahokia mai ngā tikanga whakatipu tamariki, e ora ake ai, e koa ake ai te hunga tamariki i te whai mārama ki tōna tuakiri ake me tērā o tōna whānau. Mā te whakaoriori i te tamaiti kua mārama ia ki ngā kōrero tīpuna, ā, kua ako anō ia ki ngā tikanga o te whakatau, te riri me te whakaea, tae atu ki ngā kōrero mahi kai, hekenga waka hoki.

E haere tonu ana ētahi tikanga whakatipu tamariki pērā i te mirimiri me te karakia pure ora i ngā tamariki. He tūranga nui tonu tō ngā kaumātua me ngā kuia hei ārahi i te whānau. He wāhi nui tō rātou ki te manaaki me te whāngai i te matū o te kōrero ki ā rātou mokopuna.

Kupu tāpiri
  1. Joan Metge, New growth from old: the whanau in the modern world. Te Whanganui-a-Tara: Victoria University Press, 1995. Back
  2. R. Selby, ‘My whānau.’ Kei Social work in action, ētita Robyn Munford me Mary Nash. Te Papaioea: Dunmore Press, 1994. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Cindy Kiro, 'Ngā mātua - Ngā momo āhua whakatipu tamariki', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-matua/page-5 (accessed 26 August 2019)

Story by Cindy Kiro, published 5 May 2011, updated 1 Jun 2017