Kōrero: Ngā iwi o Marutūahu

Whārangi 3. Ngāti Maru rāua ko Ngāti Pāoa

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngāti Maru

He rahi ngā kōrero mō te tūnga ake o Ngāti Maru hei iwi. E whai ake nei he whakamārama nā Taimoana Tūroa:

I te hokinga o Tamaterā (te tama tuarua a Marutūahu) ki Whakatīwai ... ka moea e ia tōna whāea whāngai, a Hineurunga ... Koinei te take i noho ana teina, a Te Ngako rāua ko Tāurukapakapa hei tama whāngai māna. I te moenga o Te Ngako i te tamāhine a Tamaterā, i a Pareterā, ka puta ko tā rāua tama ko Kahurautao. I te moenga o Kahurautao i te mokopuna a Tamaterā, i a Hineterā, kātahi ka whīwhiwhi rawa atu. Nō te pakeketanga o tā rāua tama a Rautao, ka tīmata ngā kōrero nui mō Ngāti Maru. 1

I puea tuatahi mai te tuakiritanga o Ngāti Maru i te wā i a Rautao. I whai mana a Rautao rātou ko tōna iwi i tana ranaki i ngā mate o tōna tuakana rāua ko tōna matua ki te rohe o Tāmaki. Nō te matenga o Ureia, te taniwha kaitiaki o Hauraki i ngā wai o Manukau, ka whakaekea anōtia e rātou te rohe o Tāmaki.

Nō muri ka huakina te riri ki te tai tokerau, ki te iwi o Ngāpuhi. Heoi, nā te maha rawa atu o ngā waka taua kei ngā wai o Tīkapa, ka whakaingoatia aua wai ko ‘ngā tai whakarewa kauri’, e tohu ana ki te rākau kauri i tāraia mai ai ētahi o aua waka. Kia tae ki te rau tau 1800, kei te haere tonu ngā pakanga ki ngā iwi o te tai tokerau. Ko te riri nui whakaharahara i tū i te whakapaenga o te pā o Te Tōtara (e pātata ana ki Pārāwai, Thames) e Hongi Hika mā o Ngāpuhi.

I te rau tau 1800, ka tū a Hauāuru Taipari hei rangatira mō Ngāti Maru. Hei whakanui i te moenga o tana tama a Wiremu Hōtereni Taipari ki te puhi o Ngāti Awa, ka whakairohia tētahi whare whakairo, ko Hotunui te ingoa.

Ngāti Pāoa

I ahu mai a Pāoa i te pū o Waikato, hei teina ia nā Mahuta. Ka whānau mai he tamariki i a rāua ko tana wahine matua a Tauhākari. Nā te kore e tareka e ia te manaaki i tōna tuakana a Mahuta i tana taenga ohoreretanga ki tōna kāinga, ka pā te whakamā ki a Pāoa, ka neke ia i tōna kāinga i Taupiri kia haere ki te rohe o Hauraki noho ai. I Hauraki, ka moe ia i a Tukutuku, te mokopuna a Tamaterā. Tokorua ā rāua tama. Nā whai anō kei Waikato, kei Hauraki anō a Ngāti Pāoa e manaakitia ana.

Kei waenganui i ngā rohe o Waikato, o Hauraki ngā whenua papatipu o te iwi, e totoro atu ai i te pito uru o ngā mānia o Hauraki, tae rawa ki Tāmaki-makau-rau. I nōhia anōtia e Ngāti Pāoa ētahi o ngā moutere ki Tīkapa, pēnei i a Waiheke. Ko Haora Tīpa Te Koinaki tētahi o ngā rangatira whai mana o Ngāti Pāoa i te rau tau 1800.

Kupu tāpiri
  1. Taimonana Tūroa. Te takoto o te whenua o Hauraki – Hauraki landmarks. Auckland: Reed, 2000, p.64. › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Te Ahukaramū Charles Royal, 'Ngā iwi o Marutūahu - Ngāti Maru rāua ko Ngāti Pāoa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-iwi-o-marutuahu/page-3 (accessed 26 September 2020)

He kōrero nā Te Ahukaramū Charles Royal, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017