Kōrero: Te Pēhi Kupe

Whārangi 1: Haurongo

Te Pehi Kupe

?–1828

Nō Ngāti Toa; he rangatira

I tuhia tēnei haurongo e Steven Oliver,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Ko Te Pēhi Kupe te mātāmua o ngā tama a Toitoi, ā, i heke mai a ia i ngā tātai matua o Toa Rangatira, te tino tipuna o Ngāti Toa. I whānau mai a Te Pēhi i Kāwhia. Ko Waipunāhau tōna whaea, ā, nō Ngāti Mutunga o roto o Taranaki, nō te hapū o Ngāti Hinetuhi. Ki tā te whakaahua i panipania i Ingarangi i te tau 1824, he moko paruhi tō Te Pēhi, ā, ki te titiro, āhua 30 tau tōna pakeke. Nā tēnei whakaahua ka whakaarongia i whānau mai a Te Pēhi i te tau 1795 pea. Tokorua ngā wāhine a Te Pēhi. Ko Tiaia, te whaea o tana tama, o Te Hiko-o-te-rangi, me ana tuāhine tokowhā; ko Te Purewa, te whaea o te tamāhine tuarima, o Ria Waitohi.

He iti noa iho ngā kōrero e mōhiotia ana mō te wā e tamariki ana a Te Pēhi. Otirā he mea whakatipu a ia hei rangatira a tōna wā. I a ia e taitama ana i te tau 1819, ka kuhu atu a ia me ētahi toa o Ngāti Toa ki tētahi ope taua whai pū; ko ngā rangatira o Te Tai Tokerau ko Tūwhare, ko Patuone me Nene, ngā kaihautū o taua ope taua. Nā rātou i whakaeke a Horowhenua me Te Whanganui-a-Tara (Wellington Harbour). Na, i a rātou i te motu o Kapiti e whiriwhiri ana i tētahi āhua kia mau tonu ai te rangimārie ki waenganui i a rātou; inā kāore hoki i taea e rātou te turaki i te pā o Taepiro, ka tukuna tētahi mere pounamu e te iwi kāinga ki a Te Pēhi.

I te hokinga o te ope o Ngāti Toa ki tō rātou ūkaipō, ki Kāwhia, kāore noa iho i roa ka tukia tō rātou kāinga e Waikato me Ngāti Maniapoto. I te pakanga o Te Kakara, i kō tata mai i te roto o Taharoa, ko Te Pēhi tētahi o ngā rangatira tokowhā o Ngāti Toa, he pū tāna. Ko ētahi atu o te tokowhā i whai pū ko Te Rauparaha, ko Te Rangihaeata me Pōkaitara. Heoi, i tino patua a Ngāti Toa, nā te tino tokomaha tonu o te hoariri. I muri tata tonu mai ka mahue i a rātou tō rātou kāinga tipu, a Kāwhia. Ka whakatahi rātou ki te tonga ki Taranaki i te tuatahi, ā, i muri mai ki Horowhenua. Nā, i a rātou e haere taui mai ana i Kāwhia, nā te wahine a Te Pēhi, nā Tiaia, i whakapakepake a Te Rauparaha kia kaua e patua kia hemo tētahi o ngā tāngata o Waikato, nā te mea nā taua tangata tonu i āwhina a Ngāti Toa.

Nō muri mai ka tāpiri atu a Ngāti Mutunga, ngā whanaunga o Te Pēhi i Taranaki, ki a Ngāti Toa. Nā tēnei ope i turaki te ope o Waikato rāua ko Ngāti Maniapoto i Motunui, i ngā rā whakamutunga o te tau 1821, i ngā rā tōmua rānei o 1822. Na, ka haere a Ngāti Toa ki Horowhenua, ā, mai i reira nāna i hao te moutere o Kapiti, ā, nāna hoki i tango mai taua motu i a Mua-ūpoko me Ngāti Apa, arā, he whenua raupatu. Ka noho tēnei motu hei tino pā mō Ngāti Toa. I tua atu, i mau i a Te Pēhi a Te Rātū, te rangatira o Mua-ūpoko. Otirā i taotū a Te Pēhi, i a ia e hopu ana i a Te Rātū. Nā runga i tēnei āhuatanga ka tukuna e ētahi atu kaihautū o Ngāti Toa ngā whenua o Te Rātū me tana iwi ki a Te Pēhi. Ko aua whenua, i te takiwā o Tukutauaki. Na, i te wā o ētahi atu pakanga i waenganui i a Ngāti Toa me ngā iwi o Rangitāne, ka mate ētahi rangatira tokotoru o Ngāti Apa, i a rātou e āwhina ana i a Rangitāne i te pā o Motuiti, i te raki o Te Manawatū. Hei utu i tēnei, i puta ohorere ake a Ngāti Apa ki te tuki i a Ngāti Toa i Waikanae, ā, e 60 ngā tāngata i mate i a rātou. I roto i tēnei tokomaha, tokowhā he tamariki nā Te Pēhi. Ka noho te nako ki roto i a Te Pēhi ki te ngaki i te mate kiatu o ana tamariki, ēngari ko te mea kē kāore ana pū me ana kariri.

I te 26 o Pēpuere 1824, e noho marino ana te kaipuke rā a te Urania i Te Moana-a-Raukawa. Kātahi ka hoe atu a Te Pēhi me ana waka e toru – he waka taua rangiahua tētahi – ki taua kaipuke. Nō tana taenga atu ka kī atu a ia ki te kāpene o taua kaipuke, ki a Richard Reynolds, i haere ake ia i runga i te rangimārie. Na, ka rotarota atu a ia kia mōhio mai te kāpene kei te pīrangi pū a ia. I te whakahokitanga a te kāpene kāore he pū i runga i tana kaipuke, kātahi a Te Pēhi ka kī atu e noho ana a ia i runga i taua kaipuke, me tana haere ki Ōropi ki te tono atu i ētahi pū i a Kīngi Hōri (George) IV. Nāna i āta whakahua ngā īngoa nei. Kāore i porowhiua a Te Pēhi e te kāpene ki te moana, nā te mea kua tīmata ake te pupuhi o te hau hei whakatere i tana kaipuke. Heoi anō, nā Te Pēhi i whakahau kia hoki ana waka ki te tuaone. I tino noho hoa pūmau a Te Pēhi me te kāpene, ā, i muri mai nā Te Pēhi i tiaki te kāpene i kore ai i toromi i te takiwā o Montevideo.

I te taenga ki Ingarangi, ka mauria atu a Te Pēhi ki te aroaro o te Kīngi. I ako a ia ki te eke hōiho i a ia i reira, ā, me tana mātakitaki anō hoki i ngā hōia a te Kīngi. I haere anō a ia kia kite i ngā wheketere, ā, he mea hoatu ētahi takoha ki a ia, arā, he taukari, he tāreke, he pāraharaha me te kākahu, ēngari kore rawa atu he pū. Tērā pea nā ētahi kē atu i hoatu he pū māna. I pāngia rawatia a Te Pēhi e te mate karawaka. Nō te 6 o Oketopa 1825, ka wehe mai a ia i Ingarangi i runga i te kaipuke rā, i te Thames, ā, nā te kāwanatanga i utu ngā raruraru mō tana hokinga mai ki Aotearoa. Na, i a ia i Poihākena (Port Jackson) ka hokona e ia ana takoha, kia whai moni ai a ia hei hoko pū, hei hoko kariri hoki. Nā konei i nui haere ai ngā pū a Ngāti Toa, i tōna taenga atu ki Kapiti. I muri tata tonu mai ka whakawhiti a Ngāti Toa ki te whakaeke i ngā iwi o Te Waipounamu.

Na, i a Te Pēhi e ngaro atu ana i Ingarangi, kua oti kē i a Te Rauparaha rāua ko Te Rangihaeata te hohou te rongo ki a Ngāti Apa. Ahakoa tēnei āhuatanga, nāna i mau tana ope taua ki Rangitīkei me tana urupatu hoki i tētahi pā o Ngāti Apa i reira. Ko Pikitara pea te īngoa o taua pā. Ka mutu mai i konei ngā pakanga i waenganui i a Ngāti Toa me Ngāti Apa.

Tērā pea ko te tau 1828 te tau i whakawhiti ai a Ngāti Toa me ōna hoa, ki Te Waipounamu, ki te ngaki i ngā whakamanioro a aua iwi, ki te raupatu whenua, ki te whakarau mōkai hoki. Ka kitea kua tino whai pū rātou. I tua atu i tēnei, i te rapa pounamu anō rātou. He mea urupatu ngā pā o Ngāi Tahu i Kaikōura me Ōmihi, ā, ka patua ngā iwi kāinga, ka hopukina ētahi hei tūmau. I haere tika tonu atu a Ngāti Toa ki te tonga o Te Waipounamu. I te taenga atu ki te pā o Ngāi Tahu i Kaiapoi, ka mea rātou ki te whakahoahoa ki taua iwi me te pānui atu i tō rātou hiahia ki te hokohoko taonga. Ko Te Pēhi rātou ko Pōkaitara, ko Te Aratangata, ko Kikotiwha me ētahi atu, i uru atu ki roto ki te pā ki te hokohoko ngā pū me ngā kariri mō te pounamu. Kei ngā tuhituhi a Tāmihana Te Rauparaha mō tana pāpā, i noho kē mai a Te Rauparaha me Te Rangihaeata ki waho o te pā. Ēngari ko Te Pēhi rātou ko Pōkaitara me Te Aratangata i noho ki roto i te pā o Kaiapoi i taua pō, ā, he mea kōhuru i a rātou e moe ana. Ki tā Ngāi Tahu, nā Te Pēhi i tīmata te tautohe. Nāna i kī atu ki a Moimoi o Ngāi Tahu, 'He aha koe te moko parori, kāore nei e whakaae nei ki aku hiahia? A koe, e tata nei tō ihu te poroa ki taku piharoa.' Kātahi ka katia e Ngāi Tahu ngā putanga o te pā, ka patupatua ngā rangatira o Ngāti Toa. Nā Tangata Hara i patu a Te Pēhi.

Ki tā te kōrero, ko te ōhākī a Te Pēhi i a ia e whawhai ana i te hoariri, ko tēnei, 'Kaua e hoatu ki te atua, ēngari hoatu ki te Kākā-Kura'. Kua ngaro kē te tikanga o tēnei pepeha i nāianei. He mea tao te tinana o Te Pēhi, ka kainga. Ko ana kōiwi he mea hanga hei matau. Nā te mea he iti noa iho te ope o Ngāti Toa hei urupatu i te pā o Kaiapoi, ka hoki rātou ki Ōmihi, ka patua e rātou ngā Ngāi Tahu e mauherehere ana i a rātou. He wā tōna, ka hoki atu a Te Rauparaha rāua ko Te Hiko-o-te-rangi me ā rāua ope taua ki te urupatu i a Ngāi Tahu hei ngaki i te kōhurutanga o Te Pēhi mā.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Steven Oliver. 'Te Pēhi Kupe - Te Pehi Kupe', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t55/te-pehi-kupe (accessed 17 October 2019)