Kōrero: Te Kani, Hirini

Whārangi 1: Haurongo

Te Kani, Hirini

?–1896

Nō Ngāti Porou, nō Te Aitanga-a-Hauiti, nō Rongowhakaata; he rangatira, he hōia

I tuhia tēnei haurongo e Steven Oliver,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Ko Hirini Te Kani, ina rā, ko Hirini Tuahine kē, nō Te Aitanga-a-Hauiti o Ngāti Porou, nō Rongowhakaata. Ko tōna kāenga i Kaitī i Tūranga (Gisborne). He tama nā Rāwiri Te Eke me tana wahine matua, me Rīria Tāheke. Nō te tekau tau mai i 1820 pea ka whānau a Hirini. E tamariki tonu ana ia ka riro rāua ko tana whaea i te taha o te ope taua a Te Kani-ā-Takirau ki Te Māhia. Ko tā rātau haere he takahi i te whakapaetanga o te pā o Ōkūrārenga e karangatia ana i muri nei ko Kaiuku. Nāwai i takahi, kātahi ka ruturutua rātau e tētahi wawanga o te ope whakapae rā. Nō te tauitanga ka mauheretia a Hirini rāua ko tana whaea. I waimarie tō rāua makeretanga mai nā te tuku noa o Rāwiri Te Eke i te mere pounamu, i a Pahikauri (Pahikaure rānei). E taupatupatu ana ngā kōrero mō te hunga nā rātou i mau herehere. Nā Tūhoe pea, nā Tūwharetoa rānei rāua ko Ngāti Raukawa? Otirā, tērā pea ko Tūwharetoa tonu. He aha hoki. E ai ki ngā kōrero mō Mananui Te Heuheu Tūkino II, i roto te mere nei a Pahikaure i ngā ringaringa o Nohopapa, te wahine a Mananui, i tō rāua matenga i te horonga whenua i Te Rapa.

Ko Te Eke tonu tētahi i haina i te Tiriti o Waitangi i Tūranga i te tau 1840. I muri mai ka noho ko Hirini hai kaiārahi i ngā iwi o Tūranga. I te tau 1852 ka pōwhiringia e rātau ko ōna whanaunga ko Rūtene Te Eke, ko Pāhora Pāhoe a George Read ki te whakatū toa hokohoko ki Kaitī. Ā, i mua o te matenga o Te Kani-ā-Takirau ka huaina e ia ko Hirini hai kaiārahi mō Te Aitanga-a-Hauiti. Hai irāmutu tonu hoki a Hirini mā Te Kani, nā te mea he whanaunga tino tata rawa atu tana tipuna pāpā a Tamaihikitea-te-rangi ki a Hinematioro, te tipuna whaea o Te Kani. Nō konei i hurihia ai te īngoa o Hirini Tuahine ki a Hirini Te Kani.

He mātātoa a Hirini ki ngā mahi a te Hāhi Mihinare. Ko ia, ko Wiremu Pere, ko Ānaru Mātete ngā reimana o Tūranga, ngā māngai ki ngā hīnota tīmata e rua a te pīhopatanga o Waiapu. I te tau 1863 ka tū ko Hirini hei mema mō te Komiti matua o te pīhopatanga. Ēngari ahakoa ko ia te kaiārahi o Te Aitanga-a-Hauiti, kore rawa a Hirini i whakatūria hai āteha i raro i ngā whakahaere rūnanga a Kāwana Kerei (George Grey) i te tau 1862. Nā reira, i te hui i Pouawa, ka oati rāua ko Raharuhi Rukupō kore rawa rāua e aro atu ki te kāwanatanga.

Na, i te tau 1865 ka tonoa e Te Ua Haumēne, poropiti o te Pai Mārire ana karere, ki te inoi ki a Hirini Te Kani kia whakauru atu ki ā rātau whakahaere. Ko te tūmanako o ngā Pākehā noho me ngā mihinare kia panaia atu te hunga Pai Mārire ki waho o Tūranga. I whakaarohia ina tūtaki rātau i Taureka, ka whakahokia ngā Pai Mārire nei ki Ōpōtiki. Ēngari rā ia, i tukuna kia haere tika ki Pātūtahi, ki Manutūkē kauhau ai ki ngā iwi o te rohe. I te marama o Maehe 1865, i te hui nui a te Pai Mārire ka tukuna te mokamokai o Kāpene Thomas Lloyd ki a Hirini, me ngā haki e rua, me te Pākehā i mau hereheretia. Kāore a Hirini i whakaae. Ahakoa i mea atu a Hirini kia puta atu rātau ki waho o te rohe, kāore i taki whakarongo. I noho tonu. Anā, he tokomaha i tahuri atu ki a rātau, ki te Pai Mārire.

Ka haere te wā, ka huri a Hirini hai kaiārahi i te hunga o Tūranga i rata atu ki te kāwanatanga. I whakapaua tōna kaha kia tau te rangimārie. He mahi uaua rawa atu, nā te mea kua riro ngā iwi o Tūranga i ngā Hauhau, kua takakinohia ngā whare mahue o ngā Pākehā. I te toru o Āperire i te tau 1865 ka wehe atu a Pīhopa Wiremu (William Williams) me tana whānau. Ka karangatia e Ngāi Te Kete hapū o Rongowhakaata a Mōkena Kōhere, te kaihautū o Ngāti Porou i ngā whakahaere a te kāwanatanga. I tōna taenga mai, ka whakatarea e rātau te haki o Ingarangi ki Tūranga. E whakapakari ana ki ngā Hauhau! Ka kawea ake e Hirini te hīkaka, nōna kē hoki te mana o te whenua, anā, kāore he kupu ki a ia i mua i te tarenga o te haki. Nō te 4 o Hune ka tae mai ki Tūranga a Te Mākarini (Donald McLean) te kaiwhakahaere a-porowini me te āpiha a te kāwanatanga. I haere mai ki te whakamārie i a Hirini mā. Heoi, kāore a Hirini i tautoko i te oati ki te kāwanatanga, kia tukua rā anō te haki ki raro.

Ka mahi a Hirini ki te ārai i te haere a ngā Hauhau o Tūranga ki Waiapu ki te pakanga a ngā Hauhau o Ngāti Porou ki ngā Ngāti Porou whakapiri ki te kāwanatanga. Ehara i te mea he aukati i te hunga Pai Mārire, ina hoki i haere tonu ia ki te torotoro i a rātau i Waerenga-a-Hika i kō atu o Tūranga rā. He pakanga nui tonu i Waiapu. I te marama o Hepetema, kua tae kē mai ki Ūawa pakanga ai. Kia pēhea te inoi atu a Hirini kia kaua rātau e haere, tū ake ana ngā Hauhau, 100, o Tūranga ka whakatika ki Tokomaru. Ko te wehi o Hirini, kai huri mai ngā Ngāti Porou a te kāwana ki tōna iwi o Tūranga he kore i taea e ia te pupuri i ngā Hauhau. Nā reira ia i haere ai ki Ahuriri (Napier) ki te inoi atu ki a Te Mākarini kia hōmai he pū, he kariri mā rātau ko tōna iwi. Ēngari i mataku ngā Pākehā, koi taka kē ngā pū ki roto i ngā ringaringa o ngā Hauhau. Tonoa kē mai ana he Pākehā noho whenua mau pū, e 26, me tō rātau āpiha.

I mea anō hoki a Hirini Te Kani kaua hai mauria mai ngā ope hōia o Ngāti Porou, ēngari mā tōna iwi anō o Tūranga e whakaaio tō rātau rohe. Heoi, nō te 24 o Oketopa ka puta mai a Hēnare Pōtae me ana hōia e 30. Ka pakipakia ngā Hauhau o Tūranga i Waerenga-a-Hika, ā, i te 22 o Noema 1865 ka pau tō rātau kaha. Neke atu i te 100 i matemate, he tokomaha noa atu i taotū. Taka rawa atu ki Noema, kua 80 ngā hōia a Hirini Te Kani, ēngari kāore noa iho rātau i tahuri ki te pēhi i ngā whakahaere a te Pai Mārire i roto o Tūranga.

I te hinganga o ngā Hauhau, ka whakapau a Hirini i ōna kaha ki te pupuri i ngā whenua Māori kia kaua e murua raupatutia e te kāwanatanga. I haere hoki rātau ko ana tāngata i te taha o ngā hōia a te kāwanatanga ki te whai i a Te Kooti i tōna tatūtanga mai ki roto o Tūranganui-a-Kiwa (Poverty Bay). I rere mai rā hoki i Rēkohu, arā ko Wharekauri (Chatham Islands). I whakanuia a Hirini e Te Mākarini mō ana pakanga ki a Te Kooti, ka ūhia ki runga ki a ia te tohu kāpene. I muri mai i ngā pakanga, ka mau tonu ki a Hirini te tūnga ārahi i ngā Māori o Tūranga. I whakahē hoki ia ki te waipiro ahakoa nāna tērā kai i mua. Nō te tau 1874 ka mate tana tama, ka whakaeke te tini ki te tangihanga. Ko Hirini – i kīia e haere ana ōna tau ki te 70, ka mate ki tōna kāenga i Kaitī i te 5 o Hūrae 1896. Ko tana kōwhatu whakamaharatanga kai te puke ki Kaitī e tū ana.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Steven Oliver. 'Te Kani, Hirini', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t40/te-kani-hirini (accessed 8 December 2019)