Kōrero: Mātete, Ānaru

Whārangi 1: Haurongo

Matete, Anaru

?–1890

Nō Rongowhakaata, nō Te Aitanga-a-Māhaki; he kaihautū, he kaiahu whenua

I tuhia tēnei haurongo e Peter Gordon,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1993.

I whānau a Ānaru Mātete ki te takiwā ki Tūranganui-a-Kiwa (Poverty Bay); kāre e mōhiotia tōna rā whānau. Ko tōna whaea ko Hinetautope nō Rongowhakaata, ā, nō Te Whānau-a-Kai me Te Whānau-a-Taupara, he karangatanga hapū nō Te Aitanga-a-Māhaki. Ko tōna matua ko Te Harawira Tekoteko nō Ngā Ariki, nō Ngāti Wahia, he karangatanga hapū anō nō Te Aitanga-a-Māhaki. Tēnā pea nō te tekau tau mai i 1840 ka moe ia i a Te Rina (Mihiterina) Whiropō o Ngāti Kaipoho, tētahi karangatanga hapū nō Rongowhakaata. Tokowhā ā rāua tamāhine: ko Hārata Hinepoka Mātānuku, ko Ereti Meramera, ko Mereana, ko Hinepoka Hōhipene; kotahi tā rāua tama tāne ko Te Kāuru‑o-te-rangi Matuakore.

Tērā pea ko Ānaru Mātete tētahi o ngā hunga i āwhina i a Te Wiremu (William Williams) ki te whakatū i tētahi puninga mō te Rōpū Hāhi Mihingare (Church Missionary Society) i Kaupapa, e tata ana ki Manutūkē kei te taha puāwanga o Tūranga (Gisborne), i te tau 1840 pea. Nō muri nei, ko ia tētahi o te hunga i hikitia taua puninga rā ki uta ki Whakatō, ā, tau rawa mai nei ki Waerenga-a-Hika. Ko ia tonu tētahi o ngā tauira pakeke tuatahi ki reira; ka mutu i noho rawa ia hei kaiako, ā, riro rawa i a ia te tūranga kaiwhakahaere o te kura noho kāinga nei. Nō ngā tekau tau atu i 1850, ka mahue i a Mātete te kura, ka haere ki te whakatipu kau, wīti hoki. Nō te tau 1850, tekau mā rua nuku atu rānei ngā hipi i riro mai i a Mātete. Ko ia rānei, ko Te Wiremu kē rānei pea te tangata i tuatahi ki te whāngai hipi.

I te wā i tīmata ai te noho a te Pākehā i Tūranganui-ā-Kiwa, i nanao te nuinga o te iwi Māori ki te whakapono me te whai wāhi hoki ki ngā painga o te iwi tauhou nei. Kātahi ka ngana ki te whakauru atu i aua mea nei ki te taha o ā rātau tikanga o nehe; he urupū nō rātau ki ō rātau ture, i ētahi wā nei tautohetohe ai rātau ko ngā mihingare. I pērā te āhuatanga o tētahi mārenatanga. Tērā tētahi pouaru i hiahia ki te moe i a Mātete; kāore, kua oti kē i ōna whanaunga te whakatau me moe ia i te taina (he tuakana rānei) o tana tāne kua mate kē rā. Ka tae te raruraru nei ki a Te Wiremu, kātahi ia ka tohe me pānui ngā here mō te mārenatanga. Ka mutu ka tahuri te hunga i whakamaniorotia rā ki te moko i ō rātau kanohi (he mōhio iho kei te whakahēngia e te hāhi) hei tohu whakatakariri. Nā te mea i pēnei, ka whakakotahi ngā hunga e whakahē ana i ngā tikanga a te whakapono Karaitiana, ka noho wehe tēnā iwi mō ngā marama e ono, nuku atu.

Nō te taenga mai o te riri ki Waikato i ngā tekau tau atu i 1860, kīhai i whakaae ngā iwi o Tūranganui-a-Kiwa ki te āwhina i te Kīngitanga. Nō te 19 o Āperira 1863, tērā tētahi hui nui i karangatia hei whakatuwhera i te whare karakia i Manutūkē. Ka tae mai i Waikato, i ngā wāhi katoa anō hoki, ngā hunga tautoko i te Kīngitanga, ka whakatakotoria te kōrero kia whakakotahitia ngā iwi katoa i raro i te Kīngi Māori, i a Tāwhiao. Ka whai kupu atu a Ānaru Mātete, te tiamana o te hui, kia whakakotahi rātau i raro i te whakapono Karaitiana. He rongo nōna e kōrerotia ana tētahi kīngi Māori, tētahi kāwana Pākehā rānei; ēngari ko tāna, ka manaaki ia i ngā hunga e noho takawaenga ana.

Nō tētahi hui nui i te tau 1864, ka hoki anō ngā iwi o Tūranganui-a-Kiwa ki tā rātau kōrero mō te noho takawaenga. Heoi, nō te kitenga i ngā hua o te whawhai i Waikato, ka rerekē ngā whakaaro. Nō te taenga mai i Taranaki o ngā mihingare a te Pai Mārire (te hāhi Hauhau) ki Tūranga i te tau 1865, he maha tonu ngā iwi o Tūranganui-a-Kiwa me Te Tai Rāwhiti i huri atu ki te tautoko i a rātau. I taka atu a Ānaru Mātete rāua ko Raharuhi Rukupō, te rangatira, te tohunga whakairo rongonui hoki, ki raro i tā rātau kaupapa. Ka pēnei te whakamārama a Mātete: 'kua roa kē mātau e ngana ana ki tō koutou whakapono mō ngā tau e hia nei, kāre anō kia aha noa. Nō nāianei, ko te hono atu mātau ki te whakapono hou o Taranaki hei oranga mō mātau me te Motu.' Nō te tīmatanga o Āperira, ka whakaaria e ia tētahi whakaaro ki te hanga pā mō te puta ohorere o te raruraru; nō tērā, ka whakaweti a Rukupō ki te whawhai ki te kāwanatanga.

Kāti, kua tupu haere kē te whawhai i waenganui i te Hauhau me ngā iwi o Ngāti Porou e tautoko ana i te kāwanatanga; nō te tīmatanga o Mei o te tau 1865, kua uru ngā takawaenga ki roto i te riri. Kātahi ka mura rawa atu te ahi i runga o Te Tai Rāwhiti, ka tāoro mai ki Tūranga ngā kōrero hē mō ngā whawhai i toa kē ko ngā Hauhau i Waiapu. Ka puta te kōrero a Mātete me ka tonoa ia e Te Ua Haumēne, te kaihautū o ngā Hauhau, ka patua e ia ngā tāngata whai. Ka kino haere te tūtakarerewa i te hokitanga mai o ngā rerenga ki Tūranga, i te matenga o ngā Hauhau i Ūawa (Tolaga Bay). Nō Hepetema pea, ka tīmata te Hauhau ki te whakatū pā ki Waerenga-a-Hika e tata ana ki Tūranga. He wā ka whakaweti a Mātete rātau ko āna hōia Māori, 150 ki te 200 te tokomaha, ki te hanga rāihe ki Mākaraka kia katia atu ai te huarahi i waenganui i Tūranga me Waerenga-a-Hika.

Nō te 17 Noema ka whakaekea a Waerenga-a-Hika. Nō te 19 o ngā rā, ka whakauru atu a Ānaru Mātete me āna whaitaua i te pā mā muri; e toru ngā kōkiritanga i ngā iwi whakaeke; kāti, ka ākina mai rātau. Nō te 22 o Noema ka hūtia e ngā kaiwawao te haki mā, ēngari i tatari kia rere rawa a Mātete rātau ko tōna iwi 30, kātahi anō rātau ka hauraro. I tukua ki Wharekauri, arā, ki Rēkohu (Chatham Islands) ngā hunga i mau hereheretia i roto i te pā. Ka hono atu ngā kaiwawao o te pā o Pukeamionga e tū tata ana, ki te ope o Ānaru Mātete, kātahi ka taki haere ki Te Wairoa ki te whakauru atu ki a Te Waru Tamatea me ana apataki. Heoi, i tino mate rawa rātau i Ōmaruhākeke i te Rā Whānau o Te Karaiti i te tau 1865; e rua wiki i muri mai, ka tukitukia anō rātau i Te Kōpane.

Kātahi ka neke a Ānaru Mātete ki uta me te inoi atu ki ana apataki kia whakatū riri ki te kāwanatanga; ehara, kāre i arongia. Nō te tau 1868, ka whakauru atu ia ki a Te Kooti Arikirangi Te Tūruki me āna herehere Hauhau i te hokitanga mai i Wharekauri. Ka tae ki te marama o Pēpuere o te tau 1872, ka haukotia tōna ara i a Te Kooti i Mangaone, 23 māero te tawhiti mai i Te Wairoa. Ka kimi ia i tana huarahi, ā, ka puta i Te Rēinga: i reira ka tuku ia i a ia, kātahi ka murua tōna hara i te murunga hara nui o te tau 1883.

I te tīmatanga o ngā tau mai i te 1870 ki te 1879, he kitekite tonutia a Ānaru Mātete i te Kōti Whenua Māori pērā i a ia i kitekitea i roto i ngā ope taua me te kaupapa o te Hauhau. Ko ia tonu tētahi o ngā pūkōrero i wawaongia ai ngā take a Rongowhakaata me Te Aitanga-a-Māhaki i te kōti. Ēngari ko te tāhuna nui i riro i a ia, nō te tau 1880, i te wā i whai takunga ai ia ki te poraka o Paokahu mō Rongowhakaata. I mate ia i Whakatō i te 19 o Hepetema 1890, ā, ka tanumia ki Hurimoana urupā o te whānau i Manutūkē.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Peter Gordon. 'Mātete, Ānaru - Matete, Anaru', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1993. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/2m40/matete-anaru (accessed 24 July 2019)