Kōrero: Te Horetā

Whārangi 1: Haurongo

Te Horeta

?–1853

Nō Ngāti Whanaunga; he rangatira kaiārahi

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Ko tētahi o ngā īngoa o Te Horetā, ko Te Taniwha, he rangatira nō Ngāti Whanaunga nō tētahi o ngā hapū o te huihuinga o te iwi o Marutūāhu o Hauraki me Moehau. Kāore i roto i ngā tuhituhinga ngā īngoa o ōna mātua, ēngari e whakaarotia ana tērā pea i whānau ia i te tau 1757 nō te mea i kōrero ia ki a Kāpene Kuki (James Cook). Tekau mā rua pea ōna tau i tana tūtakitanga ki a Kuki i te ūnga mai o tērā ki Te Whanganui-o-Hei (Mercury Bay) i Noema 1769. I ngā tau i muri mai ka hoki ngā whakaaro o Te Horetā i tana mīharotanga, i tana kitenga i ēnei tāngata hou. I te hokinga oratanga mai o tōna iwi i te Endeavour, ka makere atu te wehi i a ia, ā, ka whakaeke atu rātou ko ngā tamariki, ki runga i taua waka. I maumahara ia ki te pai o Kāpene Kuki ki a ia me ōna hoa. I āhua raruraru ngā whakaaro o Kuki i tana meatanga atu ki ngā tāne kia tuhia ki te raho o tana kaipuke he mapi o te takutai moana. Hei tohu mai taua mapi rā i te huarahi hei whāinga māna, atu i Te Rēinga ā tae noa ki te ao wairua o te Māori i Rarohenga. I hoatu e Kuki e rua kapunga rīwai mā rātou. E ai ki a Te Horetā ko ia nei te tino kōkuhutanga mai o te rīwai ki roto i te rohe o Moehau (Coromandel). I tohua e rātou ngā rīwai hei purapura. E toru tau i muri mai ka tū tā rātou hākari, ā, ko tēnei momo kai hou te kīnaki. Tērā pea i tūtaki anō a Te Horetā ki a Kuki i ngā wiki e rua i te haerenga ake o te Endeavour ki Pārāwai (Thames).

Kāore e kore i roto a Te Horetā i ngā whawhai maha a Ngāti Whanaunga me ngā iwi o Marutūāhu i te wā e whakamutumutu ana te rau tau 1700–1799, tae atu hoki ki te tīmatanga o te rau tau 1800–1899. He tamāhine tā Te Horetā ko Te Tahuri te īngoa. I te tau 1790 kua rite ngā tau o Te Tahuri mō te moe tāne. Kāore i te mōhiotia ko wai te whaea o Te Tahuri, ēngari he hononga ōna ki a Waikato me Ngāti Whātua. Nā ēnei kaireperepe ka uru atu a Te Horetā ki roto i ētahi pakanga i mate ai a Te Tahuri me tana hoa tāne. Tērā pea i roto anō ia i ngā pakanga a Ngāti Pāoa ki a Te Kawerau, he iwi nō te kūititanga i Tāmaki-makau-rau (Auckland).

I te pokapūtanga o te tekau tau atu i 1790, ka kōhurutia tētahi ngārahu o Ngāti Whanaunga. Nō muri i tēnei ka hiki te waitaua a Ngāti Pāoa, a Ngāti Maru me Ngāti Whanaunga ki te huaki i a Ngā Puhi i Pēwhairangi (Bay of Islands). E rua ngā urutomokanga a ngā iwi o Marutūāhu i Pēwhairangi. Ko ngā iwi o Te Rāwhiti, he wāhi tata atu ki Kororāreka (Russell), ērā ka tukia. Ko te tuarua ko Puketona, te pū tonu o Ngā Puhi. I patua kinotia a Ngā Puhi i te pakanga e mōhiotia nei ko Waiwhāriki. He maha ngā tau i muri mai, me kī i te tau 1819, ka ārahina e Korokoro o Te Rāwhiti rāua ko Te Haupā o Ngāti Pāoa, he ope taua hei ngaki i tō rātou matenga i ngā iwi o Moehau. Ka tukia e rātou ētahi o ngā pā o Ngāti Maru tae atu hoki ki ērā o te takiwā ki te tapatapa-aitu o Moehau me ngā iwi hoki o Te Horetā ki te tonga i Waiau. Taka rawa ake ki Hānuere o 1820, kua hoki kē te taua a Korokoro ki Pēwhairangi.

Ko te āhua nei i hono atu a Te Horetā ki te waitaua a Te Morenga i Maehe o 1820 i te hokinga mai o tērā i Tauranga. I heke ake te waitaua a Te Morenga i Taiāmai wāhi o Pēwhairangi ki Tauranga. I te 25 o Mei 1820, ka haere a Te Horetā rāua ko Te Morenga ki te manuao, ko te Dromedary te īngoa, arā, he waka putunga rawa a te taua moana o Peretānia (Great Britain). E tau tata ana ki Waikare, i Pēwhairangi. Tērā pea i whai wāhi a Te Horetā ki te whakamōhio tūturu i a Kāpene Thomas Downie o te Coromandel ki te kimi i ngā rākau kauri e hiahiatia ana hei utanga, i tōna rohe. I reira anō te kaipuke hoa haere o te Dromedary a te Coromandel. Nō te 7 o Hune 1820, ka hoki tahi mai a Te Horetā rātou ko Te Morenga me te mihinare rā a Te Mātenga (Samuel Marsden) mā te Coromandel ki Moehau. I tōna taenga atu ki te kāinga ka kite ia kua whakaekea kētia e Te Haupā a Tāruru, te pā o Te Puhi o Ngāti Maru, e tū tata ana ki te kāinga o Te Horetā. I tae anō a Te Mātenga ki ngā pā e rua nei, ā, ko tana kōrero, he roa, he ātaahua te tokorua nei a Te Puhi me Te Horetā.

Nā Te Horetā i āwhina a Downie ki te whakakao i tana utanga. Nāna i whakaatu te wāhi kei reira ngā tino kauri me ngā urunga ngāwari ki te tiki atu. Ka oti, ka rewa atu a te Coromandel ki Waiau, te kāinga matua o Te Horetā. Nō muri mai ka kīia te wāhi nei ko te whanga o Coromandel. I te whakaputanga a Te Mātenga i tana hiahia ki te haere ki Waikato, ka tonoa e Te Horetā he karere ki te whakamōhio atu i ngā rangatira o Waikato. Heoti, kāore a Te Mātenga i haere nō te mea he kino rawa ngā rangi me te huarahi. I te hokinga mai o Te Mātenga rāua ko Te Morenga i Tauranga, ka whakatutukitia e Te Mātenga tana kī taurangi ki te hohou i te rongo i waenga i a Te Puhi me Te Hīnaki o Ngāti Pāoa. Ahakoa nā Te Mātenga i whakatūtataki ngā tokorua nei, ko Te Horetā rāua ko Te Morenga kē ngā takawaenga. Ko Te Horetā anō te takawaenga hohou i te rongo i waenga i tētahi ariki me tētahi rangatira i whakapaetia he tāhae. Nō Ngāti Pāoa te tokorua nei.

I te ūnga mai o te Dromedary ki te whanga o Waiau i te 23 o Ākuhata, ka eke atu a Te Horetā me tōna iwi ki te raho o te kaipuke. I reira ka puta tā rātou waiata pōwhiri ki te manuhiri. Na, i ngā tukinga mai a Ngā Puhi ka rere ētahi o Ngāti Whanaunga ki uta ki ngā whāruarua huna ai. Nō te putanga mai o te Dromedary ka māia rātou ki te putaputa mai i ō rātou punanga, ā, ka tino manaakitia hoki e rātou tā rātou manuhiri. I te wehenga atu o te Coromandel i Tīhema, ka haere a Te Horetā rātou ko Te Hīnaki me ētahi atu rangatira tokorua ki Poihākena (Sydney), i New South Wales. I reira tonu a Te Horetā ka tae ake a Hongi Hika rāua ko Waikato i Mei o 1821. Arā te tokorua nei i te tāone o Rānana (London) i Ingarangi, ka peka mai nei i mua i te hokinga ki te kāinga. I mea a Te Horetā ki te haere ki Ōropi ēngari nā Hongi rāua ko Waikato i mea kia kaua e haere nā te mea he tawhiti rawa, ā, he tino kino ngā rangi. Ka haukotia e Te Mātenga ngā whakariterite, ka tangohia e ia he tīkiti hei whakahoki i a Te Horetā mā ki Aotearoa mā runga i te kaipuke Westmoreland. Kāore a Te Horetā i pai ki tēnei. Ko tana hiahia kē me tuku ia ki Pārāwai, he wehi nōna kei patua ia e Ngā Puhi i Pēwhairangi nō te mea kāore anō i tau te rongo i waenga i a Ngāti Whanaunga me Ngā Puhi. Kātahi ka whakaritea e Te Mātenga he wāhi mōna i runga i te kaipuke Active, ēngari, kei te ngaro te wā i hoki ake ai a Te Horetā rāua ko Te Hīnaki ki Aotearoa. I Poihākena tonu rāua i te taenga ake o Hongi rāua ko Waikato mā runga i te Westmoreland ki Pēwhairangi i te 11 o Hūrae 1821.

Ki ngā kōrero tipuna a Ngāti Maru, he manuhiri a Te Horetā rāua ko Te Hīnaki nā Hongi i Pēwhairangi i tō rāua hokinga mai ki Aotearoa. E kīia ana i whakatūria e Hongi he pākete miraka ki mua i a rāua hei whakamātau i a rāua. Nō te korenga o rāua i whakamātau i tēnei kai rerekē ka whakatauria e Hongi he tohu tēnei mahi whakaparahako ā rāua mō ana tātai ki te āpiti i te iwi o Marutūāhu. Ka whakarārangitia e ia āna pū kātahi ka īngoa haeretia e ia ki ia pakanga i hinga ai a Ngā Puhi i a Ngāti Pāoa, i a Ngāti Maru me Ngāti Whanaunga. Mōhio tonu atu a Te Horetā rāua ko Te Hīnaki he kupu whakaohiti tēnei nā Hongi he hikutoto tāna hei ngaki i tana mate i te riri o Waiwhāriki.

Nō te rewanga mai o te waitaua a Hongi o ngā iwi o Pēwhairangi whānui tonu, ka huakina a Mauinaina pā o Ngāti Pāoa i Mokoia ki Tāmaki (Panmure) me Te Tōtara pā o Ngāti Maru i Pārāwai. Ko te rere patikotanga atu tēnā ki Waikato o ngā iwi o aua takiwā tae atu hoki ki a Ngāti Whanaunga. Kāore he kōrero i mahue mai mō te wāhi a Te Horetā i ēnei parekura nui e rua. Ēngari e mōhiotia ana i Waikato ia i te wā i moea ai e Te Wherowhero a Ngāwaero i ngā marama whakamutunga pea o te tau 1821. Nā roto pea i ēnei pakanga ka hoatu a Te Taniwha hei īngoa kārangaranga mōna. E kīia ana i tētahi wā, ka tūpou iho ia i te tahataha ikeike ki te wai kātahi ka karo haere i ngā huata a te hoariri. I tōna eatanga ake piki tonu atu mā te tauihu o te waka kātahi ka panaia e ia te hoariri. Ko tana iwi kei tō rātou pā e titiro iho ana ki tana mahi. Anō ki ā rātou he taniwha te ritenga o Te Horetā.

Kāore he tuhituhinga mō ngā mahi a Te Horetā i ngā tau tōmuri o te tekau tau mai i 1820. Tērā anō ētahi kōrero i noho punanga a Te Horetā me tana iwi i taua wā ki Haowhenua i Hauturu (Little Barrier Island) i ngā whakaeke a ngā ope whakaara. Mai i te tau 1830, ko te āhua nei ko Kauaeranga i Pārāwai tana kāinga matua. Ko ngā mihinare e toro ake ana, peka atu ai ki a ia i Kauaeranga. I Hānuere o 1834 ka puta ake ko Ieti (William Yate). I tana whaikōrero whakatau i a Ieti ka puta tēnei pātai whakakīkī a Te Horetā ki tana iwi, arā, he aha rā te take i haere mai ai ngā mihinare. Ko tana whakautu e ai ki ngā tuhituhinga a Ieti, ko tēnei, arā, i haere mai ngā mihinare ki te wāwāhi i ā rātou patu, ā, ki te hohou i te rongomau.

I ngā tau whakamutunga o te tekau tau atu i 1830, ka noho tētahi kaihokohoko Marikena, a Wēpiha (William Webster), hei ahuahunga mā Te Horetā. I poua e tēnei tangata he teihana hokohoko ki te koko o Herekino, ki Waiau, ki Waiōmio, ki Kauaeranga hoki. I moea e Wēpiha tētahi wahine o Ngāti Whanaunga. He īngoa anō tā te nuinga o ngā Pākehā e mahi papa rākau ana, e mahi hokohoko ana rānei i taua rohe, mō te rangatira o Ngāti Whanaunga nei mō Te Horetā. Ko 'old Hooknose' tā rātou īngoa mōna. Nāna i manaaki a Meiha Thomas Bunbury i te toronga mai o tērā i Āperira me Mei o 1840, ā, i te 4 o Mei 1840, ka hainatia e ia te tauira o te Tiriti o Waitangi, i haria ake e Bunbury ki Waiau.

Tērā pea ko ngā tau pokapū o te tekau tau mai i 1840 ka tīmata a Ngāti Whanaunga ki te kari kāpia i te rohe o Moehau-o-Tama (Colville). He huarahi anō tēnei mahi e whiwhi oranga ai a Te Horetā me tōna iwi. Ēngari he take whakatutū puehu nō te mea ka ara ake anō ngā tautohetohe whenua i waenga i a Ngāti Whanaunga me Ngāti Māhanga mō ngā whenua o Ahirau me Ōtautū. He take tawhito. I te whakatūtū wharetanga a ngā kaikari kāpia o Ngāti Whanaunga i Ōtautū, ka haere ake te ope a Te Waka o Te Uringahu me te ope a Ngāti Māhanga ka tahutahuna ngā whare. Ka whakatika mai a Ngāti Whanaunga ka turakina te pou tohu paenga a Te Waka i te tuauru o te pae maunga o Tauwhare. Kotahi atu a Te Waka ki Mekemeke, ā, hei whakatau noa ake i te kawa o te pakanga ka keua āna pū ki te oneone whakapahū ai. He maha tonu ngā mahi whakatumatuma a tētahi taha i tētahi, kātahi ka whakamātauria kia hohoungia te rongo. Taro ake ka whakaae a Te Horetā ko Ahirau ki a ia, ā, ko Ōtautū me Tauwhara ki a Te Waka.

I kitea tuatahitia te kōura i Aotearoa i te rohe o Te Horetā i te tau 1852, i te awa o Te Kapanga, e tata ana ki Waiau. I puta te rongo o te kitenga. Ka karangatia e te kāwanatanga he hui i Noema o 1852 ki te whakariterite tahi me ngā Māori he tikanga e āheitia ai ō rātou whenua. I hui tahi a Te Horetā me ērā atu o ngā rangatira whai mana ki te rūtene kāwana o New Ulster, ki a Kānara R. H. Wynyard, ki a te pīhopa, a Te Herewini (G. A. Selwyn) me te kaiwhakawā matua, a Wiremu Mātene (William Martin). I tēnei wā, kua koroheke rawa atu a Te Horetā, e 90 pea tōna pakeke. He ngāwari noa iho tana tuku i ana whenua ki ngā Pākehā e peka noa mai ana ki te kari kōura. I whakaritea e ia aua Pākehā nei ki te toroa e rere haere noa ana ki te rapa kai.

I mate a Te Horetā Te Taniwha i Waiau i te 21 o Noema 1853. Nā Thomas Lanfear o te Hāhi Mihinare ia i iriiri i ngā wiki e whā, e ono rānei i mua tata atu i tōna matenga. He punarua tā Te Horetā, ko Tuhi o Ngāti Naunau. Ko Kītahi Te Taniwha tā rāua tama. Ko ia te whakakapi o Te Horetā. I a Te Horetā e whakamatemate ana ka whakahaua e ia kia tuhia ana kōrero ki tōna hoa Pākehā i Ākarana. He inoi nāna kia tiakina ngātahitia ngā tikanga a te Māori me te Pākehā, kia noho tahi ai rāua i runga i te rangimārie.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Te Horetā - Te Horeta', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t34/te-horeta (accessed 25 August 2019)