Kōrero: Perohuka, Te Waaka

Whārangi 1: Haurongo

Perohuka, Te Waaka

fl. 1843–1851

Nō Rongowhakaata; he tohunga whakairo

I tuhia tēnei haurongo e Steven Oliver,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

He tohunga whakairo a Te Waaka Perohuka nō Rongowhakaata o te rohe o Tūranga (Gisborne). Ko te āhua nei i whānau a ia i ngā tau whakamutunga o te rau tau 1700–1799 nō te mea ko ia tētahi o ngā ihorei rongonui o taua rohe i te taenga tuatahi atu o ngā Pākehā ki Te Tai Rāwhiti. Ko te whare o Perohuka ko Hāmokorau, he whare rūnanga, i te pā o Ōrakaiapu. I tau atu ki reira te mihinare rā a Te Wiremu (William Williams), rāua ko tōna hoa wahine ko Jane, arā, ka whakawāteatia a Hāmokorau hei whare karakia mō Te Wiremu, hei kura hoki. Ko Jane te kaiako. I te tau 1849 ka tautohe a Perohuka rāua ko Te Wiremu mō te āhua o ngā whakairo mō tō rātau whare karakia hou; mutu tonu atu te mahi rā, ka whakarērea. Ko ngā īngoa kārangaranga mō Perohuka ko Te Waaka, ko Walker rānei, arā, e tohu ana he mea iriiri ia.

Ko te waka rongonui i tāraia e Perohuka mā ko Te Toki-a-Tāpiri, arā, kei te whare pupuri taonga o Tāmaki-makau-rau (Auckland Institute and Museum) i nāianei. Ko tēnei waka nā Ngāti Matawhāiti o Ngāti Kahungunu i tārai. E waru tekau mā rima putu te roa, ko te paepae e ono putu. Nā Te Waaka Tarakau o Ngāti Matawhāiti i hoatu te waka rā ki a Perohuka, ko ia nei tētahi o ngā tohunga whakairo. Tokowhitu ngā tohunga nā rātau nei i tārai, i whakairo te waka rā. Ko Perohuka, ko Tīmoti Rangitoto-hihira, ko Wiremu Te Kikiwi, ko Pātoromiu Pakapaka, ko Natanahira, ko Toumata, ko Mahumahu.

I te tau 1843, ka toko ake te whakaaro i a Paratene Tūrangi kua kapatau tētahi tangata o Reporua ki te mākutu i tētahi o ōna whanaunga. Nāna te heke waka taua ngawhi i hautū. E toru ō rātau waka taua, ko Te Toki-a-Tāpiri tētahi. Ko Perohuka rāua ko Raharuhi Rukupō ngā rangatira o runga. Ko ētahi atu o ngā waka ko Te Ahi-ā-Tūpari, ko Te Rangituawaru te rangatira o runga, ko Te Aomate te waka tuatoru, ko Paratene rāua ko Hōri Karaka ngā rangatira o runga. Ka tae te taua rā ki Pūrehua, ka tūtaki atu ki tētahi kaikauhau ko Eruera Pākura, nāna ka kore te whawhai. Ka titohia e Paratene he waiata, ka hākari te iwi, ā, hoki atu ana ki te kāinga. Nō muri iho ka tukuna e Perohuka te waka rā, a Te Toki-a-Tāpiri, ki a Ngā Puhi, ki a Tāmati Wāka Nene rāua ko Patuone. Ko te taonga whakahoki mai a ērā, he hōiho tāriana, ko Taika (Tiger) te īngoa. I tukuna e Perohuka ki a Tarakau, te tangata tūturu nōna nei Te Toki-a-Tāpiri.

I te marama o Pēpuere o te tau 1851 ka tūtaki a Perohuka ki a Te Mākarini (Donald McLean), ka kōrero rāua mō ngā kaupapa a te kāwanatanga e pā ana ki ngā mahi hokohoko whenua. Ka whakatūpato atu a Perohuka i a Te Mākarini, ahakoa e whakaae ana ētahi Māori ki te hoko i ō rātau whenua, ko ētahi kīhai e hiahia ana ki te hoko. Ka kī atu hoki a Perohuka, ko ia tonu tētahi i hoko i tētahi pānga whenua ki te Pākehā ahakoa kīhai kē ētahi o te hunga o taua whenua i mātau ki tāna mahi. Ko te utu mō taua whenua he hō, he kōhua me ētahi anga pāua, arā, koia nei tāna īngoa mō ngā moni a te Pākehā.

Nō muri iho i te tau 1851, ka pōraruraru te noho a ngā iwi o Tūranga, ngā Māori me ngā Pākehā. He maha ngā mahi whānako, arā, he maha ngā kāinga Pākehā e murua ana ngā taonga katoa. I whakamātau hoki ngā Māori kia piki ake te utu mō te wai me te kai e hokona ana ki ngā kaipuke o ngā Pākehā e tau atu ana ki Tūranga. I whakamātau anō rātau me utu rawa aua kaipuke ki te kuhu atu ki te awa o Tūranga. Ko Perohuka tētahi o ngā kaiwhakarite i ēnei āhuatanga tae atu hoki ki a Paiāio, ki a Ruatapu, ki a Piri Turuka me Manutai. E kīia ana nā Raharuhi Rukupō i kōrero ki a Te Mākarini ko te hiahia o Perohuka he pana atu, he aukati atu i ngā Pākehā katoa i tōna rohe. Ko te kōrero he nui āna pū me ngā kariri, ā, e tino kaikā ana ia ki te pakanga ki ngā Pākehā. Nā Rukupō i whakarata ka tau te rangimārie i waenganui i aua iwi mō taua wā.

E whakaarotia ana i mate a Perohuka i mua anō i ngā pakanga o ngā tekau tau mai i 1860. E mau ana hoki tōna īngoa i tētahi petihana i tukuna ki te kāwanatanga i te tau 1868. Heoi anō ngā kōrero i kitea mōna. Kīhai i mōhiotia nōnahea a Perohuka i mate ai.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Steven Oliver. 'Perohuka, Te Waaka', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1p13/perohuka-te-waaka (accessed 26 August 2019)