Kōrero: Te tāpoi Māori

Whārangi 1. Te mahi tāpoi Māori i te rau tau 1800

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Kua roa te Māori e whakahaere ana i ngā mahi tāpoi ki Aotearoa, heoi kua rerekē te āhua o ērā mahi i runga i te au o te wā.

Te rohe o te waiariki

Kei roto i ngā rohe whenua o Tūwharetoa me Te Arawa ngā waiariki o te puku o Te Ika-a-Māui. E ai ki ngā kōrero i ahu mai ngā waiariki nei i a Ngātoroirangi, tohunga ahurei o Te Arawa waka. Ka tata mate ana a ia i te anu mātao ki runga o Tongariro, ka karanga ake a ia ki ōna tuāhine kia tukuna mai te ahi o Hawaiki marere mai nei ki Aotearoa. Ka oti tērā mahi ā rāua, ā, i whiwhi ai te whenua nei i ōna waiariki.

Ka whakamahia ngā ngāwhā ki te whakaora tangata, te tunu kai, te whakamahana me te horoi. Koinei te āhuatanga i tino kaingākautia e ngā turuhi.

Tūwharetoa me ōna mahi tāpoi

Kāre i whai wāhi a Tuwharetoa ki ngā mahi tāpoi. Whai muri i ngā riri whenua o te tekau tau 1860, ka hua ake a Taupō hei pokapū mahi tāpoi, heoi ka taka ngā whakahaerenga ki ngā hoia ō mua, kāpā ki ngā iwi Māori.

I te tau 1887, ka kohaina e te ariki o Tūwharetoa, e Horonuku Te Heuheu, ngā maunga me ngā whenua o Tongariro, o Ngāuruhoe me Ruapehu ki te kāwanatanga. Ka noho ko ēnei whenua te tūāpapa o te Rohe A-Iwi o Tongariro i te tau 1894. Nā Te Tari Tāpoi i whakawhanake i ērā whenua hei rohe whenua ā-iwi. Heoi kāre i whai wāhi te iwi ki ngā whakahaerenga a te rohe ā-iwi, ā, ka kaha riro i muri i te tau 1914, i te whakawhititanga o ngā mana whakahaere o te whenua mai i te rōpū kaitiaki tuatahi ki te Tari Tāpoi. Ka whakahēhia ngā tono a te iwi kia uru atu ki ngā whakahaerenga o ērā whenua, ā, ka aua atu te wā kātahi ka whakaaturia te pānui whakaaetanga a Horonuku ki roto i te rohe ā-iwi.

Karu kōura

 

Ko te mana whakahaere o Otūkapuārangi me Te Tarata nō te iwi o Tūhourangi. Atu i te tekau tau 1850, ka whakatūhia te pānui ki Te Wairoa e whakaatu ana i ngā utu mō ngā kaiārahi me ngā waka ki ngā pareparehua. I pērā rawa te whai rawa a Tūhourangi, ka tangohia ngā kanohi angaanga pāua o ngā whakairo, ā, ka tāpirihia ngā kapa kōura.

 

Te Arawa me ngā mahi tāpoi

I te pokapū o te rau tau 1800, ka tīmata te takatakahia haere o ngā waewae Pākehā ki ngā whenua waiariki. Nā ngā mahi tāpoi ka kaha ake te ohanga. He pai tēnei nā te kore whai hua o ngā whenua waiariki i te mahi ahuwhenua. I Rotorua, ka mau tonu ngā Māori i ngā mana whakahaere o ngā waiariki ki tō rātou rohe. I te horapatanga o te kupu mō ngā waiariki nei, me te tuwhera o ngā wāhi rā ki ngā Pākehā, ka nui kē ake ngā tūruhi. Ka tūtū ngā tūruhi ki Ohinemutu i mua i tō rātou haerenga ki te whakamīharotanga nui rawa i tua atu o Te Wairoa – a Otūkapuārangi me Te Tarata, i te tahataha o Rotomahana. Ko ngā huarahi haere ki reira, nā Tūhourangi i tautiaki. He nui ngā rawa i puta ki tērā iwi i ērā wā.

Ngā hoko whenua

I te tau 1874, ka tūtohu te kaitōrangapū a William Fox kia hoko te kāwanatanga i ngā whenua waiariki hei whakawhanake i tētahi hōhipera ngaio. Nā te Ture Springs Districts Act 1881 i whakature te Karauna kia hokona ērā momo whenua. Orua mai ka taka ngā rīhi whenua a te Pākehā mō ngā whenua Māori ki te kāwanatanga. Heoi, kāre i nui ngā moni ki te whika i wawatatia ai. Ka tīmata te kāwanatanga te hoko i ngā whenua papai o Te Arawa.

Te hūnga o Tarawera

I te tau 1886, ka orotā a Otūkapuārangi me Te Tarata i te hūnga ake o Tarawera. Whai muri i te horonga, ka nuku te rahi o Tūhourangi ki Whakarewarewa noho ai. Ka hua tēnei wāhi hei mahinga tāpoi nui whakaharahara. Ka hinga ngā mahi tāpoi i te hū, ā, ka rongo a Tūhourangi me ētahi atu iwi i te rawakore. Nō te takiwā ki te paunga o te rau tau 1800 ka riro i te Karauna te mana ki ngā whenua waiariki ki ngā rohe o Rotorua me Taupō.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Diamond, 'Te tāpoi Māori - Te mahi tāpoi Māori i te rau tau 1800', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-tapoi-maori/page-1 (accessed 15 December 2019)

He kōrero nā Paul Diamond, i tāngia i te 11 Mar 2010