Mai anō i te tōmuatanga o te rau tau atu i 1800, ka heria mai e ngā Pākehā he hōiho ki Aotearoa. Ehara te hōiho i te hanga noa i aua tau, ka mutu, ko te nui o te utu kia hoko. Whai anō ko ngā rangatira anake i whai hōiho. Ka tukua e ngā āpiha a te kāwanatanga he hōiho ki ētahi rangatira hei tohu whakapaipai.
Ka kohikohi ngā hapū i ā rātou rawa kia hoko hōiho, ko te nui o te poaka me te nui o te harakeke hei utu. Nā te hōiho ka tere atu ngā haerenga i te whenua. Ko te whakapae, nā te hōiho ka tata mai ngā hapū me ngā iwi, tētahi ki tētahi.
Nō te tekau tau atu i 1840, ka nui rawa atu ngā hōiho o ētahi iwi, ka āhei te koha ki iwi kē. Taka ki te tekau tau atu i 1850, ko te hōiho te kaikawe nui i te Māori i te whenua.
I whakamahia te hōiho e ngā iwi katoa i roto i ngā pakanga o te tekau tau atu i 1860.
Ngāpuhi
Ko Ngāpuhi te iwi tuatahi kia whai hōiho. Ko ngā hōiho tuatahi ake ki Aotearoa i tae ki Rangihoua i Pēwhairangi i te rā 22 o Tīhema i te tau 1814 – kotahi te tāriana, e rua ngā uwha. Nā te kāwana o New South Wales tētahi o ngā uwha i koha ki a Ruatara.
Tērā a Eruera Maihi Patuone, rangatira o Ngāpuhi, nā Tā Hōri Kerei i koha tētahi hōiho ki a ia, ko New Zealander te ingoa. Ka toa rā te hōiho nei ki ngā rēihi ki Tāmaki-makau-rau.
Te hōiho hei koha
Ka noho te hōiho hei taonga koha i waenganui i ngā iwi. Ka tono a Te Arawa mō tētahi hōiho mai i a Eruera Patuone o Ngāpuhi, nāna hoki a Te Kohika o Tūhourangi i whakawhiwhi ki tētahi uwha.
Nā te teina o Patuone, nā Tāmati Wāka Nene ka whiwhi a Ngāti Tūwharetoa ki tōna hōiho tuatahi. Me pēnei te kōrero. Ka tapaina e te ariki o Ngāti Tūwharetoa e Mananui Te Heuheu tana tama ko Te Waaka, tētahi o ngā ingoa o Nene, ka tonoa ki Te Hokianga ki te taha o Nene noho ai. Nō te tau 1842 ka hoki a Te Waaka ki Taupō me tētahi hōiho nā Nene i koha, me te tira nui o te iwi o Ngāpuhi i arataki i a Te Waaka ki te wā kāinga.
I te tau 1875 ka tae tētahi tira nui eke hōiho o Ngāti Raukawa ki te takiwā ki Taupō. Hāunga, i whai atu a Parāone Taupiri rāua ko tōna hoa wahine mā raro, kātahi tonu hoki ka mate ō rāua hōiho. Ka waiata a Parāone i tana waiata, e tono ana i ngā rangatira o Taupō mō tētahi hōiho; nā te maha, e whitu kē ngā hōiho ka hōatu.
Taringa Kurī me te taniwha
Nā Māui Pōmare tēnei kōrero mō tētahi o ngā hōiho tuatahi rawa ki Te Whanganui-a-Tara, nā tētahi kaihoko Pākehā i kauhoe ki uta mai i tētahi kaipuke. Ka oma rā te iwi kāinga a Ngāti Tama i te wehi ki te hōiho e kauhoe mai ana ki uta. Pōhēhē te iwi rā ‘he taniwha kei te haere tika mai ki a mātou’. 1
Ka herea e tētahi kaumoana he taura ki te kakī o te ‘taniwha’, ka eke ki runga. Ka karanga te kaumoana ki te iwi kia eke ki runga i te hōiho, heoi, ko te rangatira a Taringa Kurī (ko Te Kāeaea tōna anō ingoa) anake i eke. Whāia, ka hokona e te iwi te hōiho rā, hei utu, ka whakakīia te kaipuke ki te muka me te poaka.
Ngāi Tūhoe me te hōiho
He rangatira a Te Maitaranui nō Ngāi Tūhoe. Koia te mea tuatahi o te iwi kia kite i tētahi hōiho i tana haerenga ki Pēwhairangi. Nō te tekau tau atu i 1840 ka hokona te hōiho tuatahi i Tūranga. Ka tapaina ko Tūhoe te ingoa o taua hōiho rā, he tohu ki te wāhi nui o te hōiho. Nō muri, ka haere ētahi o te iwi ki Tāmaki-makau-rau ka hoko i ētahi – e whā tekau poaka te utu mō te hōiho kotahi.
