Kōrero: Ngāti Apa

Whārangi 4. Ngā kaiārahi o te wairua, o te tōrangapū

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Kia tae ki ngā tau tōmuri o te rau tau 1800, kua pā te kino o te noho a te Pākehā ki ngā iwi katoa o te motu. Nā te rawakore, nā te tahumaero, nā te pōuri, ka tokoiti haere te whānau mai o ngā tamariki Māori, ka taka te iwi Māori ki te pōuri.

Te Hāhi o te Wairua Tapu

I tēnei wā anō, ka puea ake tētahi tikanga hōu ki Rangitīkei. I ngā tau tōmua o te rau tau 1900, ka whakatūria ki Parewanui te pokapū whakapono a tētahi wahine nō Ngāti Apa, ko Mere Rikiriki tōna ingoa. Ko ngā mātāpono o Te Hāhi o te Wairua Tapu he mea tiki mai i ngā karaipiture, arā, kia kotahi te iwi Māori ki raro i te mana o te Atua me te Tiriti o Waitangi. Tini mano te tangata mai i ngā tōpito katoa o Aotearoa ka tae ki Parewanui ki te whakarongo ki ngā kauhau a Mere Rikiriki, ki te whiwhi hoki i āna manaakitanga taha hauora.

Māramatanga

Nā Mere Rikiriki ētahi tāngata i tohutohu, i ako. Ko tētahi o ēnei tāngata, ko Hōri Ēnoka, ko Māreikura tētahi atu o ōna ingoa. Nāna, te whakapono Māramatanga. Ko tā tēnei whakapono, he hanumi i ngā tikanga Māori me te hāhi Katorika. E haere kaha tonu ana te whakapono nei i ēnei rā.

Nō Ngāti Apa a Ngāpiki Hākaraia, i noho ki roto i te iwi o Ngā Rauru ki Kai Iwi (kei te taha raki o Whanganui). Nā mere Rikiriki i hanga te whakapono o te Māramatanga.

Rātana

Ko Tahupōtiki Wiremu Rātana te poropiti rongonui rawa atu nā Mere Rikiriki i whāngai. He irāmutu a Rātana nāna. Ahakoa i pakeke mai a ia ki Rangitīkei, ka whakatūria e ia tāna whakapono ki Ngā Wairiki. I te tau 1918, ki tōna kāinga e pātata ana ki Awahuri, ka tau ētahi whakaaturanga ki a ia, kia tū a ia hei waha kōrero mō te Wairua Tapu. Nō muri mai ka whakaputa haerehia e ia ngā tikanga o te matakite me te whakaora tangata mā te karakia. I roto i te toru tau, ka hau te rongo mōna ki ngā Māori, ki ngā Pākehā. Ka hia mano tāngata i tae ki tōna pāmu; ā tōna wā mōhiotia ai, ko Rātana Pā.

I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920 ka takahia e Rātana te motu ki te kauhau i tana rongopai. Ka tipu te whakapono. Kia tae ki te tau 1925, kua tū mai te Hāhi Rātana. Ka tipu haere tonu, ka huri tōna aronga ki te ao tōrangapū me te Tiriti o Waitangi. I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1930, ka tūhono a Rātana ki te rōpū Reipa. Kia tae ki te tau 1943, kua riro i a Rātana ngā tūru Māori e whā i te whare paremata.

I tēnei rau tau 2000, kei te nui tonu ngā tautoko a te Māori mō te Hāhi Rātana, tae rawa ki āna mahi tōrangapū.

He tikanga tōrangapū

Ko Tāriana Tūria tētahi kaitōrangapū Māori rongonui. Ahakoa ko ōna pānga ki ngā iwi o Whanganui, taketake ake ia nō Ngāti Apa. I te marama o Mei 2004, ka whakawātea a ia i tana tūranga mema paremata mō Reipa ki te tautoko i ngā kerēme a te Māori ki ngā takutai moana. I taua tau anō, ka eke a ia hei māngai o te Rōpū Māori.

Ngā whakahaere a te iwi

I te tau 1989, ka tū Te Rūnanga o Ngāti Apa hei kaupapa whakahaere mā ngā hapū. Ko tētahi o ana mahi nui he whakarato mātauranga me te hauora. Tāpiri atu ki tēnā, e takatū ana te Rōpū Rangahau o Ngāti Apa ki ngā kerēme a te iwi ki mua i te aroaro o Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi.

Ia rua marama, ka whakaputaina e te rūnanga tana pānui pārongo ki te whakamōhio i ngā uri o Ngāti Apa mō ngā kaupapa a te iwi. Ko te ingoa o te pānui, ko Te Tāpikitanga o Apa, e hoki ana ki a Apa-hāpai-taketake me te kōrero mōna, arā: ‘Apa-wetewete tāpiki i te tākiritanga o te ata’. Ka tika hoki tēnei kōrero mō a rātou whakatikatika ki te whakaotahi i a rātou me te hopu anō i ngā rawa o te iwi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Grant Huwyler, 'Ngāti Apa - Ngā kaiārahi o te wairua, o te tōrangapū', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ngati-apa/page-4 (accessed 22 November 2019)

He kōrero nā Grant Huwyler, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017