Ngā nekeneke a te kiore
Kapi ai a Āhia me Te Moananui-a-Kiwa i te kiore (Rattus exulans). Ko te whakapae, i ahu mai i te tonga-mā-rāwhiti o Āhia, ka marara ki Te Moananui-a-Kiwa i runga i ngā waka o ngā tāngata tōmua. Nō te rau tau 1200 ka ū ngā waka o ngā tīpuna o te iwi Māori ki Aotearoa, ko te kiore tētahi o ngā utanga.
Te āhua me ngā momo ingoa
He iti tēnei momo kiore, 11 ki te 13 henemita noa iho te roa o te tinana, kāpā te whiore, ā, e 60 ki te 80 koma te taumaha. He parauri te tinana, he kiwikiwi he mā te tae o te puku.
Ko te kiore te ingoa noa o tēnei kararehe ki Aotearoa nei, heoi, arā atu anō ngā ingoa: maunga-rua, mō te kiore rahi; tāpapa, he kiore ora te tipu; toro-kaha, he kiore nui; toko-roa, he kiore kiritea; hāmua, he tohu aituā, kīhai i kainga.
Ngā wāhi noho, ngā kai
Hei ngā awatea, ka noho te kiore ki roto i te rua, ki roto rānei i te rākau hinga. Hei ngā pō puta ai ki te kai. Hei te takurua hopukina ai te kiore. Koinei te wā e mōmona ana te kiore – he tūpuhi rawa i te raumati. Ka mōmona haere te kiore, ka huri te tae o ngā huruhuru, he tohu ki te putu o te kai me te tata haere o te kōanga. He tino kai a te kiore te hīnau, inarā te whakataukī, ‘Mā wai e kai te hīnau, te kame a te kiore.’ I tua atu i te hīnau, kainga ai te miro, te tawa, te tawai, te karamū, te taraire, te kohekohe, te pūriri, te patatē. He tino kai hoki te tāwhara o te kiekie. Ko tētahi mahi ko te here i ngā rau o te kiekie ki runga ake i te tāwhara kia kore ai e kainga e te kiore i mua i te mahinga.
Ka kai anō te kiore i ngā hua me ngā pīpī o ngā manu, ngā mokomoko, ngā poraka, ngā ngārara. Nā te mahi a te kiore ka ngaro ētahi manu ki te pō.
Te paheketanga
Nō te rau tau atu i 1700 ka tae te Pākehā me ngā kiore o Nōwei (rattus norvegicus) ki Aotearoa. I te rau tau 1800 ka tae ake ngā kiore noho kaipuke (ship rat, Rattus rattus). Ko ētahi o ngā ingoa Māori mō ēnei kiore ko te pou-o-Hawaiki, ko muritai. Nā ēnei kiore me te mauhi i tutetute te kiore māori i ngā wāhi kai me ngā wāhi noho. Taka rawa mai ki te tekau tau atu i 1920, ko te whakapae kua mate ā-moa te kiore. Heoi, e ai ki te kōrero kei te ora tonu te kiore ki Te Rua-o-te-moko (Fiordland), ki Rakiura, tae atu ki ētahi atu moutere hāhā.
Te kiore i ngā rangahau
Ahakoa te iti, he nui te wāhi ki te kiore i ngā rangahau pūtaiao. I arumia ngā tapuwae o ngā kaihōpara tōmua ki Te Moananui-a-Kiwa, mā te tātari i ngā pītau-ira o ngā kiore mai i tēnā moutere, i tēnā moutere.
Te whai oranga
Ko te kōrero a Ngāti Wai o Te Tai Tokerau, ko rātou te iwi kaitiaki i te kiore. Whakapono ai a Ngāti Wai me te nui noa atu o te iwi Māori, me atawhai te kiore, nā tōna wāhi nui i roto i ngā kōrero tuku iho me ngā tikanga. Hāunga tēnei, kāore he paku āwhina a te ture. Kua kite a Te Papa Atawhai i ngā tūkinotanga a te kiore ki ngā manu, ngā mokomoko, ngā ngārara. Nā runga i tēnei, kua patua katoatia ngā kiore i ngā moutere kei raro i te mana o te Karauna. Heoi, kua tīmata a Te Papa Atawhai ki te aro ki ngā whakaaro o te iwi Māori mō te kiore, i runga i tēnā, ka whitiwhiti kōrero me ngā iwi i mua i te patunga.
