Kōrero: Rēweti, Ngāpipi

Whārangi 1: Haurongo

Reweti, Ngapipi

1883/1884?–1957

Nō Ngāti Whātua; he kaiwhakarite whenua

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

He tangata manganga, he tangata tautohetohe te tangata nei a Ngāpipi Rēweti. I whakaawetia te nuinga o ngā tuhinga mōna, mō te tauwhāinga a ngā Māori e noho ana i te rohe whāiti o Tāmaki-makau-rau (Auckland) ki ngā mana whakahaere Pākehā, mō te rangatiratanga o ngā whenua i Ōrākei. Ko te kokoru o Ōkahu (Ōkahu Bay) i Ōrākei te wāhi i whānau mai ia i te tau 1883 pea, i te tau 1884 kē rānei. Ko ētahi o ngā īngoa o tōna matua e mōhiotia ana ko Tame (Thomas) Pānapa Hawke, ko Tama Haaka rānei, ēngari, i te nuinga o te wā ko Tāme Rēweti tōna īngoa karanga. I heke mai i te Pākehā me Te Akitai te kāwei karanga rua o Tame. Ko Te Tuhi Rēweti (ko Kirihīpene Rēweti anō tētahi o ōna īngoa) tōna whaea. He uri a Te Tuhi nō Te Taoū, te hapū matua o Ōrākei, he ngare nō Ngāti Whātua. He mokopuna a Te Tuhi nā Rēweti Tamahiki (e mōhiotia anō ko Wiremu Rēweti I). Nā Tāme rāua ko tana matua kēkē, ko Āpihai Te Kawau, i haina te Tiriti o Waitangi i te tau 1840. Na, ka moe a Wiremu Rēweti II ki tana wahine tuarua, ki a Kātene, ka puta tā rāua tamāhine a Te Tuhi. Tērā atu tētahi tama a Tame rāua ko Te Tuhi, ēngari kīhai i kīia mai mehemea he tuakana, he teina kē rā nei ki a Ngāpipi Rēweti.

E rima tau te pakeke o Rēweti i tana haerenga kia kuraina i te kura o Tāmaki ki te uru (Tāmaki West School). Ka tae ōna tau ki te 12, ka tukua ia kia kuraina i te Kura o Tīpene (St Stephen's Native Boys' School); ka kuraina nā i reira ā eke noa ōna tau ki te 18. I taua wā i tētahi kāreti a ia i Ākarana (Auckland) e ako ana i a ia hei kaipūkaha, ā eke noa ōna tau ki 22. Kīhai i roa rawa, ko ia tēnā e rapu mahi ana māna, nō te mea, kua oti kē ōna pānga whenua i Ōrākei te tuku ki te rīhi, ā, ahakoa e 50 eka ōna i roto i te poraka o Waikoukou Nama 2, heoti, he maha atu anō te hunga i whai pānga atu ki te taitara o ēnei whenua kāpia, whenua akeake.

Ko Rēweti Tamahiki, te tupuna tāne tuarua o Rēweti, tētahi o ngā kaitiaki 15 te maha o te Rāhui Māori o Ōrākei (Ōrākei Native Reserve), 700 eka te rahi, nā te Kōti Whenua Māori i whakapūmau he mea 'rāhui tūturu' i te tau 1869. Nā ngā here e ārai ana i te tuku i te whenua mō te wā roa, i mau tonu ai ngā whenua rāhui ā tae noa ki te tau 1898. Nō taua tau nei, ka roherohea te whenua e te Kōti ki ngā kaitiaki 13 noa iho me ō rātou uri, kia noho ko rātou ngā kaiwhiwhi takitahi. Tata ana ki te 40 eka o te raupapa i te kokoru o Ōkahu i rāhuitia i taua wā anō, hei poraka papakāinga, kāre e taea te hoko.

Āta tangohia haeretia ana ngā here i utaina ki runga i te whenua kei hokona, kei rīhitia rānei, ā, atu i te poraka papakāinga, tukua ana ngā whenua kia hokona atu. Nō te tau 1911, ka rēhitatia e Rēweti tētahi petihana e ātete ana i tā Ōtene Pāora, inarā tētahi o te hunga kāore i whakaae ki te hoko. Nā Ōtene te kerēme, arā, he takarepa te taitara ki Ōrākei a ngā kaihoko. He pai a Rēweti hei takawaenga nā te mea ko Ōrākei tōna kāinga noho, ā, he tino mōhio nōna ki te kōrero Pākehā. Riro ana nā te umanga rōia a Earl rāua ko Kent ia i whakamahi i te tuatahi hei whakamāori i ngā kōrero i tētahi hui i Awaroa (Helensville). Ko te take o taua hui he whiriwhiri i te hoko umanga mai i tētahi wāhanga o Ōrākei. E tata ana ki taua wā nei, koia tēnā te wā i aro atu ai te kaunihera whakahaere o Tāmaki-makau-rau (Auckland City Council) ki te hoko mai i Ōrākei hei papanga mō tētahi moka tāone tauira. Nō te 4 o Mei 1912, ka takina e Rēweti tētahi rōpū kaikōrero ki te kite i a C. J. Parr, te mēa o Tāmaki-makau-rau, ki te whakamōhio atu i te hiahia o ngā kaihoko ki te noho tahi me te kaunihera ki te whakatutuki i te take nei. I akiākina te kāwanatanga kia āraia ngā hoko whenua tūmataiti pokanoa te mahi. Nā tētahi ōta kaunihera o 1912 i here te poraka o Ōrākei kei hokona, kei rīhitia ki ētahi kē i tua atu i te Karauna. He mea tohutohu anō e te Karauna tana rōia a Selwyn Mays kia hokona mai e ia te nuinga o ngā toenga hea e taea ana e ia te hoko o te poraka o Ōrākei, ā, kia 10 paihēneti i runga ake i te wāriutanga o te utu hei tāpae atu māna.

Ahakoa i ū tonu te mahi a Rēweti mā Earl rāua ko Kent – ko rāua nei ngā māngai i taua wā mō ētahi kaitono Māori e pīrangi ana ki te hoko ki te Karauna – kīhai a Rēweti i utua e rāua; otirā, he mea kī taurangi atu ki a ia, arā, ka rahi ake i ā ērā atu te wāriu kia utaina atu ki runga ki ana hea. Ko tāna tūmanako hoki mā te wheako o te mahi mā tētahi umanga rōia a ia e āwhina kia tohua hei kaiwhakahaere Māori whai raihana. Āpiti atu ki āna mahi kaiwhakamārama reo, i noho a Rēweti hei kaitonotono mā te umanga rōia, ā, hei māngai kaihoko whenua mai mā te Karauna, ēngari he tūranga kore mana noa iho tēnei. Taro ake, ka whakaparautia e Rēweti te kī nāna i whakamātau ki te whakawhere i te tangata kia hokona atu ō rātou whenua, me te kī anō, ko tāna kē he āwhina noa iho i ngā whiriwhiri a te kāwanatanga mō ngā whenua pukepuke. Koia tēnei tāna ki ngā kaituku mō te hoko, arā, e kore rawa te whenua rāhui i te raupapa e tukua kia hokona mai. Heoti, nō te tau 1913, ka whakaaetia e te rūnanga o te kāwanatanga kia hokona atu a Ōrākei, ā, ka tīmata ake te hoko haere mai a Mays i te poraka papakāinga i te raupapa.

I te hipanga o te tau 1913, he wā a Rēweti i tētahi rua keri kōhatu i Paeroa e mahi ana i te mutunga o tana mahi mā ngā rōia me tana mahi kaitango whenua hoki mā te Karauna, ā, āta tukutukua ana e ia ōna pānga i Ōrākei kia hokona atu. I tētahi hui o te 29 o Pēpuere 1916 i pōti tahi rātou ko te nuinga ki te hunga kāore i whakaae ki te hoko, ko ētahi nei o rātou ko Ōtene Pāora rāua ko te matua kēkē tonu o Rēweti, ko Te Puna Rēweti. Nō te 23 o Pēpuere 1917, ka whakawhitia te toenga o ōna pānga, ēngari i mau tonu tana noho i tētahi whare nohinohi, he mea hanga ki tētahi whenua kua oti kē i a ia te hoko atu. Ko 1929 te tau i neke pērā atu ia ki tētahi whare nohinohi anō i runga i ngā eka 2½ e toe tonu mai ana i te raupapa ki ngā Māori o te hau kāinga. Koinei tonu pea te wā i tīmata ai a Rēweti ki te mahi mā te kaunihera whakahaere o Tāmaki-makau-rau. I te tuatahi, ko ngā mahi mā te hunga kore mahi i te wā o te whakahekenga tana mahi, ā, nō muri mai, ka noho ia hei kaimahi tūturu mā te Kaunihera. Purutia ana e ia taua mahi nei mō ngā tau e hia kē nei te roa.

E pupū ake ana tētahi kaupapa mautohenga i waenganui tonu i ngā Māori o Ōrākei, mō te āhua o te tango harangotengote haere o te kāwanatanga i tō rātou whenua. Ko tōna tikanga kē hoki he whenua rāhui tūturu kē tērā, ā, hangā ana e te Karauna ētahi ture hei whakamana i āna mahi. Ko Rēweti tēnā kua whakaeke atu ki runga ki tēnei waka hou, nā runga tonu pea i te kore tutukitanga o ngā kī taurangi kia tāparatia te wāriu o ōna pānga whenua. I te wā e whakahaeretia ana e te kaiwhakawā, e Te Ātihana (Frank Acheson) tana uiuinga o te tau 1930 i te Kōti Whenua Māori, ka takoto te whakaaturanga a Rēweti, arā, nā Mays tonu te kī taurangi e kore e tangohia e ia te papakāinga. I taua whakaaturanga āna, ka kī atu a Rēweti nōna te reo whakamārama i ngā reo e rua i te wā i tatū ai te whaihanga a Mays ki te tango mai i ngā whenua pukepuke o Wiremu Wātene Tautari. He mea āta whakatakoto nā Wātene te kōrero o tana hiahia kia rāhuitia te ono eka mō rātou ko tōna whānau ki tua o te whenua raupapa o Ōkahu, me te puna waimāori kotahi anō hoki kei reira e wātea ana ki te hau kāinga o Ōrākei. Nā Rēweti te kerēme he mea haina nā Mays tētahi kirimini e rāhui ana i taua wāhi ēngari i whakakāhoretia katoatia e Mays, hāunga anō te kī taurangi ā-waha e tuku ana i a Wātene ki te hoko mai anō i tana pātiki i te paunga o te tau tuarua, tuatoru rānei.

Nā te mea kīhai he wāhi kē atu hei nohonga mō rātou ka ū tonu te noho a ngā Māori o Ōrākei ki reira i te tekau tau atu i 1930. Ki tā te ture e noho pokanoa ana rātou i runga i ngā whenua o te Karauna, o te hāhi rānei. I tua atu i te paipa wai kotahi i reira e tū ana, kāhore he wai kē atu o te hau kāinga, kāhore anō hoki he hiko, he pūnaha paraingaki rānei. Nā te mea kīhai rātou i whai mana ki aua whenua, koia tēnā te take i pūwhāwhā ai te āhua o ngā whare: ko te kaupapa i whakakāhoretia ai e te kaunihera ngā puka tono mō te hanga whare, nā runga i tā rātou whakatau e noho pokanoa ana ngā kaiwheta i taua wāhi. Kua kaha haere i nāianei te akiaki a te hunga whakahē i tā rātou noho tonu ki reira, tēnā koa, ko ngā āpiha a te Karauna me te kaunihera ēnei. E ai ki te tirohanga a te tangata he whakarihariha te āhua o te papakāinga, ā, he wāhi mōrearea ki te hauora. Nā te mea he tangata whai mana a Rēweti i Ōrākei i taua wā, ka whakamahia a ia e ngā āpiha kia mahi i tā rātou i hiahia ai. Nō te 31 o Ākuhata 1928, ka whakareia te whare karakia me te poraka o te urupā ki a ia me tētahi atu tokorua, arā, ko rātou hei kaitiaki. Ko 1932 te tau i haere ai a Rēweti rāua ko Hōri Kereama (George Graham), te hēkeretari o te Rōpū Māori o Ākarana (Te Ākarana Māori Association), i roto i tētahi rōpū Māori kaikōrero, kia kite i te mēa o Ākarana, i a G. W. Hutchinson, me te kī atu ki a ia ko te hiahia o ngā Māori o Ōrākei kia whakamutua te tautohe; otirā, ko te mutunga iho, he iti ngā hua i puta ake i tēnei kōkiri a rātou. Ahakoa i rite tonu te whakawhere a ngā nūpepa kairiri kia peia atu rātou o te hau kāinga ki wāhi kē, heoti, pūmau kē ana te nuinga o ngā Māori o Ōrākei ki te noho toitū.

I te Mei o 1938, ka whakamātau a Rēweti ki te kimi i tētahi huarahi hei whakatau i te puehu, me te tūmanako anō hoki he painga kei roto mōna. Ka haere atu ia ki te pātai ki tētahi āpiha o Ākarana, ki a J. H. Robertson, mehemea ka āwhinatia a ia ki te mahi i ētahi o ōna whenua i Tauranga, menā riro ana māna e whakatau te puehu i Ōrākei. Koia tēnei tāna i mea ai, arā, me pana ngā tāngata e noho pokanoa ana, me te pana atu hoki i ngā kaimahi a te kaunihera o Ākarana i ā rātou mahi, me te aukati atu hoki i te oranga ngākau ki te hunga kore mahi, e ū tonu ana te noho i runga i ngā whenua o te Karauna.

Kīhai te kāwanatanga me te kaunihera o Ākarana i whakaae ki tā Rēweti i whakaaro ai, ā, nā te kūare o te hau kāinga ki tēnei mahi āna i mau tonu ai tana tūranga tūnguru. Nō te whakatūnga i te kōmihana roera o 1938 hei āta titiro ki ngā whakamaunga a te Māori e pā ana ki ngā whenua i Ōrākei, ko Ngāpipi Rēweti tonu te whetū mārama o ngā kaiwhakaatu Māori. Ko ana whakautu ki ngā pātai i pātaitia mai e tōna taha ki a ia, me ngā pātai anō a tērā taha i te 24 o Ākuhata, e whakatūturu noa ana i ana whakaaturanga o mua atu. Kīhai te tumuaki o te kōmihana, a Robert Kennedy, i whakapono ki a Rēweti, me te kī anō me whakamutu e te Māori te whakawheta noa i ngā whenua o te Karauna i Ōrākei. Ko te mutunga iho o ngā mahi tango whenua a te Karauna ko te mahue kore whenua mai o ētahi o ngā Māori, ā, ko Rēweti me ētahi atu me kamupeneheihana nā runga i te iti o ngā moni i utua mō ō rātou whenua, tae atu ki ā rātou whakapainga i aua whenua.

Ahakoa ngā whakataunga a te kōmihana, ka nohoia tonutia e ngā Māori a Ōkahu me Ōrākei. I taua wā nei ko Rēweti te tiamana o te kaunihera marae, ā, ko ia te kaikōrero matua i tētahi hui o 1939. Ko te kaupapa o te hui he kimi huarahi hei whakatau i te takenga mai o te tautohe. Tē taea te whakatau. Ka whakatauria anō kia kimihia ētahi kupu tohutohu i ngā rōia. Nō te tau 1940, i muri i te putanga mai o ngā pūrongo o te mate taipō piwa, ko te minita Māori, ko Frank Langstone tēnā e whai kupu ana, arā, mā te kāwhaki e whakamarara te hau kāinga. Te takanga atu ki te tau 1941, ka petihanatia te Pāremata e Rēweti me ētahi atu hui katoa 28, mō te rangatiratanga o Takaparawhā (Bastion Point), ēngari, nō muri kē mai i te matenga o Rēweti kātahi anō taua take nei ka ara mai hei take tōrangapū.

Nō te tau 1942, ka rangona ngā pīra e rua a te Karauna i te aroaro o te Kōti Whakawā Tuarua (Native Appellate Court): tuatahi, ki ngā whakataunga e kī ana kia kaua rawa e kahakina ngā kainoho o te papakāinga me ngā papanga whare karakia, nā te mea e noho kore whenua ana aua kainoho; tuarua, ko ngā tāpiringa whenua he mea whakatakoto nā te tai i muri mai i te tau 1898, kia kaua rawa e tukua ki ngā iwi o Ōrākei. Ko Rēweti te tangata i tohua e rātou o Ōrākei hei māngai mō rātou, ahakoa te tono a te Karauna, arā, mā te Karauna kē hei utu tētahi rōia mō rātou. I tū a Rēweti i te aroaro o te kōti ki te tautohe i ngā pīra mō te taha ki te hau kāinga o Ōrākei.

I makere atu te tūranga kaiārahi i a Rēweti, arā, me kī pea ko te wāhi i a ia e pupuri ana, ā, koia tēnei te wā i ngaro atu ai ia i ngā mauhanga. Tau rawa atu ki te tau 1943 kua aro mai a Te Puea Hērangi me te kaunihera mahi o Tāmaki-makau-rau (Auckland Trades Council) kia pēheatia te whakataunga o te take nei o Ōrākei, ā, whiriwhiria ana ētahi whakamahere mō tētahi pā tauira, me tētahi marae hou e tū wehe ana i ngā whare e hangā ana i te puke. Nā te rangatira nei, nā Te Hira Pāteoro i whakarite kia tukua katoatia atu aua take nei ki roto i ngā ringa o Te Puea. E ora tonu ana a Rēweti i te wā i pau katoa te papakāinga i te raupapa te turaki, kainga ana te whare nui e te ahi, ā, nekehia ana ngā tāngata ki ngā whare i te puke. I hinga mai a Ngāpipi Rēweti i Panēra (Parnell) i te 17 o Mei 1957, ā, ko tana hoa wahine, ko Anitana Rikihana te mōrehu i mahue mai i a ia. Koia anō hoki tēnei te wā i tino pēhia kinotia rawatia atu ai te hau kāinga o Ōrākei.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Rēweti, Ngāpipi - Reweti, Ngapipi', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3r13/reweti-ngapipi (accessed 18 October 2019)