Kōrero: Tuakiri o Aotearoa me te kāwanatanga

Whārangi 4. Pūnaha kāwanatanga

Ngā whakaahua

Te manapori i raro i te pāremata

He manapori a Aotearoa i raro i ngā whakahaere o tētahi pāremata; ko te kuini te māngai. Ko te whare pāremata kua pōtitia anake ka hanga i ngā ture.

Ka ngaro tōna pane

I ngā rā o mua, mau ai te ūpoko o te kīngi, kuini rānei o Peretānia ki ngā reta o Aotearoa. Nō te tau 1855 utaina ai te pane o Kuini Wikitōria ki te tohu reta tuatahi o Aotearoa. I te ekenga o Irihāpeti II hei kuini i te tau 1953, ka puta he tohu reta, ko tōna pane ki runga. Koinei te whakaputanga whakamutunga i kawe i te karauna o Ingarangi. I te tau 1960 ka whakaputangia ngā tohu reta hōu e whakaatu ana i te āhua, te hītori, tae atu ki te noho a te iwi o Aotearoa i te tau 1898. Ināianei, ka whakaatu ngā tohu reta o Aotearoa i te whenua, ngā toi, ngā hanganga whare, ngā hākinakina, arā atu.

Te ūpoko ariki

Ko Kuini Irihāpeti II te ūpoko ariki o Aotearoa. I tōna kakenga hei kuini i te tau 1952, ko te kōrero ki Aotearoa, ko ia te ‘Kuini o tēnei whenua me ērā o ōna whenua’. He motuhake tōna tūranga hei kuini o Aotearoa i tua atu i tōna tūranga hei kuini o Peretānia. Ko te kāwana tianara tōna māngai ki Aotearoa. Kāore ōna mana whakahaere kāwanatanga; kei te pirimia tērā mana.

Tuhia ai te āhua o te Kuini ki ngā nōti, ngā kotahi tāra me ngā rua tāra (heoi, kua kore e tāngia ki te nuinga o ngā tohu reta). Ahakoa kei te whakamahia tonutia te āhua o te Kuini, ehara tēnei i te tohu kei te noho a Aotearoa i raro i te mana o Ingarangi, he whakaaturanga kē o te hononga o ngā whenua e rua i roto i ngā tau.

Kei te Pāremata (te kuini me te Whare Pāremata) te tino rangatiratanga o Aotearoa. Kāore e taea e te whare pāremata anake te whakamana ture, mā te tautoko rā anō a te kuini, a tana māngai rānei, kātahi anō ka mana. Ko te tikanga, tukua noatia ai tēnei tautoko.

Ka kōrero te tangata mai i Aotearoa mō ‘te Karauna’; kāore ia i te kōrero mō te Kuini, kei te kōrero kē ia mō te kāwanatanga puta noa.

Te kāwana tianara tuatahi mai Aotearoa

Mō hia ngā tau, ka ahu mai ngā kāwana tianara o Aotearoa i te kāhui rangatira o Ingarangi. Ko te tangata tuatahi nō Aotearoa kia whakataua hei kāwana tianara ko Tā Arthur Porritt i te tau 1967. He toa ia i whiwhi mētara i ngā Taumāhekeheke o te Ao. Atu i te tau 1923 ka noho a Porritt ki Ingarangi, ka mutu tōna wā hei kāwana tianara, ka hoki a ia ki Ingarangi okioki ai. Whai muri i a ia, nō Aotearoa katoa ngā kāwana tianara.

Te kāwana tianara

Kawea ai e te kāwana tianara te mana whakahau o te Karauna ki Aotearoa. Tohungia ai ia e te Kuini i runga i ngā tohutohu atu a te pirimia. I te tau 1917, ka whakarerekētia te ingoa o te kāwana kia tū mai, ko te kāwana tianara.

Ko te mahi nui a te kāwana tianara, ko te tono i te kaitaki o te rōpū nui i te Pāremata kia whakatū kāwanatanga (me kī, whai muri i ngā pōti). Mā te kāwana tianara anō e uhi i te mana o te Karauna ki ngā hanganga ture o te Pāremata, ā, koia hoki te ngārahu matua o ngā ope taua.

E ai ki ngā tikanga, me whai te kāwana tianara i ngā tohutohu a ngā minita, nō te mea kei te tautokona rātou e te nuinga o ngā mema o te pāremata.

Pāremata

Kotahi anake te taiwhanga pāremata o Aotearoa, ko te Whare Pāremata tērā. Nō te tau 1852 hangaia ai te Kaunihera Ture (Legislative Council) i raro i te Ture Whakamana o te Koroni (Constitution Act) 1852; nō te tau 1950 ka whakakorea.

Ko ngā mana nui a te Whare Pāremata ko te:

  • whakaae ki te kāwanatanga ki te kohi me te whakapau moni
  • whakatau ture.

Tohungia ai te Pika o te Whare Pāremata e ngā mema.

Kīhai i whai i te tikanga

Heahea te takoto o te whare mīere o Aotearoa. Ko ngā whare matua e toru o te pāremata ko te whare pukapuka - i te momo Victorian Gothic - i hangaa i te tau 1899, te whare pāremata - i te momo Edwardian Baroque - i hangaa i nga tau tōmua o te rau tau atu i 1900 (he wāhanga nō tētahi whare nui atu i whakaarohia), tae atu ki te ‘whare mīere’ i hangaa i te paunga o te rau tau atu i 1900.

Rūnanga kāwanatanga

Ko te rūnanga kāwanatanga te huinga mana tōrangapū nui rawa. Ko ngā tāngata o roto he minita katoa nā te Karauna. Ko te pirimia te kaiwhakahaere. Ahu mai ai te mana o te rūnanga kāwanatanga i ngā tikanga kāwanatanga. Nā te Ture Whakamana o te tau 1986 i whakamārama, ko ngā mema pāremata anake ka āhei te tū hei minita.

Kaunihera Whiriwhiri (Executive Council)

Nō te tau 1840 ka whakatūria te Kaunihera Whiriwhiri (Executive Council). Ko te kāwana tianara tōna kaiwhakahaere. Motuhake te tū a te Kaunihera Whiriwhiri i te rūnanga kāwanatanga. Ahakoa te whakakorenga o tana mana ki te whakatau kaupapa, kei a ia tonu ētahi kawenga i raro i te ture. Kei a ia hoki te mana ki te hanga whakahau ā-ture (i raro i te mana ka tohua e te Pāremata).

Me pēnei te tohu i te whārangi:

John Wilson, 'Tuakiri o Aotearoa me te kāwanatanga - Pūnaha kāwanatanga', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/tuakiri-o-aotearoa-me-te-kawanatanga/page-4 (accessed 17 July 2019)

Story by John Wilson, published 8 Feb 2005, updated 16 Sep 2016