Kōrero: Te mahi tītī

Whārangi 1. Te mahi tītī ki Aotearoa

Ngā whakaahua

He momo ōi (petrel) te tītī. He parauri ngā huruhuru, he hiriwa me te mā ngā tae o raro ngā parirau. Ka tae ki te paunga o Whiringa-ā-rangi, kua keri te kātua i tētahi tārua kia whakawhānau i te hua kotahi.

Mai anō te wā e hopu ana te tangata ngā momo ōi. Ka mutu, ki tā ngā mātauranga whaipara tangata, he hōrapa te noho o te ōi ki Aotearoa i mua i te noho tangata. Nā wai, ka tae mai te Māori me te hopu i ngā manu nei hei kai. Heoi anō, kīhai i te mōhiotia te nui o te tītī i hopukina ai e rātou.

Ko Aotearoa tētahi o ngā wāhi whakamutunga o te ao e hopukina tonutia ai tētahi momo ōi. Ko ngā punua tītī anake ka hopukina. Nō te hauhaketanga o te tītī ki te moutere o Norfolk i te rau tau 1700, ngā te tino mōmona, orite te kiko ki tō te hipi, tapaina ai he ‘muttonbird’.

Arā anō ētahi takahikare ka hopukina e ngā iwi o Hauraki ki ngā moutere ririki o Ruamāhua me (Alderman) i te moana o Tīkapa.

Ngā tika o ngā iwi o Rakiura ki te mahi tītī

Kei ngā iwi o Rakiura te mana ā-ture kia mahi tītī ki ngā moutere 36 huri noa i Rakiura. E karangatia ana ēnei moutere ko ngā Motu Tītī. Ka āhei ana tā rātou hopu tītī atu i te 1 o Āperira, ki te 31 o Mei. E ai ki te Ture Ārahi mō ngā Moutere Tītī 1978, ka taea e rātou te haere ki te moutere atu i te 15 o Māehe kia whakatikatika mō ngā marama hopu tītī.

Te manu nui

Kāore he manu noho tai o Aotearoa pērā te maha i te tītī. Kei te motu o Snares te kāhui nui rawa ake, ā, e 4 miriona. E 100 kiromita te tawhiti atu o tērā motu i Rakiura. E 40-60 miriona ngā tītī puta noa i ngā taiwhenua me ngā moutere o Aotearoa, o Ahitereiria, o Amerika ki te Tonga, o Awherika ki te Tonga.

Ka poua anō ki ngā iwi o Rakiura te mana ā-ture kia nanao tītī ki raro i te ture 1864 Deed of the Cession o Rakiura. I raro i ngā ture i whai mai, ka whakahokia ngā moutere 18 ki ngā whānau Māori o Rakiura. Ka karangatia ngā moutere e 18 te ka toe ko ngā moutere Tītī o Rakiura. Kia taka ki te Whakataunga Kerēme o Ngāi Tahu 1998, ka karangatia anō tia ēnei moutere ko ngā Moutere Tītī a te Karauna. I mua i te tau 1998, he mea pupuri ēnei moutere e te Karauna, heoi i āhei ngā Māori o Rakiura ki te hopu tītī.

Ka whakamahi te Māori i te tītī mō te kai, mō te tauhokohoko, mō āna huruhuru hoki. He mea nui te mahi tītī mo te ōhanga me te ahurea o ngā Māori o Rakiura.

Nā te huhua o te tītī, kāore ngā iwi o Rakiura kia whakatau i tētahi motunga hopu tītī. E whakahaerehia ana te mahi hopu tītī ki ia moutere ki raro i ngā tikanga me ngā kaitiakitanga. Waihoki, ko rātou ka tae i mua i te 1 o Paengawhāwhā ka whakatau ture ārahi. E rua ngā tūmomo pūnaha whakahaere:

  • Ko te pūnaha kati, arā, kei ia whānau tētahi wāhi motuhake.
  • Ko te pūnaha tuwhera, arā, ka taea e te tangata te hopu tītī ki ngā wāhi katoa o te moutere.

Nāwai ā, kua rerekē ngā pūnaha hopu tītī. Heoi, ka whāia te pūnaha e pai ana ki ngā Māori o Rakiura me ngā moutere 18 o te Karauna.

Te whakawhiti ki ngā moutere Tītī

I ngā wā ō mua ka taea ngā moutere mā runga waka, ā, mā konei hoki kawea ai ngā taputapu ki ngā motu. I ēnei rā, ka whakamahia ngā waka topatopa, nātemea he tere ake, ā, he haumaru ake mō te tango taputapu mai te kaipuke.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, 'Te mahi tītī - Te mahi tītī ki Aotearoa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-titi/page-1 (accessed 18 October 2017)

Story by Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, published 12 Jun 2006