Kōrero: Ngā tamariki

Whārangi 4. Te panonitanga o te manaaki tamariki Māori

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te Aute

I te rautau 1900 ka puta te wero a te Rōpū Tauira o Te Aute (ko te Rōpū Rangatahi Māori) me te kaiārahi a Apirana Ngata kia tū ake ngā rangatahi ki ngā tūranga arataki i ngā whānau me ngā tamariki Māori ki te oranga nui. Ko tā rātou whakataukī, ko ‘Ka pū te rūhā, ka hao te rangatahi'.

E tipu e rea

I te tau 1949 ka tuhi a Apirana Ngata ki roto i te hautaka o te puka o Rangi Bennett, ‘E tipu, e rea, mō ngā rā o tōu ao, ko tō ringa ki ngā rākau a te Pākehā hei ora mō te tinana, ko tō ngākau ki ngā taonga a ō tīpuna Māori hei tikitiki mō tō māhuna, ā ko tō wairua ki tō Atua, nāna nei ngā mea katoa.’ Ka noho tēnei whakataukī hei kōrero nui mā te rangatahi Māori.

Te heke ki ngā taone

Nā te tokomaha o ngā Māori i heke mai i te kāinga o ō rātou iwi ki ngā taone i waenganui i te rautau 1900 i taurangi te whakatipu tamariki. I whakatūria ngā kura Māori ki ngā rohe Māori, ā, nā te heke o ngā tamariki Māori ki ngā taone ka heke iho te pānga ki te kuranga mō te Māori. I te noho ngā mātua o ngā tamariki nohinohi ki ngā whare iti i te rerekētanga tāone, kāre e pātata ana ki ngā whanaunga, ā, ka rerekē te tūmanako o ngā karetiwhare me ngā tātanga tauiwi e noho pātata ana. Nā ēnei āhuatanga uaua, ka ngaro atu ngā tikanga whakatipu tamariki, ka rerekē rawa rānei. Ko te hua o te noho rerekē a te iwi me te iti o te pūtea o te iwi Māori, he nui ake te māuiuitanga, ngā aituā, me te rangatahi e whakamomori ana ki tā te Pākehā. I whakatūria te Rōpū Wāhine Māori Toko i te Ora e ngā wāhine Māori hei whakatikatika i ngā take o te noho whare me te hauora.

Tūkino tamariki

E whakaae ana ngā ngāio tikanga Māori ehara te kai-whiore (ngau-whiore rānei) me te pāwhera i te āhuatanga nō te ao Māori tūturu. Nō te hekenga taone kātahi ka kitea nuitia tēnei āhuatanga. Ka mutu nō ngā tau tōmua o te rautau 2000, o ngā tamariki 1,000 ka tūkinotia 12 he Māori. Ko tā tauiwi e ono. He wā kua whakawāngia te kaihara ki runga i te marae, ā, ko tētahi whakawhiu ko te tango i te mana kōrero i a ia. I te tau 2007, ka whakawhanake a Tākuta Hone Kaa mā i tētahi rautaki ki te whakakore i te tūkino tamariki. Ko te hua o tēnā ko te rōpū o Ngā Mana Ririki.

Te mahi me ngā kaihara

I te tau 1988 ka puta te pūrongo o Pūao te ata tū e karanga ana kia whakawāngia ngā kaihara rangatahi i runga i ngā tikanga me ngā whakapono Māori. Ko te hua o tēnā ko te Ture Tamariki, Rangatahi me ngā Whānau o te tau 1989. Mā konei me titiro ngā kaimahi papori ki ngā tirohanga o te whānau, te hapū me te iwi.

Te reo Māori

Nā runga i ngā taunaki i puta i te tekau tau 1970 ka waihangatia te kaupapa o Te Kōhanga Reo. Nō te tau 1982 ka whakatūwherahia te kōhanga tuatahi ki Wainuiomata. Nō muri mai ka whakatūhia ngā Kura Kaupapa Māori me te Whare Kura.

Hākinakina

Kua tū hira hoki ngā rangatahi Māori ki ngā hākinakina o te ao katoa. Ko Lui Paewai te tangata paku iho te pakeke kia tākaro mō te Kapa Ō Pango, arā 17 noa iho ōna tau. Ko Hōri Nēpia hoki tētahi kaitākaro rangatahi Māori kaha rawa. I te tau 1979 ka riro i te kapa whutupaoro o Te Aute te Ipu Moascar mō ngā whakataetae kura tuarua. Ko Louisa Wall tērā i tākaro mō te kapa netipōro o Ngā Rau Hiriwa, ā, 17 noa iho ōna tau.

Iwi

He maha hoki ngā kaupapa ā-iwi e hāpai ana i ngā rangatahi ki tō rātou iwitanga. Ko tētahi kaupapa nui ko Te Hui Ahurei a Tūhoe, e whakahoki ana i te hunga taiohi ki te one matua o te iwi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rawinia Higgins me Paul Meredith, 'Ngā tamariki - Te panonitanga o te manaaki tamariki Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-tamariki/page-4 (accessed 30 November 2021)

He kōrero nā Rawinia Higgins me Paul Meredith, i tāngia i te 5 May 2011