Kōrero: Ngā manu

Whārangi 2. Ngā manu tohu ki a aituā

Ngā whakaahua

Mō te Māori, ka noho ētahi manu hei tohu ki te mate, ki te whakamomori.

Kūaka (godwit)

E kī ana te Māori, ka mate te tangata, ka wehe atu tōna wairua i Te Rēinga kei te hiku o te ika a Māui. Koinei te wāhi whakahuihui ai te kūaka i mua i tō rātou heke ki tērā taha o te ao. Arā te kōrero e whakarite ana i te kūaka ki ngā wairua kua wehe, arā, ‘me he kāhui kūaka’.

Mātātā (fernbird)

He tapu te mātātā ki ētahi iwi. Ka mate ana he rangatira, ka nehua, ka haere ka hopukina he mātātā i te repo, ka takina ngā karakia kia pai ai tana ārahi i te wairua o te rangatira rā ki Hawaiki.

Tērā tētahi kākahu ārai marangai, ko te mai. Nā tō rāua rite, ka kīia tēnei kākahu, he whare nō te mātātā.

Matuku (bittern)

Pohū te reo o te toa matuku hei aha, hei pana i toa kē kei tōna takiwā i te wā ka paopao ngā hua. Ki te Māori, nā tana pōuri ka pērā ai te tangi a te matuku. Ka rongohia tana tangi e te tangata whakamomori, ka whakarite taua tangata i a ia ki te manu rā. Tērā tētahi waiata tangi, e whakarite ana te kaiwaiata i a ia ki te matuku, ara:

Kei te matuku, e hū ana i te repo, i!

Moho pererū (banded rail)

He rite te tangi a te moho pererū ki te kata a te tangata. Tērā te kōrero mō Māui, i ngana kia unu i te mate mā te kuhu i ngā kūhā o Hine-nui-te-pō i a ia e moe ana. Nā te kata a te moho pererū, ka oho a Hine-nui-te-pō, ka kūtia a Māui ki roto. Kei tēnei wāhanga o te waiata nei ngā kōrero hāngai:

Ehara i te taru te mate.
Kua mate mai i mua, i a Māui –
Nā te pātātai i kata, ka motu ki roto rā …

Tīwaiwaka (fantail)

Kei waenganui i te 20 me te 30 ngā momo ingoa a te Māori mō te tīwaiwaka – he pīwakawaka, tīwakawaka, tīrairaka, aha atu. Tērā te kōrero, nā te tīwaiwaka kē ka mate a Māui. Whāia, ki te kuhu tētahi ki roto whare, he aitua kei te haere. Kīia ai te tangata ohooho he tou pīwaiwaka, nā te mea he pērā te pīwaiwaka, kāore e āta tau.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Kelly Keane, 'Ngā manu - Ngā manu tohu ki a aituā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-manu/page-2 (accessed 19 November 2017)

Story by Kelly Keane, published 24 Sep 2007, reviewed & revised 17 Feb 2015