Kōrero: Ngā hākinakina, te rēhia

Whārangi 4. Ngā hākinakina whai tikanga

Ngā whakaahua

Me tākaro rānei, me mātaki rānei?

He rite te iwi o Aotearoa ki ngā iwi o Ahitereiria, o Amerika, arā, kīia ai he iwi kaingākau ki ngā hākinakina. Heoi, kei reira anō ngā tatauranga e mea ana he rahi atu ngā tāngata o Aotearoa kei te kuhu ki ngā hākinakina, tērā i ngā tāngata o ērā whenua āhua rite nei. E 33% o te hunga rangatahi e 5-17 ngā tau kei roto i tētahi karapu hākinakina; e 20% o ngā pakeke ka uru ki tētahi karapu hākinakina. Heoi, kāore tonu i te mārama pēhea te rika o te iwi o Aotearoa ki te mātaki i ngā hākinakina. Waihoki e 83% o te hunga pakeke (e 90% o ngā tāne) ka mātaki hākinakina i runga pouaka whakaata i roto i te kotahi marama, e 33% ka tae ki te mātaki hākinakina; he nui atu rātou i te hunga ka haere ki te mātaki kiriata.

Hahaupōro

Ko te hahaupōro te hākinakina rawe rawa atu ki ngā tāne (e 25% o ngā pakeke), ā, koia te hākinakina tuarua ki ngā wāhine. Tata ki te e 400 ngā papa hahaupōro ki Aotearoa (toharite nui rawa o te ao mō ia tangata). Heoi, i te nuinga o te wā, torutoru noa iho ngā tāngata ka haere ki te mātaki hahaupōro. Hāunga tērā, i te tau 2001 tau ai a Tiger Woods ki Aotearoa; muia ana ngā papa hahaupōro e te mātinitini.

Poitarawhiti

Ko te poitarawhiti te hākinakina tākarotia ai, mātakina ai e te tini rawa atu o ngā wāhine. I te tau 2003 ka eke Ngā Rarauhe Hiriwa, te tīma poitarawhiti o Aotearoa hei toa o te ao. Nā tō rātou kaha, tāpae atu ki te nui haere o ngā tākaro hahaupōro kei runga pouaka whakaata, kua wana te tipu o tēnei hākinakina.

Tēnehi

Ko te tēnehi te hākinakina tuarua ka tākaro ngā tāne, koia hoki te hākinakina tuatoru ka tākaro ngā wāhine.

Whutupaoro

Tērā ētahi hākinakina ka muia e te tini tangata, ahakoa te mea kāore e tino rahi te hunga tākaro. Ko te tauira pai mō tēnei āhuatanga ko te whutupaoro (rakapi rānei). Nā ētahi ākonga tawhito mai ngā kura tūmatanui o Ingarangi tēnei hākinakina i mau ki Aotearoa. Ko te tākaro whutupaoro tuatahi ka tū i Whakatū i te tau 1870. Tatū ki te huringa ki te rau tau hōu, kua kaha te whāia o tēnei hākinakina. Ka angitū te kapa Ō Pango i Ingarangi me Wēra i te tau 1905; koia tērā ko te kakenga o whutupaoro hei tākaro matua ki Aotearoa.

I ēnei rā, e 11% o ngā tāne ka tākaro whutupaoro, me kī, koia te hākinakina tuarima ki ngā tāne. Kei reira anō ngā wāhine tākaro whutupaoro, inarā i toa te tīma wāhine o Aotearoa i te kapu o te ao i te tau 1998. He nui ngā Māori rātou ko ngā tāngata mai Te Moananui-a-Kiwa kei te tākaro whutupaoro; engari anō ētahi atu iwi; mō rātou, kāore e eke te whutupaoro ki te tuangahuru mā rima o ngā hākinakina. Heoi he nui te marea ka taetae atu ki ngā kemu ‘Super Rugby’ (i mua atu karangahia ai ko te Whakataetae ‘Super 12’, ā, i muri mai ko te ‘Super 14’) ka tākarohia i waenganui i ngā kapa o Aotearoa, Ahitereiria me Awherika ki te Tonga. He matatoru hoki te tangata ka haere ki ngā whakamātautau nui a ngā whenua tākaro whutupaoro. 

I te tau 1996 ka panoni te whutupaoro hei tākaro whaiutu. Whāia, ka hua ake tētahi ahumahi hāngai pū ana ki te whutupaoro; arā, ngā whakaaturanga pouaka whakaata, ngā pūtea tautoko mai te rāngai arumoni, ngā toa tākaro ka utua ki te moni tino nui. Autaia a Colin Meads ki te tākaro whutupaoro i te tekau tau atu i 1960; he paihau rongonui a Jonah Lomu i te tekau tau atu i 1990; ka nui ngā tūmanako a te iwi mō ēnei toa o te tākaro whutupaoro.

Te poikiri, te rīki, ētahi atu hākinakina i te takurua

Tākarohia ai te poikiri me te rīki i te takurua; he wāhanga whaiutu tā tēnā, tā tēnā; he karapu ō rāua kei ngā whakataetae karapu o Ahitereiria. I ahu mai te poitūkohu i Amerika, ā, kātahi anō ka kuhu tētahi tīma poitūkohu mai Aotearoa ki ngā whakataetae i Ahitereiria. Kei te kaha te whāia o te poitūkohu e te rangatahi, e taiohi. Ko haki tētahi hākinakina āhua nui nei, ka tākaro ngā tāne me ngā wāhine. Tini te iwi ka tākaro i te pā whutupaoro (tini ngā Māori), heoi, tokoiti ngā tāngata mātakitaki.

Kirikiti

Ko te kirikiti te tākaro whai tikanga matua o te raumati. Koinei te tuawhā o ngā hākinakina mō te tākaro. I tua atu i ngā whakataetae ‘kotahi rā’ i waenganui i ngā whenua, tokoiti ngā tāngata ka haere ki te mātaki i tēnei hākinakina. Heoi, he mea nui te kirikiti ki te taupori o Aotearoa; mātakitakina ai te kirikiti e te tini i runga pouaka whakaata.

Taumāhekeheke o te ao

Tērā ētahi hākinakina tokoiti noa iho ngā tāngata tākaro; heoi, nā te angitū ki tāwāhi, ka manakotia e te taupori. Kātahi tētahi kōrero tika mō ngā Taumāhekeheke o te Ao. Mō ngā tau e 40, mai i te toanga o Jack Lovelock i ngā Taumāhekeheke o te Ao ka tū ki Berlin, ahu atu ki te wā i a Peter Snell rāua ko Murray Halberg i ngā Taumāhekeheke o te Ao i ngā tau o 1960, o 1964, tatū ki a John Walker i te tau 1976, tū whakahīhī ana a Aotearoa mō tōna kaha i ngā omanga taitua. Ko Yvette Williams te wahine tuatahi kia riro i te mētara koura mō te kaipara; i te tau 1952 i toa ia i te kairērere, i tua atu, e whā ana mētara koura i ngā Whakataetae o ngā Huihuinga ā-Iwi.

Tohu toa

Tatū ki te marama o Hūrae o te tau 2004, ko Aotearoa tētahi o ngā whenua toa e 10 mō te maha rawa atu o ā rātou mētara i ngā Taumāhekeheke o te Ao o te raumati. E puta ai tēnei hua, tatauria ai ngā mētara o ia whenua, ka toharite ki ia kotahi miriona tangata o te taupori o taua whenua. Nā runga i tēnei momo tatau, kei runga ake a Aotearoa i a Ahitereiria, i a Ingarangi, i a Amerika, i a Kānata, i a Tiamana.

Mai i taua wā, ka toa a Aotearoa i ngā momo o te hoe waka, te mirihau, te whakamātau hōiho, te waka hēra. Ko Barbara Kendall te toa o ngā toa wāhine o Aotearoa i ngā Taumāhekeheke o te Ao; kotahi tana mētara koura, kotahi tana mētara hiriwa, kotahi tana mētara rauwhero i roto i te tākaro mirihau; e toru ngā wā ka eke a ia hei toa mō te ao ki te mirihau. I ngā Taumāhekeheke o te Ao i tū i te tau 2004, ka toa a Caroline rāua ko Georgina Evers-Swindell i te hoe waka, a Sarah Ulmer i te eke pahikara, a Hamish Carter i te kaipara toru (i tuarua a Bevan Docherty).

Ko te waka hēra anake o ngā momo hākinakina nei kei te kaha te tākarongia. Ka rawe kē a Tīkapa Moana hei moana haereere mō ngā waka hēra mai Tāmaki-makau-rau. I te tau 1995 ka toa he waka hēra mai Aotearoa i te whakataetae mō te ipu o Amerika; ka puritia te ipu i ngā whakataetae i te tau 2000. Koinei te take i manakotia nuitia tēnei hākinakina e te iwi. I ngā tau o 2000, o 2003, ka tū ngā whakataetae mō te ipu ki Te Waitematā. I konei, ka rongo te ao mō te māia o te iwi o Aotearoa ki ēnei whakataetae.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Jock Phillips, 'Ngā hākinakina, te rēhia - Ngā hākinakina whai tikanga', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-hakinakina-te-rehia/page-4 (accessed 13 November 2019)

Story by Jock Phillips, published 8 Feb 2005, updated 1 Sep 2015