Te haumatenga o te mau rākau tūturu
Nō te taenga o te Pākehā me ōna hangarau hou ka tāmate haere te mau rākau. Ka mahue iho te taiaha, ka hikina ake te pū. Nō reira i rerekē ai ngā pakanga a te Māori. Nāwai, ka kore ngā para whakawai, ā, ka ngaro te mau rākau ake a ētahi iwi. Arā tonu ngā iwi ka mau tonu ki te mau rākau, arā, ko te hunga ka tohua ki ngā mahi i roto i te pō kenekene. Engari kāore i rite ki ngā kura para whakawai tūturu i whakangungua ai te pōkai toa a te iwi Māori.
Te whakarauoratanga o ngā rākau Māori
Mai i nga tau 1980 ka whakamāui ake te mau rākau. I ēnei rā ko te mau rākau tētahi o ngā tohu nui o te ahurea Māori. I hua ake tēnei whakamāuitanga i ngā tau 1960 i waenganui i ngā tāngata nā rātou te mau rākau i whakarauora, pērā i a Irirangi Tiakiawa, i a Pita Sharples, i a Te Rangihau, i a Matiu Māreikura me Mita Mohi.
Ngā para whakawai o mohoa
I ēnei rā kua whāiti te mau rākau ki ngā rākau rongonui pērā i te taiaha. Waihoki he tokoiti noa iho ngā para whakawai e tuwhera tonu ana ki waenganui i ngā iwi. Ko te matū o ngā mātauranga e pā ana ki ēnei para whakawai ka whai wāhi tonu ki ngā kōrero whānui a te iwi.
E whakangungu ana te para whakawai ki Mokoia i Rotorua, ngā uri o Te Arawa me rātou e hiakai ana ki te mau rākau me ōna tikanga. Kei raro te kura i te awe o Mita Mohi, ā, nō te pokapū o te tekau tau 1980 tīmata ai. Mai i te para whakawai o Te Whare Tū Taua o Aotearoa ki Hoani Waititi kua hua ake ētahi atu akomanga ki ngā rohe maha. Nā Pita Sharples tēnei kura i tīmata hei whakahoki ake i te ao Māori ki tōna mau rākau ake.1
He taiaha wha mana
I whai tohutohu anō a Pita Sharples i te tohunga mau rākau i a Kānara Arapeta Awatere. I akona a Awatere ki te mau rākau i te wā e tamariki ana ia. He mea whakaheke ki a ia te taiaha o Tūwhakairiora, 10 reanga tōna tawhito. E ai ki a Awatere ko tērā tētahi o ngā taiaha kaitā rawa i Aotearoa, ka mutu me tūpato te tangata ki te piu i tērā taiaha kia mātau rā anō ia ki taua rākau.2 I whakamahi a ia i a Tūwhakairiora i tana wero ki te Kuini ki Waitangi i te tau 1963.
Wero
Hei ngā wā o te wero kitea ai te rere o te rākau. I te wā o te wero kua kaupare te toa, kua kōkirikiri whakamua i mua i tana tuku i te taki (he tohu maungārongo) hei kohi mā te manuhiri. E kitea tonutia ana tēnei āhuatanga ki ngā hui nui. Kotahi te kaiwero i ngā nui maha, engari kia tae ki ētahi o ngā hui nunui e toru rawa ngā kaiwero.
Ngā mahi toi
Mai i ngā tau 1980 ka pohū ake te mahi kapa haka ki Aotearoa. Hei ngā taiopenga, kāore e kore ka kitea te toa e piu ana i te taiaha me te patu hei whakawana ake i te tūnga ki te atamira. Ka mutu ka noho ko te mau rākau ētahi wāhanga o ngā whakangungu kapa haka.
Whaikōrero
I ēnei rā kua ora anō ngā mau rākau ki roto i ngā whaikōrero o runga marae. I ngā wā o mua, kāre he aha ka whaikōrero te tangata me te rākau poto, rākau roa rānei. Ko Te Panekiretanga i te reo Māori tētahi kura whakarauora i ēnei tikanga. I te tau 2012, ko Pou Tēmara anake pea te tangata i āhei ki te mau rākau i roto i te horopaki o te whaikōrero. Nā runga i ōna mahi kua āhei anō te hunga o āpōpō ki te whai i te raka me te mau a ō rātou tīpuna.
