Te Tai – Treaty Settlement Stories

Nō muri i te Pakanga Tuarua o te Ao, he nui ngā wero mō te reo Māori me te māharahara ka mate ā-moa. I te tau 1900, e 95% o te iwi Māori i matatau ki te reo, engari i heke rawa ki te 25% i te tau 1960. Ko te māharahara nui ia ko te ngaronga o te reo i roto i ngā tamariki: nō te 1953, he hauwhā anake ngā tamariki i mōhio ki te kōrero Māori, ā, nō te 1975 i heke anō tēnei tatauranga ki te 5%.

He hononga tō te ngaronga o te reo ki te oranga whānui o te Māori. I roa te Māori e whai ana ki te whakatairanga i tēnei take. I te tau 1961 i puta i te kāwanatanga te pūrongo a Jack Hunn e pā ana ki ngā mahi a te Tari Māori. Ahakoa te whakahēnga a ētahi i ngā tukanga rangahau (kāore i torohia te iwi Māori) me te whakataunga matua o te pūrongo (kia hanumi te Māori me te Pākehā), i kitea rawatia te kino o te oranga whānui o te iwi Māori. He tekau mā rima tau te matenga tōmua o te iwi Māori i tērā o te iwi Pākehā, waihoki, he 300 ōrau te tūpono e mahi kore ana te Māori i tērā o te iwi Pākehā.

Ko te hūnukutanga ki ngā tāone tētahi take. I te wā o te pakanga, i muri hoki, i ākina te Māori e te kāwanatanga kia hūnuku haere ki ngā tāone kia nohotahi me te Pākehā. Nā te noho tawhiti i ō rātou whenua, i memeha kē atu te reo Māori, ka kaha ake te memeha i tērā i tīmata i ngā pūnaha o te ao ako. I kitea i te pūrongo Hunn te ia o ēnei mahi me te akiaki anō kia haere tonu tēnei tū mahi, otirā kia noho taratahi te iwi Māori ki waenganui i te iwi Pākehā.

I tua atu i te piki o ngā kainoho Māori i waenga i ngā hapori reo Pākehā, ko te ao pāpāho i wātea ki a rātou, i aro nui ki te reo Pākehā. I piki te kaingākau o te iwi ki ngā reo irirangi mai i tōna tīmatanga i ngā tau mai i 1920. He paku noa iho te wāhi ki ngā pāpāhotanga reo Māori (pēnā me Te puna wai kōrero, he hōtaka i roa te kawe e whakatairanga ana i ngā kaupapa a te Māori, ōna pēne, āna waiata Māori anō hoki), heoi, he kaha kē atu te kawenga o te reo Pākehā i tērā o te reo Māori. Hāunga rā ngā pāpāhotanga reo Māori hei tuku i ngā karere mō te pakanga.

I te Pipiri o 1960 ko te whakapāho tuatahi o te pouaka whakaata i Aotearoa. I wawe te horapatanga o tēnei tū kawe kōrero. Nā te kāwanatanga i whakahaere, nāna hoki i tautoko ā-pūtea, ā, ko te reo Pākehā te reo kawe i te nuinga noa atu o ngā kaupapa mō ngā tekau tau i muri mai.

I kōrero hoki te pūrongo Hunn mō te mātauranga, me te kite, kāore i te nui ngā Māori i ngā Whare Wānanga me ngā mahi whai pia. Hei urupare i tēnei, i ngana ngā kaiako Māori ki te whakatika i tēnei mate mā te whakatū ratonga mahi kāinga, komiti whakawhanake i te mātauranga, me te kohi pūtea mō te Māori Education Foundation. He mea tautoko anō hoki e te ao Māori ngā Kura Ako Kohungahunga, engari i ākina ngā mātua Māori kia kōrero Pākehā kia rite ai ngā tamariki mō te kura. Ko te reo Pākehā tonu te reo whakaako i ngā kura tuatahi me ngā kura tuarua.

He pakari te reo Pākehā i ngā kāinga Māori. I waenganui i ngā tau 1973 me 1979, i whakahaerehia e Dr Richard Benton tētahi rangahau i ngā whānau Māori 6470 i Te Ika-a-Māui e pā ana ki te whakamahinga o te reo Māori. Ko tāna whakatau, 64,000 Māori e matatau ana ki te reo, engari i whai mana tō rātou reo i runga marae me ētahi mahi o te hāhi anake. Ko tōna 30,000 Māori anō i mārama ki te reo kōrero. Ko tētahi whakataunga matua anō i tēnei rangahau ko te iti o te whakamahinga o te reo Māori i te ao o ngā tamariki Māori; he 4090 kāinga whai tamariki, i kitea 170 noa iho i whai pōtiki matatau ki te kōrero Māori. Kua kore te reo e tukua ki te reanga hou, ā, e whakatipuria ana ngā tamariki Māori ki te reo Pākehā anake.

I roto anō i tēnei taiao whakapākehā, ka hua ake ko ngā mahi whakarauora i te reo Māori.

I te mutunga o ngā tau mai i 1960 i whakatūria te rōpū Ngā Tamatoa e ētahi tauira o te Whare Wānanga o Tāmakimākaurau hei whakamōhio i te ao mō te pēhitanga o te iwi Māori. Ko te oranga tonutanga o te reo Māori hei aronga matua mō Ngā Tamatoa. Arā anō tētahi kaupapa i tū i Te Whare Wānanga o Wikitōria, i Te Whanganui a Tara i te tau 1970, ko te rōpū o Te Hōhaieti o te Reo Māori. Ko tā tēnei rōpū, he akiaki i te Whare Wānanga kia tautoko i te reo Māori hei kaupapa ako, i ētahi kaupapa whakarauora anō hoki.

Ko tētahi whāinga o Ngā Tamatoa me Te Hōhaieti o te Reo Māori kia whakaakona te reo Māori i ngā kura. Nā rātou me te Huinga Rangatahi (Te Rōpū Tauira Māori) i kohi te 30,000 waitohu mō te petihana reo Māori i te motu whānui hei tautoko i tēnei kaupapa. I whakatakotoria te petihana ki te Whare Pāremata i te 14 o Mahuru 1972, me te tautoko a ngā tini kaumātua.

Nā Hana Te Hemara Jackson, tētahi o ngā kaiwhakarite, i whakatakoto te petihana me te wero i ngā kaitōrangapū kia noho mātāmua te whakarauoratanga o te reo Māori. I tāna tuhinga hei tautoko i te petihana, nāna te kī ko te kōrerotanga o te reo Māori te:

tino tohu o te ahurea Māori… ko te kōrerotanga o te reo Māori te tino whakatinanatanga o te Māoritanga. Koia te tino kiko o te Māoritanga. Inā hoki tō mātou tūhonotanga ki te hītori me ōna piki, ōna heke. Ko te tūhonotanga tēnei ki ō mātou tīpuna. ¹

I te 14 o Mahuru 1972 i mana te Rā o te Reo Māori. E toru ngā tau i hipa i whanake atu kia kotahi wiki, ā, ka tapaina ko Te Wiki o te Reo Māori. Heoi, arā anō ngā pakanga i hua ake i roto i ngā tau kia ora tonu te reo Māori.

---

¹ Hana Te Hemara Jackson, i kōrerohia i Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi, Ko Aotearoa Tēnei: A Report into Claims Concerning New Zealand Law and Policy Affecting Māori Culture and Identity, Te Taumata Tuarua, Volume 2, Wai 262, Wellington: Legislation Direct, 2011, p 395