He tirohanga whānui
I ēnei rā kua mōhiotia ko te reo Māori tētahi wāhanga nui o te ahurea, o te tuakiri hoki o Aotearoa. I whai pānga te kereme Wai11 ki tēnei hua. Heoi, ehara i te mea i pēnā rawa te hauora o te reo i mua, ki tā te titiro i aua wā. Ko te ara kia whakamanahia te reo Māori, he maha ōna werohanga i ngā take nui nui, ā, e tohu ana i te ngākau titikaha, i te pakari, i te ngākau tapatahi o ngā tāngata nā rātou tēnei kaupapa motuhake i kawe.
Ko te reo Māori te reo o te iwi Māori o Aotearoa. He reo nō Poronihia e whakapapa ana ki te whānau reo Ahitenīriana. E toru nei ngā mita matua - Te Rāwhiti o te Te Ika-a-Māui, te uru o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu.
I mana te reo Māori i raro i te Ture i te tau 1987. I te tau 2018, ko te 20.6% o ngāi Māori me te 4.0% o te taupori katoa o Aotearoa i matatau, i āhua matatau rānei ki te kōrero Māori.
TAHI | 1
1200s–1300s Te ōrokohanga o te Reo Māori
He tirohanga whānui
I ēnei rā kua mōhiotia ko te reo Māori tētahi wāhanga nui o te ahurea, o te tuakiri hoki o Aotearoa. I whai pānga te kereme Wai11 ki tēnei hua. Heoi, ehara i te mea i pēnā rawa te hauora o te reo i mua, ki tā te titiro i aua wā. Ko te ara kia whakamanahia te reo Māori, he maha ōna werohanga i ngā take nui nui, ā, e tohu ana i te ngākau titikaha, i te pakari, i te ngākau tapatahi o ngā tāngata nā rātou tēnei kaupapa motuhake i kawe.
Ko te reo Māori te reo o te iwi Māori o Aotearoa. He reo nō Poronihia e whakapapa ana ki te whānau reo Ahitenīriana. E toru nei ngā mita matua - Te Rāwhiti o te Te Ika-a-Māui, te uru o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu.
I mana te reo Māori i raro i te Ture i te tau 1987. I te tau 2018, ko te 20.6% o ngāi Māori me te 4.0% o te taupori katoa o Aotearoa i matatau, i āhua matatau rānei ki te kōrero Māori.
Ngā mahi matua i tēnei wāhanga
- 1200s–1300s: Ka whakawhenua mai ngā iwi tangata whenua o Aotearoa
- Ka whanake te reo Māori i te whakarite a ngā tīpuna Māori ki tō rātou ao hou me āna rauemi, hangarau hoki
- Te ōrokohanga o te Reo Māori.
Me kī, ko te reo Māori tētahi reo o te whānau Mareia-Poronīhia, e kōrerotia whānuitia ana i ngā motu Poronīhia mai i Initonīhia ki Rapa Nui. E whakapapa ana te reo Māori ki ngā whānau reo o ngā Kuki Airani me ngā motu o Tahiti.
Te Ara, 2006
I te taenga mai o te iwi Māori ki Aotearoa i te rautau 13, i heria mai hoki tō rātou reo Poronīhiana. I ngā tau 500 o muri mai, i whanake te reo Māori hei reo motuhake. Ko te taiao pū tētahi take i pēnei ai te whanaketanga o te reo kia rerekē te āhua. Nā te makariri me te whai manu nui kē atu, i rerekē ake ai a Aotearoa i ērā o ngā motu Poronīhiana i wehe mai ai rātou.
He Tohu - National Library, YouTube
I tahuri ngā tāngata Māori ki te tapa i ngā tipu, i ngā kararehe me ngā tohu whenua kātahi anō ka kitea i konei. Nō ngā motu poronīhiana ētahi o ēnei ingoa - i Aotearoa ko te ‘moa’ he manu nui e kore e rere, i Poronīhia, he heihei kē. Arā anō ētahi kararehe i tapā ki ingoa kē atu i ō rātou āhuatanga ake – i tapaina te hōkio (he ēkara nui) mō tōna reo pīe.
I rerekē hoki te āhua o ngā kākahu, o ngā whare, me ngā mahi whakarite kai i te taiao hou. Nā te mātao o te kāinga hou nei i matea he kākahu hou, he kākahu mahana, i hangaia ki ngā tukanga hou. Hangaia ai e te Māori he kākahu ki te harakeke, ki te pīngao, me te kiekie, ka tāpirihia he huruhuru manu, he kiri kararehe hoki. I hua mai he kupu hou mō ngā rawa i whakamahia (arā, 50 ngā ingoa mō ngā momo harakeke) 1 me ngā mahi i mahia ki ngā rawa nei. Ka hanumi ngā kupu nei ki tō rātou puna kupu, ā, ka whakamahia aua kupu ki horopaki kē atu. Ko te whakataukī ‘Whiria ngā taura here, kia pakari ai te here’, e mea ana kia rānga ngā whenu kia pakari ai te tū o te iwi.
I roto i ngā rautau, ka tipu te reo Māori hei reo motuhake. Ahakoa e whakapapa ana ki ngā reo tuākana o Porinīhia, he reo taketake nō Aotearoa.
Department of Conservation; Tohutoro: 10059681
Mā te pouako
He rawe tēnei kaupapa o Te Mana o te Reo Māori mō te hunga ākonga akoranga takitahi. Mā rātou tonu e tūhura i ngā upoko.
Me tautoko i a rātou mā te whakamahi i ēnei rauemi e hāngai ana ki te tūhura i ā rātou ake hononga ki te reo Māori
Mā ēnei rauemi e whakawhanake i te māramatanga a ngā ākonga mō te Whakapapa, te Tūrangawaewae, te Whanaungatanga, te Mana Motuhake me te Kaitiakitanga, mā ngā pātai matua, ngā tūmahi me ngā mahi tautoko i te reo.