Kōrero: Rātana, Tahupōtiki Wiremu

Whārangi 1: Haurongo

Ratana, Tahupotiki Wiremu

1873–1939

Nō Ngāti Apa, nō Ngā Rauru; he kaiwhakaora, he kaihanga whakapono, he kaiārahi tōrangapū

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko Tahupōtiki Wiremu Rātana te kaiwhakaū o tētahi whakapono Māori, i huri hei kaupapa tōrangapū whai mana i te tata paunga o te tekau tau atu i te 1920. Ko ia te whakaputanga hou o te kāwai poropiti, ko ētahi nei o rātou ko Te Ua Haumēne, ko Tāwhiao Te Wherowhero, ko Tohu Kākahi, ko Te Whiti-o-Rongomai, ko Tītokowaru, ko Te Kooti Arikirangi, ko Pāora Te Pōtangaroa me Mere Rikiriki.

He whenua tuku iho, he whenua i hokona mai anō e Rātana Ngāhina mōna i Awahou, tata tonu ki Turakina. He mea hanga e ia i reira he teihana tōnui, hei whakatipu hipi, whakatipu kau. Nō te Hāhi Mihinare a Rātana Ngāhina, ā, he tangata i piri pono tana tautoko i te kāwanatanga.  Nā tōna tupuna pāpā, nā Rātana Ngāhina, tōna hononga ki a Ngāti Apa, ki a Ngā Wairiki, ki a Ngā Rauru me Ngāti Hine. He pānga anō tō te whānau ki a Ngāti Ruanui, ki a Taranaki me Ngāti Raukawa, otirā, ko Ngāti Apa tonu tā rātou whakaatu i a rātou i roto i ngā tuhinga a te kāwanatanga. 

I whakaaro nuitia a Rātana Ngāhina mō tōna tūranga amokapua me tāna āwhina atawhai i te iwi kāinga. Nō muri iho i te mate urutā o 1918, ka mahue mai ko Tahupōtiki Rātana anake tōna uri tāne. Nō te Hāhi Wēteriana te whaea o Rātana. Ko tōna whanaunga, ko Mere Rikiriki, he pakeke ki a ia. He kaiwhakaora ā-wairua, he tohunga rongoā Māori hoki taua wahine nei. He wā a Mere i a Te Whiti rāua ko Tohu i Parihaka. Nō muri mai, ka whakatūria e ia tōna ake Hāhi, arā, ko te Hāhi o Te Wairua Tapu (Church of the Holy Spirit) i Parewanui, tata ki Ōhinepuhiawe. Nāna a Rātana i ako ki ngā mea e whakaponohia ana e ia, ā, ki ōna mōhiotanga hoki. Nā konei i whakatuwhera te hinengaro o Rātana ki te tini o ngā tūmomo whakapono, tūmomo tōrangapū, mai i tōna tamarikitanga.

He maha ngā tēina o Rātana, ā, nā tētahi whāene taurima, nā Ria Hamuera ia i whakatupu i Te Kawau. I haere ia ki te kura i taua kāinga. E ai ki a Rātana kāore i nui ōna akoranga i te kura. I mahi a Rātana i te pāmu o te whānau; he rawe ki a ia te whutupōro, te hōiho reihi; ā, he toa ki te mahi parau, ki te whakaputu witi hoki.  I a ia e taitama tonu ana i whai wāhi ia ki ngā whakangahau i te hōtēra o Turakina, ā, i mua i tōna māramatanga, ki āna kōrero, he inu kia haurangi tana mahi i ētahi wā.

He maha ngā tāina o Rātana, ā, nā tōna whaea whāngai kē, nā Ria Hāmuera a Rātana i whakatupu mai i Te Kawau. I kuraina a ia i te kura o Awahuri kāinga. Ko te kī a Rātana i ngā tau i muri mai, he itiiti noa iho ngā akoranga i mau i a ia i te kura. Ko ngā whenua o te whānau me ētahi atu pāmu ngā wāhi i mahi ai a Rātana. He tangata kaingākau ki ngā tākaro whutupaoro me te rērehi hōiho, ā, he toa ki te parau me te tāke witi. Whakahoahoa haere ai te mahi a Rātana i tōna takiwā, ā, ko te pāparakāuta o Turakina te wāhi taunga o aua mahi nei. Hei kōrero māna tonu i muri ake nei, i mua i te pānga mai o te māramatanga, anā kē tōna kaha i ētahi wā ki te kai waipiro.

Ka tata ki te hurihanga o te rau tau, ka moea e Rātana a Te Urumanaao Ngāpaki i te whare karakia Wēteriana i Parewanui. Ko Ngāuta Urumanao Baker tētahi o ōna īngoa karanga, ā, i heke mai i ngā iwi o Ngā Rauru me Ngāti Hine. Tokowhā ngā tama i puta: ko Haami Tokouru rātou ko Matiu, ko Ārepa (Alpha) me Ōmeka (Omega), ā, tokotoru ngā tamāhine: ko Rāwinia rātou ko Maata me Piki. Taihoa ake nei he mea whakahirahira ngā mahi ka mahia e rātou i roto i te Hāhi Rātana me tōna kaupapa tōrangapū.

Ahakoa te poropititanga a Mere Rikiriki o 1912 kia maranga ake a Rātana hei kaiārahi taha wairua, kāore tonu i puta he tohu paku nei o tōna pūmanawa, tae noa ki te tau 1918. Nō taua tau ka puta ētahi āhuatanga nō muri kē mai ka kīia he tohu whai tikanga. Nō te 8 o Noema i puta ai tētahi o aua āhuatanga: 'Ka kite atu nei ia i te pōkurukuru kapua ka maiangi mai i runga o te moana, kātahi ka tīmata te takahuri haere mai.' I a ia e oma atu ana ki tōna whare, ka pā te matakite ki a ia: 'ka kite ia i ngā huarahi katoa o te ao e mārō ana te takoto mai ki Rātana', ā, 'ka rongo nei ia i te ekenga mai o tētahi mea ki ōna pakihiwi me te mea nei he pīkaunga taimaha.' Ki tōna whānau, 'kua rerekē te āhua o tō rātou hoa. Tū ana hoki ia i mua i a rātou anō he wahangū; otirā, i te puakitanga o tōna reo ko āna kupu tuatahi ēnei: "Kia tau te rangimārie ki a koutou; ko te Wairua Tapu tēnei ahau ka kōrero atu nei ki a koutou. Horoi i a koutou kia mā, whakatikatika hoki i a koutou."' Whakaarohia ana, ko Rātana tonu te Māngai o te Wairua Tapu, ā, whakaritea ana ko te 8 o Noema hei rā whakanui i te huri tau o tōna māramatanga.

Ruarua nei ngā wiki i muri mai e whakaaro ana te whānau kua pōrangi kē a Rātana. I ētahi wā puta ake ana i a ia te reo o te Wairua Tapu, ngā reo rānei o ngā tino anahera, o Kapariera rāua ko Mīkaera. Whakawāteatia ana e ia tōna whare i ngā taputapu, ā, haria ana e ia tōna whānau i ngā pō wake haere ai i ngā wāhi toretore o te pāmu. Nāna i whakaputu ngā kākahu me ngā taonga a ētahi o tōna whānau, me te kī atu anō nō te hunga mate kē aua mea rā; hinga katoa ana te hunga nā rātou aua taonga rā i te urutā rewharewha e karawhiu haere rā puta noa i te motu. Ko rātou i whai i āna tohutohu kia whakarērea ō rātou kāinga, te hunga i ora. Nā te noho pērā tonu o te rerekē o tōna āhua i whakapono ai a Te Urumanaao me ērā atu o tōna whānau, arā, ehara tana mate i te mate pōrangi, ēngari, he mea whakīkī kē ia e te Atua.

Kua tīmata i nāianei te whakaatu a Rātana i tōna kaha ki te tuku mā te karakia e whakaora te tangata. Ko Ōmeka tonu te tuatahi nāna i whakaora pēnei. Nā te mauanga o tētahi ngira i tū ki muri o tana turi, i māuiuitia tērā i te marama o Oketopa. Ko te poka i whakaritea ki te Hōhipera o Whanganui, kīhai i whakahaeretia nā te mea kāore i kitea te ngira. Ka whakahokia mai a Ōmeka ki te kāinga i runga i te whakaaro ka riro ia i a Aituā. Nō te paunga o te wiki e kaha ana te karakia, ka puta ake te ngira i te kūhā o Ōmeka. Hōrapa ana te rere a te kōrero, ā, i tētahi hui tangihanga mō rātou i hinga i te urutā rewharewha, ka puta ake te rangatira o Whanganui rā a Te Kahupūkoro ki te hari atu i tana tamāhine kia kite i a Rātana. Kua roa kē te kōhine nei e takoto tūroro ana. Ka mutu te pātai atu a Rātana ki taua kōtiro rā, mehemea e whakapono ana ia ki te Matua, ki te Tama me te Wairua Tapu, ka kī atu ia ki a ia kia maranga ake. Ora ake ana taua kōtiro nei i tana mate, kāre he māuiui, kāre he aha. Koia tēnei te tuarua o te maha o ngā mahi whakaora tūroro a Rātana. Tau rawa ki te paunga o te tau 1918, kua nui haere mai ngā manuhiri e tae ake ana ki te pāmu a Rātana.

Nō ngā tau e toru o muri mai, i hohoro ai te tupu o te rongonui o Rātana puta noa i Aotearoa nei, ā, ka mutu mai tana whakaora i ana Pākehā tuatahi, ka hōrapa kē atu tōna rongo. Ia rā, ia rā o ngā tau o 1919 me 1920, atu i te 20 ki te 100 te hunga e maringi mai ana i te tereina i te teihana o Rātana. I aua tau tōmua nei nāna tonu i pīkau ngā utu ki te manaaki i te katoa o aua manuhiri nei. Kua tīmata i nāianei te whakaaraara haere i tētahi kāinga taupua noa nei i te wāhi taihoa ake ka whakaīngoatia ko Rātana pā. Kāore i whakaaetia e te kāwanatanga ngā tono kia whakawhiwhia ngā tūroro e toro atu ana ki te pā ki ngā tīkiti rerewē kore utu. He maha ngā tuhinga, ngā pānui whakamārama me ngā pukapuka i tāia e pā ana ki a Rātana; ki tētahi, ko ia 'te Tangata Merekara Māori'.

Rangatira ake ana a Rātana i te mahi rongoā, merekara hoki, huri atu ana ia ki te whakaara kaha mai i te wairua o te whakapono puta i te motu, ko te nuinga he Māori. I ngā tau o 1921 me 1922, ka takahia e te Māngai me te tini o tana apataki te nuku o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu. He mea whakatū ētahi mākī hei whakaruru i a rātou, ā, e hia kē nei ngā mano tini tāngata i rūpeke atu ki ētahi o ngā hui. E ai ki te kōrero, Ł1,300 te utu mō ngā motokā o tōna tira i haere atu rā i Ahuriri (Napier) ki Tauranga. Ko te mutunga mai o aua torotoronga katoa nei ko te tahuritanga mai a te tini ki āna whakaakoranga. I ētahi wāhi, neke atu i te hāwhe o ngā Māori i whakaae kia noho hei mōrehu, arā, te īngoa mō te hunga e whai ana i a Rātana.

I ū tonu te whakamahi a Rātana i ngā rōpū iwi hei manaaki i a ia e manene ana i te motu, me te tuku anō i ana mōrehu i Rātana pā ki te whakahaere i a rātou i runga i ngā tikanga a ō rātou iwi ake. I te tīmatanga anō, nāna rātou i whakahauhau kia noho tonu hei mema mō ō rātou ake hāhi, ā, ko ngā minita tonu o te Hāhi Mihinare me te Hāhi Wēteriana ētahi o ngā mea tino ngahau rawa atu o tana apataki. Ko te hua o te tahuritanga mai o te maha ki a ia, ko te ngaronga atu o ētahi o ngā hāhi Māori i ngā wā kāinga. Ko ngā mate i kitea e whakaorangia ana e te Māngai i ngā wāhi i toroa atu e ia, riro ana hei whakakaha i āna kupu whakaari – hei taonga hoki mō te wā o muri mai. Ko tētahi wāhanga o tana whakahē i hāngai tonu ki ngā karakia a te Māori o mua atu me ōna tohunga, āta hāparua ana e ia ngā wāhi tapu o tua whakarere.

Ahakoa kāore noa he tino kōrero mō te hanga o tōna tinana, ēngari huri ake ana ki ana kanohi, mākutu ana te titiro. Ko tōna reo me tōna whanonga nō tērā o te tangata māhaki, o te tangata mārire; ehara ia i te tangata tū whakahīhī, ā, kīhai hoki ōna ringa i pā ki ana tūroro. Ko tāna kē he patapatai i a rātou ki te āhua o ō rātou mate, me tō rātou whakapono ki te mana whakaora o te Matua, o te Tama, o te Wairua Tapu me ngā Anahera Pono. Menā e pai ana ki a ia ā rātou whakautu, ka whakahaua rātou e ia kia tū kia ara, kia waiho rānei i ō rātou tokowae ki tahaki. Ko rātou o te hunga hauā, o te hunga matapō, o te hunga pararaiha rānei, te nuinga o ngā tūroro e whakaorangia ana e ia. I ētahi wā, ehara i te whakaora wawe tonu tāna i whai ai, ēngari, whakahau kē ana ia i te hunga hauā kia ruarua ngā rā e āta tukua ana ō rātou poutoko kātahi anō ka hīkoi atu ai. Putu ana te nui o te tokowae, o te tokotoko me ngā tūru wīra ki Rātana pā, ngā tohu nei o te pai o āna mahi.

Ki a Rātana i aua tau tōmua nei, he reimana tonu ia nō te Hāhi Wēteriana, ā, kīhai ia i kauwhau i ngā rā karakia, tae atu ki ērā i roto i te whare karakia, i Piki-te-ora, nāna i hanga ki tana pāmu i te tau 1920. I roto i te whare nui i ngā pō te wā i whakahaeretia ai e ia āna mahi whakaora, whakaako rānei. Koirā anō te wāhi i hainatia ai e ia ngā reta nā āna hēkeretari i taka hei whakautu i ngā tono i tuhia mai e te tini kia āwhinatia rātou. Kore rawa ia i whakaae kia whakaahuatia, kia uiuitia rānei ia e ngā kairīpoata, ā, whakangaro noa ia i a ia i waenganui i ana mōrehu i ā rātou haere i te motu. Nā te kaha pēpēhia ōna e te hunga pākiki, i karapotia tonutia ia e ōna kaitiaki.

Mai i te tīmatanga o tana mīhana tūmatanui e whakahēngia tonutia ana te mahi a Rātana. Ko te kī a ngā kaititiro i tae ki āna hui, kore rawa rātou i kite i tētahi whakaoranga kotahi, me te kī anō, he rongo kōrero noa iho nā ētahi ngā merekara i rīpoatatia. He maha ngā merekara nei nā Pita Moko, arā, nā te hēkeretari a Rātana i whakaatu ki ngā kairīpoata. Tae atu ana ki te whakaoranga rongonui ā-reta o Fanny Lammas, e ai ki te kōrero, he whakaaro aro rehu nōna i ora ai ia. Rere ana ngā whakapae mō te kore e haere o ngā mea mate o tana apataki ki te kite i te tākuta, me te kerēme a ngā whakaminenga o ngā hāhi Karaitiana tūturu e karakia kē ana a Rātana ki ngā anahera. Ka rewa te rau o te pene a Rēweti T. Kōhere ki a Rātana i roto i ngā nūpepa Māori. Hei tāna, he rite te tohungatanga o Rātana ki tērā o Rua Kēnana, o Te Weretā me Hikapuhi mā – ā tōna wā, ki te kore e mataara, ka puta he mate. Tautiakina ana te taha ki a Rātana e te minita kaiwhakahaere o te mīhana Mihinare Māori, e Te Wiremu (W.G. Williams) rāua ko Aata Wiremu (Arthur F. Williams) i roto i Te Toa Takitini . Hei tā rāua, tino ngāwari noa te whakapono Paipera e kauwhautia ana e Rātana, ā, tini ana ngā hua i tana mahi ki te whakaara i te whakapono, whana atu hoki i te mana o te tohunga. Otirā, nō te tau 1921, i tukua e Rātana tētahi reta ki ngā nūpepa hei waonga mō āna mahi. Hei tāna, ahakoa 70,000 ngā reta nō Niu Tīreni nei me ērā atu whenua i tukua mai ki a ia, nā te rite tonu o te puta me te kairiri o te whakahē, ka whakahaeretia e ia āna mahi i waenganui i ngā Māori anake.

Ko ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920 te wā i āta huri haere ai te kaupapa a te Māngai hei tūranga whakahaere, ā, hei tūranga tōrangapū kē. Nō te tau 1920, i huakina ai he tari ki Rātana pā. Nā te taumaha haere o ngā utu mō āna hui, i tono atu ia ki ērā o ngā kāinga Māori kia tukua mai he kai, he moni hoki. Nō te tau 1920 i werohia ai a Rātana e Tupu Taingākawa, tētahi o ngā kaiārahi o te Kīngitanga. Ka kī ia: 'kāore kau ōku māuiui o taku tinana. Heoi anō taku māuiui; ko ngā taonga o ō tūpuna, o ō mātua, te hunga kua rūpeke ki te kōpū o te whenua, arā, ki te māuiui o te whenua rāua ko te tangata.' Koia tēnei te whakautu a te Māngai: 'E Tupu, te mea tuatahi, whakakotahitia te tangata ki te Atua, arā, ki a Ihowā, te Atua o ngā Mano.' E mōhio tūturu ana a Rātana nō te ira atua kē tana mīhana, ina koa rā i pōraruraru, i pā pōuri ai a Rātana mā i te kīnga mai a ngā kaiārahi o te Kīngitanga, a Kīngi Te Rata me tōna iwi i te tau 1922, arā, kātahi te mahi whakaiti ko tēnei ki te kukume mai i te Kīngitanga ki te whai i te kaupapa a Rātana. E hia kē ngā whakamātauranga atu a Rātana o muri mai ki te whakatika i te hē, ēngari kore rawa i pahure i a ia. Puta noa i te tau 1922 e whakaparahako tonu ana a Rātana me ana kaimahi i ngā kōrero e aro kē ana rātou ki ngā mahi tōrangapū. Ko te tama a Rātana, ko Haami Tokouru, i whakaīngoatia i roto i ngā nūpepa, kua whakaritea kētia ko ia tētahi o ngā kaiwhakauru kātipa a Rātana mā. He rite tonu ngā pānuitanga a Rātana ki te iwi whānui, kia whai tonu ngā kaipōti i tā rātou e hiahia ana. Heoti, hipa kē atu ana te tupu o te kaupapa nei i āna whāinga. Nā te mārangaranga ake o ētahi atu kaiārahi whai mana i roto i te kaupapa Rātana me ā rātou ake rārangi take mana motuhake Māori, i kore ai i kaha tonu te pupuri a Rātana i te tūranga whakahaere o tana takatūnga.

Tau rawa ki te tau 1923, i oti te whakatū te Kotahitanga tuatahi o Rātana, arā, te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora Mō te Iwi Māori o Aotearoa, Te Waipounamu me Whare-Kauri (United Māori Welfare League of the Northern, Southern and Chatham Islands). He mea whakatūtū haere ētahi kapa whutupaoro, kapa haka me ētahi kapa poi hoki; i waitohua ngā āpotoro (ngā minita Rātana) kātahi ka tonoa atu i te mata o te whenua rapu haere i te hunga aro mai ki a ia me ana akoranga; whakanōhia haeretia ana ngā āwhina (nēhi) me ngā ākonga (ngā reimana); oti ana i a Ngāti Maniapoto me Ngāti Whātua te whakatuwhera ngā temepara Rātana tuatahi; he mea whakangungu ngā koaea me ngā pēne e mau ana i ngā kākahu rite motuhake ake nō rātou, nō te Hāhi Rātana anake, ko te pāpura, ko te mā me te kōura ngā kara. Nō taua tau anō i whakatuwheratia ai te whare kura i Rātana pā.

I tētahi whaikōrero āna i te Kirihimete o te tau 1923, ka whakaaturia whānuitia e Rātana tāna here i tētahi taha ōna ki ngā mahi tōrangapū: i tētahi haerenga i whakaritea mōna ki Peretānia, i haria ngātahitia e ia te Paipera me te Tiriti o Waitangi, hei tohu whakaatu i te ture wairua me te ture tangata o tana mīhana. I a Pita Moko e tiki ana i ngā pukapuka uruwhenua i te kāwanatanga manauhea, i Maunga Taranaki me Parihaka kē a Rātana me tōna whānau e torotoro haere ana i te 18 o Maehe 1924. I te taha o te awa rā, o Te Rere-o-Kapuni, ka rongo a Rātana i te reo e tārua ana i ētahi kupu a Tītokowaru: 'Iti taku iti, ka tūria e ahau te aroaro o ngā iwi nunui o te ao.' Nō tana taenga atu ki Parihaka ka rongo te Māngai i ngā kupu whakaari i mahue iho i a Te Whiti rāua ko Tohu, ōrite tonu te poropiti me hari e ia tana kupu wairua ki te ao whānui.

I mua i tōna wehenga atu, ka whakamanaia e Rātana tētahi whakaritenga ōkawa hou o tana Kotahitanga me ā rātou mahi whakahaere pēke moni. He mea pānui aua whakamanatanga nei ki te nūpepa a Rātana, ki Te Whetū Mārama o Te Kotahitanga , ā, nō te 15 o Maehe 1924 i puta ai te whakapukapukatanga tuatahi. Kātahi ka whakatūria tētahi Rūnanga Whiriwhiri mō te Kotahitanga, me tētahi komiti whakahaere wā-poto noa nei.

Toru tekau mā waru rātou o te tira i hiki atu i Rātana Pā i te 9 o Āperira 1924, ā, i tatū mai anō hoki ki reira i te 24 o Tīhema. Ko rātou o te tira ko te wahine a Rātana me ā rāua tamariki, ko Pita Moko, ko ia te kaiwhakahaere matua me te kaikōrero mō rātou, ko te Māngai hoki, te kaitiaki o te ture wairua, me Tupu Taingākawa rāua ko Pēpene Eketone, ko rāua nei ngā kaitiaki o te ture tangata. He whakatakoto i tētahi petihana ki te aroaro o Kīngi Hōri Te Tuarima e pā ana ki te Tiriti o Waitangi, tae atu ki ngā whenua raupatu hoki, te mea e tūmanakotia ana e rātou. He tokomaha anō rātou o te rangatahi i roto i te tira haere, ā, ko tā rātou mahi he whakatū kōnohete haere ki te ao whānui hei kohi moni mā te kaupapa. Nā te mea i āraia mai rātou, tē taea e rātou te whakatakoto tā rātou petihana, me te aha hoki, kīhai rātou i tūtaki ki te Kīngi. I noho mai a Rātana ki Pārihi (Paris) i te wā i a Pita Moko e ārahi ana i tētahi ope ki Geneva ki te whakatakoto i te petihana ki te Rīki o ngā Iwi o te Ao (League of Nations), ēngari kīhai i taea e ia.

Koia tēnei te hua pai i puta ake i taua haerenga, arā, i oti i a Rātana te wāhanga tuatahi o tana whāinga kia haria tana kupu ki nga tōpito katoa o te ao. Nā te whakarerekētanga i ngā whakaritenga o te haerenga tuatahi, tē taea e ia a Amerika, a Kānata rānei te toro atu. Nā konei i whakaritea ai he haerenga āno mōna ki aua wāhi rā i te tau 1925. I tutuki pai āno hoki i te rōpū te whakatakoto tā rātou petihana ki te aroaro o te kāwanatanga o Niu Tīreni. Nā taua petihana i āwhina te take kia whakatūria tētahi kōmihana uiui a te Karauna e pā ana ki ngā whenua raupatu. Taro ake, kore rawa a Rātana i whakaae ki ngā whakataunga a te kōmihana. Hei tāna, he nuka tōrangapū kē aua whakataunga i te rōpū Rātana.

Nō te hokinga mai o Rātana i tōna haerenga tuatahi, he maha ngā raruraru e tutū ana. I mua i tōna haerenga ka puta te kōrero kia poua tētahi hāhi Rātana, ā, koinei tonu ngā kōrero i kōrerotia i a ia e ngaro atu ana. Ko Ōtene Pāora o Ngāti Whātua tēnā e whakamātau ana ki te rēhita i tōna ake hāhi, arā, te Hāhi o te Matua, Tama, Wairua Tapu me ngā Anahera Pono, ēngari, i āraitia e te minita Wēteriana, e Te Hīmoa (A. J. Seamer), ko ia te kaiwhakahaere whānui o te Mīhana Wēteriana Māori, i tana rerenga patikotanga atu ki Rātana pā ki te whakatūpato i ngā mōrehu kia mau tonu te whakapono ki te Māngai. Ka whakaputaina e āna whakakapi ētahi whakaatu kia kaua e hainatia ngā kawenata kua oti te whakamau ki te hīri o te Māngai i te wā i a ia e ngaro atu ana, ā, tāia ana ngā īngoa o ngā āpotoro kua oti te whakamana ki te nūpepa Te Whetū Mārama .

Nō te 31 o Mei 1925 te pounga taketakenga o te Hāhi Rātana, ā, i kāhititia ngā īngoa o ngā minita o te Hāhi i te 21 o Hūrae 1925. Whakatakariri ana te Hāhi Mihinare ki tēnei mahi, mea kē ana he whakapono tauwehe te mahi a te Hāhi Rātana, me te pānui anō, arā, ko rātou e haina ana i te kawenata hou ka panaia atu i te Hāhi.

Ka hipa haere ngā tau, ka whānui haere kē atu te rerekētanga i waenganui i te Hāhi Rātana me ngā hāhi Karaitiana tūturu. He maha ngā wānanga hōhonu i Rātana pā e pā ana ki te āhua o te Atua, o te whakapono rānei. I te tīmatanga ka whakapāhunutia e Rātana ngā whakamātautauranga ki te whakaatua i a ia, heoti, kīhai i pau te rua tau ka whakamaua atu te kupu Māngai ki te roanga atu o te īngoa Rātana mō te Atuatanga, arā, ko te 'Matua, Tama, Wairua Tapu me ngā Anahera Pono me te Māngai'. Ko ngā hāhi i haria mai i rāwāhi ki konei, nā Rātana i tapa ki te īngoa 'tauiwi', ā, nā reira i kore ai ēnei hāhi i pai mō tōna iwi. I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920, tinitini ngā wā i whakahaere karakia ai te Māngai i runga i te īngoa o Ihu Karaiti ki te hunga noa; nō te tekau tau atu i 1930, i mutu ai tana karakia pēnei, ā, i ētahi wā, mea kē ana ētahi ko te Māngai tonu te kaiwhakaora. Hinga ngātahi ana a Ārepa rāua ko Ōmeka i te tekau tau atu i 1930, ā, tokorua rāua i tirohia mai e te tangata anō nei he mana wairua o rātou. Nō muri tata tonu mai, ka tīmata te whakahauhau a te Māngai i tana apataki ki te whakanoho i ngā tokorua nei hei hunga tapu Rātana, hei kaitakawaenga rānei ki te Atua.

Ko te whakararu whakamutunga tē taea e ngā hāhi karaitiana tūturu te kawe ko te whakarerenga a Rātana i te moe tapatahi. Nā runga i te whakahauhau a Te Urumanaao, i te tau 1925 ka moea e Rātana hei wahine tuarua māna, he wahine tamariki kē rawa atu i a ia. Ko tōna tikanga hei tiaki tēnei i a ia i ngā whakamaimoa o te tini wāhine e tiro whakamīharo ana ki a ia. Ko Iriaka Te Rio taua wahine nei. Ko Iriaka tētahi o te kapa kanikani kōtiro i hāereere haere i te taha o Rātana i te tau 1924. Tokorua ā rāua tamariki, arā, ko Hāmuera, he tama whakahirahira anō, ēngari e taitamariki tonu ana ka mate, me Rāniera Te Aohou. Nā ētahi whakapiringa ōna o muri mai, ka ara ake te ngangare i waenganui i tana apataki. E ai ki ngā kōrero, 18 te tokomaha o āna tamariki. Mai i taua wā pū ai te īngoa hou o Te Urumanaao, arā, ko te Whaea o te Katoa.

Nō te tau 1925, he pakanga tuarua e whakatutū ana i te puehu. Nō te hokinga mai o Rātana i tana haerenga tuatahitanga ki rāwāhi, i hoki pērā mai ia mā Tiapani, ā, peka rawa kia kite i tētahi pīhopa Karaitiana Tiapanihi. Anō te āhuareka o te wairua whakahoahoa i waenganui i a rātou ko te Tiapanihi, ā, koinei te mea nui whakaharahara o taua haerenga. Ki a Rātana, ko ngā Māori me ngā Tiapanihi ngātahi ētahi o ngā iwi o Iharaira i ngaro. I a rātou ko tana pahī i Tiapani ka whakamoea tētahi tokorua o tana tira ki a rāua. He pīhopa Tiapanihi te kaiwhakahaere o te whakatapunga i te mārena. Ka tupu te whakaaro, arā, kua oti i a Rātana te 'iwi Māori te mārena ki te iwi Tiapanihi', ā, nāna te Tiapanihi i whakawhere kia tahuri mai ki te tautoko i ngā whakamau a te Māori, me tana poropititanga anō o te muranga mai o tētahi pakanga ao whānui i waenganui i ngā iwi kiri parauri me ngā iwi kiri mā. I puta te whakapae nāna i rurerure tētahi 'oka Tiapanihi', ā, nāna i whakairi tētahi haki Tiapanihi i Rātana pā. Nā ngā kaititiro i whakarūkahu aua whakapae. Nā Rātana tonu te whaikōrero e whakaahua ana i te ngākau pono o tōna whānau ki te Karauna, ahakoa tēnei, i noho āwangawanga tonu ētahi o ngā ngārahu Māori, ā, nā ētahi atu o rātou i whāki aua āwangawanga nei ki te kāwanatanga. I te whakaputanga a Pita Moko i te whakakāhoretanga me te tānga o ngā tuhituhi o te kawenata hou a Rātana, arā, he hāhi ngākau pono te Hāhi, hinapōuri ana ētahi o ngā mōrehu i tēnei whakamohotanga, ā, whakarērea ana e rātou te takatūnga.

I hua ake anō he pakanga tuatoru mō te taha ki ngā mahi pēke moni a te Kotahitanga Rātana. I a Rātana e ngaro atu ana, ka tae atu ngā rīpoata whakararuraru ki a ia e pā ana ki te 'pēke'. Hei whakamātau i te pai o te pēke, ka tono atu ia i ētahi moni, ēngari, kīhai he moni i tae mai ki a ia. Kua takoto kē ētahi rīpoata, i ngaro i te hēkeretari ētahi o ngā moni a te whānau Rātana, heoti, nō muri mai ka whakarūkahutia. E tika ana te kōrero i uru atu te komiti whakahaere ki ētahi here kūare, i a Rātana e ngaro atu ana. Nā rātou i hoko mai ētahi pāmu utu nui, ēngari he mea taumanu ngā mōkete i muri mai. I a Rātana e ngaro atu ana ka tae te pātai a te kāwanatanga ki te Tari Ture Karauna (Crown Law Office) menā ki tō rātou whakaaro e takahi ana ngā mahi a te Kotahitanga Rātana i te ture. Koia tēnei te whakatau a taua tari, arā, kīhai rātou i te takahi. Nō te tau 1925, ka puta ngā pātai i ngā nūpepa me te aroaro o te Pāremata e pā ana ki te pēke a te Kotahitanga Rātana. I tonoa tētahi kātipa ki Rātana pā ki te āta tirotiro, ēngari, nā te kore i whai kōrero tautoko, ka whakaaro te kāwanatanga e kore e taea e rātou te hāmene.

He rangirua ngā tukunga iho ki te kaupapa Rātana o ngā tau e rua e heke iho ana. Nā te taumaha o ngā raruraru i runga i a ia, he wā anō rere ai a Rātana rātou ko tōna whānau ake ki te taha moana, huna ai. He hōrapa te mate whakamau nei a te taipō piwa i Rātana pā, ā, tē taea te whakapai ake tēnei tū āhua nā runga i te pokanoa o te hanganga haere o te pā me te kore taonga whakaahuru. Ko te tau 1926 te tau i whakamanaia ai, i huakina hoki te Poutāpeta o Rātana, ā, ko te tau tonu i tīmataria ai te mahi kohi moni mā te temepara kua oti te whakamahere, kua tīmata hoki te hanga. Rite tonu ki tāna i poropiti ai, ka āta whakarērea haeretia a Rātana e tōna mana whakaora, ahakoa ia rā, ia rā, e whakaputaina tonutia ana e Pita Moko ētahi rīpoata mō ngā whakaoranga i tutuki i a ia. Na, nō te tau 1927, ka whainatia a Rātana mō te taraiwa motokā i a ia e haurangi ana. Kāore i whakaaetia kia kaua e whakahuatia tōna īngoa, ā, nā te putanga o te rongo o tēnei hara ōna, me tētahi anō i te tau 1931, pīoioi ana tana kaupapa i te āwangawanga puta noa ki te ao whānui tonu. Nāna tonu te tono kia tukua e ia tōna tūranga kaiārahi o te Hāhi, ēngari, tē taea e ngā mōrehu te whakaae ko wai hei whakakapi. Nā runga i te kōrero a Te Urumanaao, ka whakahokia anō ia ki tōna tūranga.

Ko tētahi wāhi o te take i whakaaro ai a Rātana ki te tuku i tōna tūranga, he hōhā nōna ki ana raruraru moni me ērā a te Kotahitanga, kua oti nei te rēhita hei kamupene i raro i te īngoa o te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora, Whakahaere Moni Mō Tēnei Rōpū Ake (Māori Welfare, Provident and Finance League Limited); ko ia tonu te perehitini. Nō te tau 1927 te tau i tae ai tā rātou petihana ki te kāwanatanga, mō ētahi moni hei tuarā i a Rātana pā mē ā rātou kaupapa toko i te ora Māori, ēngari i whakakāhoretia e te kāwanatanga. Ina noa anō te whakaaro o Rātana he kaimahi kē ia mā te kāwanatanga, nā te mea kua oti kē ia te rēhita hei minita. I taua wā nei ka whakaaetia ngā taumata e rua o te āpotoro, arā, ko rātou kua raihanatia ki te whakatapu mārena (āpotoro taha ture), me rātou i tapaina ko ngā āpotoro taha wairua.

Nō te rā o tana huritau 55 o 1928, ka whakatapua te temepara Rātana. I tūtohutia mai e Rātana i taua wā kua oti i a ia āna mahi taha wairua, ā, kua huri tana titiro i nāianei ki ngā mahi tōrangapū. Ēngari, kīhai i tino mārō te paenga i waenganui i āna whāinga whakapono me āna whāinga tōrangapū. He tinitini tonu ōna haerenga i te motu puta noa ki te tohutohu i te taha wairua. I tua atu i tēnā i kōrerotia anō te mahi pōti mō te Rōpū Rātana, me te whakamana hoki i te Tiriti o Waitangi. Ko tōna īngoa mōna i ēnei haerenga ko Piri Wiri Tua (te kaimahi pōti). Ko te īngoa i hoatu e ia ki ngā tūru Māori o te Pāremata ko ngā koata e whā o tōna tinana. Inarā tana whakamārama i tōna whakaaro, arā, mā te tautoko a ngā mōrehu – nuku atu i te 20,000 nei tō rātou tokomaha, arā, hui katoa ai rātou 33 paihēneti o te iwi Māori – ka riro i a ia aua tūru katoa. E ai ki ngā tatau a ētahi i te tau 1934, e tata kē ana ki te 40,000 te nui o ngā mōrehu. Atu i 1928, ka waitohua e ia ko wai ngā kaiwhakauru me tana tono anō kia hainatia e rātou tētahi kawenata e kī ana he kanohi rātou nōna, ā, e oati ana rātou ki te mahi mā te katoa o te iwi Māori. Nō muri i ngā pōti o te tau 1928 i kitea ai te kaha o te tautoko a te hunga pōti i a rātou, ā, i mōhiotia ai e te hunga i aro kore ki a ia i mua atu, he ngārahu tōrangapū tino whai mana a Rātana.

Mai rā anō i te tau 1925 e paingia pukutia ana e Rātana te Rōpū Reipa o Niu Tīreni (New Zealand Labour Party), ā, nā tētahi o ngā kaitautāwhi o te kaupapa Reipa, nā Rangi Māwhete (Moffatt), i āwhina taua rōpū nei ki te whakatakoto i tā rātou kaupapa Māori. I mua i te pōtitanga o 1931, ka hui tahi rātou ki te whakawhitiwhiti whakaaro, hoi anō, hei āwhina mā rātou, kore rawa i tautokona e Reipa he kaiwhakauru Māori. Nō te tau 1932, ka noho ko Eruera Tirikātene te mema Pāremata Rātana tuatahi. Nā Rātana te kupu taurangi ki te Rōpū Reipa i muri tata i te pōtitanga i a Eruera, ka whakapaua e te kaupapa Rātana ō rātou kaha ki te mahi tahi me Reipa. Me te aha hoki, pūmau tonu te tautoko a Tirikātene i a Reipa i te whare Pāremata. I te tau 1935 ka riro i tētahi o ngā tama a Rātana, i a Tokouru, te tūru Māori mō Te Hauāuru, ā, uru ngātahi atu ana rāua ki te Rōpū Reipa. Ko 1936 te tau i whakapuakina ai e Rātana te hononga atu o rātou ko tōna whānau ki te Rōpū Reipa. I tētahi hui nui whakaharahara o te 22 o Āperira 1936, nā Rātana i tāpae atu ētahi takoha tohu ki te Pirimia, ki a Te Hāwiti (M. J. Savage). Nā te whakaaetanga a Te Hāwiti ki te mana o Rātana nāna i whakatakoto te papa tūhono i te kaupapa Rātana ki te Rōpū Reipa. Tau rawa ki 1938, o ngā tūru e whā, e toru i riro i ngā mema Rātana, ā, nō te tau 1943 ka riro te tuawhā i a rātou.

Nō te 18 o Hepetema 1939, ka hinga mai te Māngai, a Tahupōtiki Wiremu Rātana i Rātana pā. Mahue ake ana ko ana wāhine tokorua, āna tamāhine tokotoru me āna tama tokotoru hoki. Kotahi wiki a ia e tangihia ana e te tini me te mano i te marae, ā, nō te 24 o Hepetema ka nehua a ia ki mua i te temepara. Nāna i tīmata tētahi hāhi Māori puta noa i te motu e whakakotahi ana i te taha tōrangapū me te taha wairua; he kaupapa whakakotahitanga tēnei ahakoa i whāia e ērā o ngā ngārahu Māori o mua atu, kore rawa i tutuki i a rātou. Nāna rawa i hua ai te mana hira puta i te motu, ā, whakatakoto atu hoki i tētahi ara hei arumanga mā ōna kanohi tōrangapū me ana whakakapi o te taha wairua. Ki ngā kaiātete Māori ki a Rātana me te tokomaha noa o te Pākehā, he tangata tinihanga kē ia, ā, he kaitōrangapū kaiponu mana. I a ia e ora ana, ka kite rātou i tū ngā ihu ki a ia i te tīmatanga, e poua tūturutia ana tana Hāhi me te rironga o te tāhuna i ngā pōtitanga i tana kaupapa tōrangapū. I ora ngātahi tonu nei te Hāhi me te Rōpū Rātana hei awe tino whai kaha.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Rātana, Tahupōtiki Wiremu - Ratana, Tahupotiki Wiremu', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3r4/ratana-tahupotiki-wiremu (accessed 26 April 2019)