Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Ratana, Tahupotiki Wiremu

by Angela Ballara

Biography

Ko Tahupōtiki Wiremu Rātana te kaiwhakaū o tētahi whakapono Māori, i huri hei kaupapa tōrangapū whai mana i te tata paunga o te tekau tau atu i te 1920. Ko ia te whakaputanga hou o te kāwai poropiti, ko ētahi nei o rātou ko Te Ua Haumēne, ko Tāwhiao Te Wherowhero, ko Tohu Kākahi, ko Te Whiti-o-Rongomai, ko Tītokowaru, ko Te Kooti Arikirangi, ko Pāora Te Pōtangaroa me Mere Rikiriki.

He whenua tuku iho, he whenua i hokona mai anō e Rātana Ngāhina mōna i Awahou, tata tonu ki Turakina. He mea hanga e ia i reira he teihana tōnui, hei whakatipu hipi, whakatipu kau. Nō te Hāhi Mihinare a Rātana Ngāhina, ā, he tangata i piri pono tana tautoko i te kāwanatanga.  Nā tōna tupuna pāpā, nā Rātana Ngāhina, tōna hononga ki a Ngāti Apa, ki a Ngā Wairiki, ki a Ngā Rauru me Ngāti Hine. He pānga anō tō te whānau ki a Ngāti Ruanui, ki a Taranaki me Ngāti Raukawa, otirā, ko Ngāti Apa tonu tā rātou whakaatu i a rātou i roto i ngā tuhinga a te kāwanatanga. 

I whakaaro nuitia a Rātana Ngāhina mō tōna tūranga amokapua me tāna āwhina atawhai i te iwi kāinga. Nō muri iho i te mate urutā o 1918, ka mahue mai ko Tahupōtiki Rātana anake tōna uri tāne. Nō te Hāhi Wēteriana te whaea o Rātana. Ko tōna whanaunga, ko Mere Rikiriki, he pakeke ki a ia. He kaiwhakaora ā-wairua, he tohunga rongoā Māori hoki taua wahine nei. He wā a Mere i a Te Whiti rāua ko Tohu i Parihaka. Nō muri mai, ka whakatūria e ia tōna ake Hāhi, arā, ko te Hāhi o Te Wairua Tapu (Church of the Holy Spirit) i Parewanui, tata ki Ōhinepuhiawe. Nāna a Rātana i ako ki ngā mea e whakaponohia ana e ia, ā, ki ōna mōhiotanga hoki. Nā konei i whakatuwhera te hinengaro o Rātana ki te tini o ngā tūmomo whakapono, tūmomo tōrangapū, mai i tōna tamarikitanga.

He maha ngā tēina o Rātana, ā, nā tētahi whāene taurima, nā Ria Hamuera ia i whakatupu i Te Kawau. I haere ia ki te kura i taua kāinga. E ai ki a Rātana kāore i nui ōna akoranga i te kura. I mahi a Rātana i te pāmu o te whānau; he rawe ki a ia te whutupōro, te hōiho reihi; ā, he toa ki te mahi parau, ki te whakaputu witi hoki.  I a ia e taitama tonu ana i whai wāhi ia ki ngā whakangahau i te hōtēra o Turakina, ā, i mua i tōna māramatanga, ki āna kōrero, he inu kia haurangi tana mahi i ētahi wā.

He maha ngā tāina o Rātana, ā, nā tōna whaea whāngai kē, nā Ria Hāmuera a Rātana i whakatupu mai i Te Kawau. I kuraina a ia i te kura o Awahuri kāinga. Ko te kī a Rātana i ngā tau i muri mai, he itiiti noa iho ngā akoranga i mau i a ia i te kura. Ko ngā whenua o te whānau me ētahi atu pāmu ngā wāhi i mahi ai a Rātana. He tangata kaingākau ki ngā tākaro whutupaoro me te rērehi hōiho, ā, he toa ki te parau me te tāke witi. Whakahoahoa haere ai te mahi a Rātana i tōna takiwā, ā, ko te pāparakāuta o Turakina te wāhi taunga o aua mahi nei. Hei kōrero māna tonu i muri ake nei, i mua i te pānga mai o te māramatanga, anā kē tōna kaha i ētahi wā ki te kai waipiro.

Ka tata ki te hurihanga o te rau tau, ka moea e Rātana a Te Urumanaao Ngāpaki i te whare karakia Wēteriana i Parewanui. Ko Ngāuta Urumanao Baker tētahi o ōna īngoa karanga, ā, i heke mai i ngā iwi o Ngā Rauru me Ngāti Hine. Tokowhā ngā tama i puta: ko Haami Tokouru rātou ko Matiu, ko Ārepa (Alpha) me Ōmeka (Omega), ā, tokotoru ngā tamāhine: ko Rāwinia rātou ko Maata me Piki. Taihoa ake nei he mea whakahirahira ngā mahi ka mahia e rātou i roto i te Hāhi Rātana me tōna kaupapa tōrangapū.

Ahakoa te poropititanga a Mere Rikiriki o 1912 kia maranga ake a Rātana hei kaiārahi taha wairua, kāore tonu i puta he tohu paku nei o tōna pūmanawa, tae noa ki te tau 1918. Nō taua tau ka puta ētahi āhuatanga nō muri kē mai ka kīia he tohu whai tikanga. Nō te 8 o Noema i puta ai tētahi o aua āhuatanga: 'Ka kite atu nei ia i te pōkurukuru kapua ka maiangi mai i runga o te moana, kātahi ka tīmata te takahuri haere mai.' I a ia e oma atu ana ki tōna whare, ka pā te matakite ki a ia: 'ka kite ia i ngā huarahi katoa o te ao e mārō ana te takoto mai ki Rātana', ā, 'ka rongo nei ia i te ekenga mai o tētahi mea ki ōna pakihiwi me te mea nei he pīkaunga taimaha.' Ki tōna whānau, 'kua rerekē te āhua o tō rātou hoa. Tū ana hoki ia i mua i a rātou anō he wahangū; otirā, i te puakitanga o tōna reo ko āna kupu tuatahi ēnei: "Kia tau te rangimārie ki a koutou; ko te Wairua Tapu tēnei ahau ka kōrero atu nei ki a koutou. Horoi i a koutou kia mā, whakatikatika hoki i a koutou."' Whakaarohia ana, ko Rātana tonu te Māngai o te Wairua Tapu, ā, whakaritea ana ko te 8 o Noema hei rā whakanui i te huri tau o tōna māramatanga.

Ruarua nei ngā wiki i muri mai e whakaaro ana te whānau kua pōrangi kē a Rātana. I ētahi wā puta ake ana i a ia te reo o te Wairua Tapu, ngā reo rānei o ngā tino anahera, o Kapariera rāua ko Mīkaera. Whakawāteatia ana e ia tōna whare i ngā taputapu, ā, haria ana e ia tōna whānau i ngā pō wake haere ai i ngā wāhi toretore o te pāmu. Nāna i whakaputu ngā kākahu me ngā taonga a ētahi o tōna whānau, me te kī atu anō nō te hunga mate kē aua mea rā; hinga katoa ana te hunga nā rātou aua taonga rā i te urutā rewharewha e karawhiu haere rā puta noa i te motu. Ko rātou i whai i āna tohutohu kia whakarērea ō rātou kāinga, te hunga i ora. Nā te noho pērā tonu o te rerekē o tōna āhua i whakapono ai a Te Urumanaao me ērā atu o tōna whānau, arā, ehara tana mate i te mate pōrangi, ēngari, he mea whakīkī kē ia e te Atua.

Kua tīmata i nāianei te whakaatu a Rātana i tōna kaha ki te tuku mā te karakia e whakaora te tangata. Ko Ōmeka tonu te tuatahi nāna i whakaora pēnei. Nā te mauanga o tētahi ngira i tū ki muri o tana turi, i māuiuitia tērā i te marama o Oketopa. Ko te poka i whakaritea ki te Hōhipera o Whanganui, kīhai i whakahaeretia nā te mea kāore i kitea te ngira. Ka whakahokia mai a Ōmeka ki te kāinga i runga i te whakaaro ka riro ia i a Aituā. Nō te paunga o te wiki e kaha ana te karakia, ka puta ake te ngira i te kūhā o Ōmeka. Hōrapa ana te rere a te kōrero, ā, i tētahi hui tangihanga mō rātou i hinga i te urutā rewharewha, ka puta ake te rangatira o Whanganui rā a Te Kahupūkoro ki te hari atu i tana tamāhine kia kite i a Rātana. Kua roa kē te kōhine nei e takoto tūroro ana. Ka mutu te pātai atu a Rātana ki taua kōtiro rā, mehemea e whakapono ana ia ki te Matua, ki te Tama me te Wairua Tapu, ka kī atu ia ki a ia kia maranga ake. Ora ake ana taua kōtiro nei i tana mate, kāre he māuiui, kāre he aha. Koia tēnei te tuarua o te maha o ngā mahi whakaora tūroro a Rātana. Tau rawa ki te paunga o te tau 1918, kua nui haere mai ngā manuhiri e tae ake ana ki te pāmu a Rātana.

Nō ngā tau e toru o muri mai, i hohoro ai te tupu o te rongonui o Rātana puta noa i Aotearoa nei, ā, ka mutu mai tana whakaora i ana Pākehā tuatahi, ka hōrapa kē atu tōna rongo. Ia rā, ia rā o ngā tau o 1919 me 1920, atu i te 20 ki te 100 te hunga e maringi mai ana i te tereina i te teihana o Rātana. I aua tau tōmua nei nāna tonu i pīkau ngā utu ki te manaaki i te katoa o aua manuhiri nei. Kua tīmata i nāianei te whakaaraara haere i tētahi kāinga taupua noa nei i te wāhi taihoa ake ka whakaīngoatia ko Rātana pā. Kāore i whakaaetia e te kāwanatanga ngā tono kia whakawhiwhia ngā tūroro e toro atu ana ki te pā ki ngā tīkiti rerewē kore utu. He maha ngā tuhinga, ngā pānui whakamārama me ngā pukapuka i tāia e pā ana ki a Rātana; ki tētahi, ko ia 'te Tangata Merekara Māori'.

Rangatira ake ana a Rātana i te mahi rongoā, merekara hoki, huri atu ana ia ki te whakaara kaha mai i te wairua o te whakapono puta i te motu, ko te nuinga he Māori. I ngā tau o 1921 me 1922, ka takahia e te Māngai me te tini o tana apataki te nuku o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu. He mea whakatū ētahi mākī hei whakaruru i a rātou, ā, e hia kē nei ngā mano tini tāngata i rūpeke atu ki ētahi o ngā hui. E ai ki te kōrero, Ł1,300 te utu mō ngā motokā o tōna tira i haere atu rā i Ahuriri (Napier) ki Tauranga. Ko te mutunga mai o aua torotoronga katoa nei ko te tahuritanga mai a te tini ki āna whakaakoranga. I ētahi wāhi, neke atu i te hāwhe o ngā Māori i whakaae kia noho hei mōrehu, arā, te īngoa mō te hunga e whai ana i a Rātana.

I ū tonu te whakamahi a Rātana i ngā rōpū iwi hei manaaki i a ia e manene ana i te motu, me te tuku anō i ana mōrehu i Rātana pā ki te whakahaere i a rātou i runga i ngā tikanga a ō rātou iwi ake. I te tīmatanga anō, nāna rātou i whakahauhau kia noho tonu hei mema mō ō rātou ake hāhi, ā, ko ngā minita tonu o te Hāhi Mihinare me te Hāhi Wēteriana ētahi o ngā mea tino ngahau rawa atu o tana apataki. Ko te hua o te tahuritanga mai o te maha ki a ia, ko te ngaronga atu o ētahi o ngā hāhi Māori i ngā wā kāinga. Ko ngā mate i kitea e whakaorangia ana e te Māngai i ngā wāhi i toroa atu e ia, riro ana hei whakakaha i āna kupu whakaari – hei taonga hoki mō te wā o muri mai. Ko tētahi wāhanga o tana whakahē i hāngai tonu ki ngā karakia a te Māori o mua atu me ōna tohunga, āta hāparua ana e ia ngā wāhi tapu o tua whakarere.

Ahakoa kāore noa he tino kōrero mō te hanga o tōna tinana, ēngari huri ake ana ki ana kanohi, mākutu ana te titiro. Ko tōna reo me tōna whanonga nō tērā o te tangata māhaki, o te tangata mārire; ehara ia i te tangata tū whakahīhī, ā, kīhai hoki ōna ringa i pā ki ana tūroro. Ko tāna kē he patapatai i a rātou ki te āhua o ō rātou mate, me tō rātou whakapono ki te mana whakaora o te Matua, o te Tama, o te Wairua Tapu me ngā Anahera Pono. Menā e pai ana ki a ia ā rātou whakautu, ka whakahaua rātou e ia kia tū kia ara, kia waiho rānei i ō rātou tokowae ki tahaki. Ko rātou o te hunga hauā, o te hunga matapō, o te hunga pararaiha rānei, te nuinga o ngā tūroro e whakaorangia ana e ia. I ētahi wā, ehara i te whakaora wawe tonu tāna i whai ai, ēngari, whakahau kē ana ia i te hunga hauā kia ruarua ngā rā e āta tukua ana ō rātou poutoko kātahi anō ka hīkoi atu ai. Putu ana te nui o te tokowae, o te tokotoko me ngā tūru wīra ki Rātana pā, ngā tohu nei o te pai o āna mahi.

Ki a Rātana i aua tau tōmua nei, he reimana tonu ia nō te Hāhi Wēteriana, ā, kīhai ia i kauwhau i ngā rā karakia, tae atu ki ērā i roto i te whare karakia, i Piki-te-ora, nāna i hanga ki tana pāmu i te tau 1920. I roto i te whare nui i ngā pō te wā i whakahaeretia ai e ia āna mahi whakaora, whakaako rānei. Koirā anō te wāhi i hainatia ai e ia ngā reta nā āna hēkeretari i taka hei whakautu i ngā tono i tuhia mai e te tini kia āwhinatia rātou. Kore rawa ia i whakaae kia whakaahuatia, kia uiuitia rānei ia e ngā kairīpoata, ā, whakangaro noa ia i a ia i waenganui i ana mōrehu i ā rātou haere i te motu. Nā te kaha pēpēhia ōna e te hunga pākiki, i karapotia tonutia ia e ōna kaitiaki.

Mai i te tīmatanga o tana mīhana tūmatanui e whakahēngia tonutia ana te mahi a Rātana. Ko te kī a ngā kaititiro i tae ki āna hui, kore rawa rātou i kite i tētahi whakaoranga kotahi, me te kī anō, he rongo kōrero noa iho nā ētahi ngā merekara i rīpoatatia. He maha ngā merekara nei nā Pita Moko, arā, nā te hēkeretari a Rātana i whakaatu ki ngā kairīpoata. Tae atu ana ki te whakaoranga rongonui ā-reta o Fanny Lammas, e ai ki te kōrero, he whakaaro aro rehu nōna i ora ai ia. Rere ana ngā whakapae mō te kore e haere o ngā mea mate o tana apataki ki te kite i te tākuta, me te kerēme a ngā whakaminenga o ngā hāhi Karaitiana tūturu e karakia kē ana a Rātana ki ngā anahera. Ka rewa te rau o te pene a Rēweti T. Kōhere ki a Rātana i roto i ngā nūpepa Māori. Hei tāna, he rite te tohungatanga o Rātana ki tērā o Rua Kēnana, o Te Weretā me Hikapuhi mā – ā tōna wā, ki te kore e mataara, ka puta he mate. Tautiakina ana te taha ki a Rātana e te minita kaiwhakahaere o te mīhana Mihinare Māori, e Te Wiremu (W.G. Williams) rāua ko Aata Wiremu (Arthur F. Williams) i roto i Te Toa Takitini . Hei tā rāua, tino ngāwari noa te whakapono Paipera e kauwhautia ana e Rātana, ā, tini ana ngā hua i tana mahi ki te whakaara i te whakapono, whana atu hoki i te mana o te tohunga. Otirā, nō te tau 1921, i tukua e Rātana tētahi reta ki ngā nūpepa hei waonga mō āna mahi. Hei tāna, ahakoa 70,000 ngā reta nō Niu Tīreni nei me ērā atu whenua i tukua mai ki a ia, nā te rite tonu o te puta me te kairiri o te whakahē, ka whakahaeretia e ia āna mahi i waenganui i ngā Māori anake.

Ko ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920 te wā i āta huri haere ai te kaupapa a te Māngai hei tūranga whakahaere, ā, hei tūranga tōrangapū kē. Nō te tau 1920, i huakina ai he tari ki Rātana pā. Nā te taumaha haere o ngā utu mō āna hui, i tono atu ia ki ērā o ngā kāinga Māori kia tukua mai he kai, he moni hoki. Nō te tau 1920 i werohia ai a Rātana e Tupu Taingākawa, tētahi o ngā kaiārahi o te Kīngitanga. Ka kī ia: 'kāore kau ōku māuiui o taku tinana. Heoi anō taku māuiui; ko ngā taonga o ō tūpuna, o ō mātua, te hunga kua rūpeke ki te kōpū o te whenua, arā, ki te māuiui o te whenua rāua ko te tangata.' Koia tēnei te whakautu a te Māngai: 'E Tupu, te mea tuatahi, whakakotahitia te tangata ki te Atua, arā, ki a Ihowā, te Atua o ngā Mano.' E mōhio tūturu ana a Rātana nō te ira atua kē tana mīhana, ina koa rā i pōraruraru, i pā pōuri ai a Rātana mā i te kīnga mai a ngā kaiārahi o te Kīngitanga, a Kīngi Te Rata me tōna iwi i te tau 1922, arā, kātahi te mahi whakaiti ko tēnei ki te kukume mai i te Kīngitanga ki te whai i te kaupapa a Rātana. E hia kē ngā whakamātauranga atu a Rātana o muri mai ki te whakatika i te hē, ēngari kore rawa i pahure i a ia. Puta noa i te tau 1922 e whakaparahako tonu ana a Rātana me ana kaimahi i ngā kōrero e aro kē ana rātou ki ngā mahi tōrangapū. Ko te tama a Rātana, ko Haami Tokouru, i whakaīngoatia i roto i ngā nūpepa, kua whakaritea kētia ko ia tētahi o ngā kaiwhakauru kātipa a Rātana mā. He rite tonu ngā pānuitanga a Rātana ki te iwi whānui, kia whai tonu ngā kaipōti i tā rātou e hiahia ana. Heoti, hipa kē atu ana te tupu o te kaupapa nei i āna whāinga. Nā te mārangaranga ake o ētahi atu kaiārahi whai mana i roto i te kaupapa Rātana me ā rātou ake rārangi take mana motuhake Māori, i kore ai i kaha tonu te pupuri a Rātana i te tūranga whakahaere o tana takatūnga.

Tau rawa ki te tau 1923, i oti te whakatū te Kotahitanga tuatahi o Rātana, arā, te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora Mō te Iwi Māori o Aotearoa, Te Waipounamu me Whare-Kauri (United Māori Welfare League of the Northern, Southern and Chatham Islands). He mea whakatūtū haere ētahi kapa whutupaoro, kapa haka me ētahi kapa poi hoki; i waitohua ngā āpotoro (ngā minita Rātana) kātahi ka tonoa atu i te mata o te whenua rapu haere i te hunga aro mai ki a ia me ana akoranga; whakanōhia haeretia ana ngā āwhina (nēhi) me ngā ākonga (ngā reimana); oti ana i a Ngāti Maniapoto me Ngāti Whātua te whakatuwhera ngā temepara Rātana tuatahi; he mea whakangungu ngā koaea me ngā pēne e mau ana i ngā kākahu rite motuhake ake nō rātou, nō te Hāhi Rātana anake, ko te pāpura, ko te mā me te kōura ngā kara. Nō taua tau anō i whakatuwheratia ai te whare kura i Rātana pā.

I tētahi whaikōrero āna i te Kirihimete o te tau 1923, ka whakaaturia whānuitia e Rātana tāna here i tētahi taha ōna ki ngā mahi tōrangapū: i tētahi haerenga i whakaritea mōna ki Peretānia, i haria ngātahitia e ia te Paipera me te Tiriti o Waitangi, hei tohu whakaatu i te ture wairua me te ture tangata o tana mīhana. I a Pita Moko e tiki ana i ngā pukapuka uruwhenua i te kāwanatanga manauhea, i Maunga Taranaki me Parihaka kē a Rātana me tōna whānau e torotoro haere ana i te 18 o Maehe 1924. I te taha o te awa rā, o Te Rere-o-Kapuni, ka rongo a Rātana i te reo e tārua ana i ētahi kupu a Tītokowaru: 'Iti taku iti, ka tūria e ahau te aroaro o ngā iwi nunui o te ao.' Nō tana taenga atu ki Parihaka ka rongo te Māngai i ngā kupu whakaari i mahue iho i a Te Whiti rāua ko Tohu, ōrite tonu te poropiti me hari e ia tana kupu wairua ki te ao whānui.

I mua i tōna wehenga atu, ka whakamanaia e Rātana tētahi whakaritenga ōkawa hou o tana Kotahitanga me ā rātou mahi whakahaere pēke moni. He mea pānui aua whakamanatanga nei ki te nūpepa a Rātana, ki Te Whetū Mārama o Te Kotahitanga , ā, nō te 15 o Maehe 1924 i puta ai te whakapukapukatanga tuatahi. Kātahi ka whakatūria tētahi Rūnanga Whiriwhiri mō te Kotahitanga, me tētahi komiti whakahaere wā-poto noa nei.

Toru tekau mā waru rātou o te tira i hiki atu i Rātana Pā i te 9 o Āperira 1924, ā, i tatū mai anō hoki ki reira i te 24 o Tīhema. Ko rātou o te tira ko te wahine a Rātana me ā rāua tamariki, ko Pita Moko, ko ia te kaiwhakahaere matua me te kaikōrero mō rātou, ko te Māngai hoki, te kaitiaki o te ture wairua, me Tupu Taingākawa rāua ko Pēpene Eketone, ko rāua nei ngā kaitiaki o te ture tangata. He whakatakoto i tētahi petihana ki te aroaro o Kīngi Hōri Te Tuarima e pā ana ki te Tiriti o Waitangi, tae atu ki ngā whenua raupatu hoki, te mea e tūmanakotia ana e rātou. He tokomaha anō rātou o te rangatahi i roto i te tira haere, ā, ko tā rātou mahi he whakatū kōnohete haere ki te ao whānui hei kohi moni mā te kaupapa. Nā te mea i āraia mai rātou, tē taea e rātou te whakatakoto tā rātou petihana, me te aha hoki, kīhai rātou i tūtaki ki te Kīngi. I noho mai a Rātana ki Pārihi (Paris) i te wā i a Pita Moko e ārahi ana i tētahi ope ki Geneva ki te whakatakoto i te petihana ki te Rīki o ngā Iwi o te Ao (League of Nations), ēngari kīhai i taea e ia.

Koia tēnei te hua pai i puta ake i taua haerenga, arā, i oti i a Rātana te wāhanga tuatahi o tana whāinga kia haria tana kupu ki nga tōpito katoa o te ao. Nā te whakarerekētanga i ngā whakaritenga o te haerenga tuatahi, tē taea e ia a Amerika, a Kānata rānei te toro atu. Nā konei i whakaritea ai he haerenga āno mōna ki aua wāhi rā i te tau 1925. I tutuki pai āno hoki i te rōpū te whakatakoto tā rātou petihana ki te aroaro o te kāwanatanga o Niu Tīreni. Nā taua petihana i āwhina te take kia whakatūria tētahi kōmihana uiui a te Karauna e pā ana ki ngā whenua raupatu. Taro ake, kore rawa a Rātana i whakaae ki ngā whakataunga a te kōmihana. Hei tāna, he nuka tōrangapū kē aua whakataunga i te rōpū Rātana.

Nō te hokinga mai o Rātana i tōna haerenga tuatahi, he maha ngā raruraru e tutū ana. I mua i tōna haerenga ka puta te kōrero kia poua tētahi hāhi Rātana, ā, koinei tonu ngā kōrero i kōrerotia i a ia e ngaro atu ana. Ko Ōtene Pāora o Ngāti Whātua tēnā e whakamātau ana ki te rēhita i tōna ake hāhi, arā, te Hāhi o te Matua, Tama, Wairua Tapu me ngā Anahera Pono, ēngari, i āraitia e te minita Wēteriana, e Te Hīmoa (A. J. Seamer), ko ia te kaiwhakahaere whānui o te Mīhana Wēteriana Māori, i tana rerenga patikotanga atu ki Rātana pā ki te whakatūpato i ngā mōrehu kia mau tonu te whakapono ki te Māngai. Ka whakaputaina e āna whakakapi ētahi whakaatu kia kaua e hainatia ngā kawenata kua oti te whakamau ki te hīri o te Māngai i te wā i a ia e ngaro atu ana, ā, tāia ana ngā īngoa o ngā āpotoro kua oti te whakamana ki te nūpepa Te Whetū Mārama .

Nō te 31 o Mei 1925 te pounga taketakenga o te Hāhi Rātana, ā, i kāhititia ngā īngoa o ngā minita o te Hāhi i te 21 o Hūrae 1925. Whakatakariri ana te Hāhi Mihinare ki tēnei mahi, mea kē ana he whakapono tauwehe te mahi a te Hāhi Rātana, me te pānui anō, arā, ko rātou e haina ana i te kawenata hou ka panaia atu i te Hāhi.

Ka hipa haere ngā tau, ka whānui haere kē atu te rerekētanga i waenganui i te Hāhi Rātana me ngā hāhi Karaitiana tūturu. He maha ngā wānanga hōhonu i Rātana pā e pā ana ki te āhua o te Atua, o te whakapono rānei. I te tīmatanga ka whakapāhunutia e Rātana ngā whakamātautauranga ki te whakaatua i a ia, heoti, kīhai i pau te rua tau ka whakamaua atu te kupu Māngai ki te roanga atu o te īngoa Rātana mō te Atuatanga, arā, ko te 'Matua, Tama, Wairua Tapu me ngā Anahera Pono me te Māngai'. Ko ngā hāhi i haria mai i rāwāhi ki konei, nā Rātana i tapa ki te īngoa 'tauiwi', ā, nā reira i kore ai ēnei hāhi i pai mō tōna iwi. I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920, tinitini ngā wā i whakahaere karakia ai te Māngai i runga i te īngoa o Ihu Karaiti ki te hunga noa; nō te tekau tau atu i 1930, i mutu ai tana karakia pēnei, ā, i ētahi wā, mea kē ana ētahi ko te Māngai tonu te kaiwhakaora. Hinga ngātahi ana a Ārepa rāua ko Ōmeka i te tekau tau atu i 1930, ā, tokorua rāua i tirohia mai e te tangata anō nei he mana wairua o rātou. Nō muri tata tonu mai, ka tīmata te whakahauhau a te Māngai i tana apataki ki te whakanoho i ngā tokorua nei hei hunga tapu Rātana, hei kaitakawaenga rānei ki te Atua.

Ko te whakararu whakamutunga tē taea e ngā hāhi karaitiana tūturu te kawe ko te whakarerenga a Rātana i te moe tapatahi. Nā runga i te whakahauhau a Te Urumanaao, i te tau 1925 ka moea e Rātana hei wahine tuarua māna, he wahine tamariki kē rawa atu i a ia. Ko tōna tikanga hei tiaki tēnei i a ia i ngā whakamaimoa o te tini wāhine e tiro whakamīharo ana ki a ia. Ko Iriaka Te Rio taua wahine nei. Ko Iriaka tētahi o te kapa kanikani kōtiro i hāereere haere i te taha o Rātana i te tau 1924. Tokorua ā rāua tamariki, arā, ko Hāmuera, he tama whakahirahira anō, ēngari e taitamariki tonu ana ka mate, me Rāniera Te Aohou. Nā ētahi whakapiringa ōna o muri mai, ka ara ake te ngangare i waenganui i tana apataki. E ai ki ngā kōrero, 18 te tokomaha o āna tamariki. Mai i taua wā pū ai te īngoa hou o Te Urumanaao, arā, ko te Whaea o te Katoa.

Nō te tau 1925, he pakanga tuarua e whakatutū ana i te puehu. Nō te hokinga mai o Rātana i tana haerenga tuatahitanga ki rāwāhi, i hoki pērā mai ia mā Tiapani, ā, peka rawa kia kite i tētahi pīhopa Karaitiana Tiapanihi. Anō te āhuareka o te wairua whakahoahoa i waenganui i a rātou ko te Tiapanihi, ā, koinei te mea nui whakaharahara o taua haerenga. Ki a Rātana, ko ngā Māori me ngā Tiapanihi ngātahi ētahi o ngā iwi o Iharaira i ngaro. I a rātou ko tana pahī i Tiapani ka whakamoea tētahi tokorua o tana tira ki a rāua. He pīhopa Tiapanihi te kaiwhakahaere o te whakatapunga i te mārena. Ka tupu te whakaaro, arā, kua oti i a Rātana te 'iwi Māori te mārena ki te iwi Tiapanihi', ā, nāna te Tiapanihi i whakawhere kia tahuri mai ki te tautoko i ngā whakamau a te Māori, me tana poropititanga anō o te muranga mai o tētahi pakanga ao whānui i waenganui i ngā iwi kiri parauri me ngā iwi kiri mā. I puta te whakapae nāna i rurerure tētahi 'oka Tiapanihi', ā, nāna i whakairi tētahi haki Tiapanihi i Rātana pā. Nā ngā kaititiro i whakarūkahu aua whakapae. Nā Rātana tonu te whaikōrero e whakaahua ana i te ngākau pono o tōna whānau ki te Karauna, ahakoa tēnei, i noho āwangawanga tonu ētahi o ngā ngārahu Māori, ā, nā ētahi atu o rātou i whāki aua āwangawanga nei ki te kāwanatanga. I te whakaputanga a Pita Moko i te whakakāhoretanga me te tānga o ngā tuhituhi o te kawenata hou a Rātana, arā, he hāhi ngākau pono te Hāhi, hinapōuri ana ētahi o ngā mōrehu i tēnei whakamohotanga, ā, whakarērea ana e rātou te takatūnga.

I hua ake anō he pakanga tuatoru mō te taha ki ngā mahi pēke moni a te Kotahitanga Rātana. I a Rātana e ngaro atu ana, ka tae atu ngā rīpoata whakararuraru ki a ia e pā ana ki te 'pēke'. Hei whakamātau i te pai o te pēke, ka tono atu ia i ētahi moni, ēngari, kīhai he moni i tae mai ki a ia. Kua takoto kē ētahi rīpoata, i ngaro i te hēkeretari ētahi o ngā moni a te whānau Rātana, heoti, nō muri mai ka whakarūkahutia. E tika ana te kōrero i uru atu te komiti whakahaere ki ētahi here kūare, i a Rātana e ngaro atu ana. Nā rātou i hoko mai ētahi pāmu utu nui, ēngari he mea taumanu ngā mōkete i muri mai. I a Rātana e ngaro atu ana ka tae te pātai a te kāwanatanga ki te Tari Ture Karauna (Crown Law Office) menā ki tō rātou whakaaro e takahi ana ngā mahi a te Kotahitanga Rātana i te ture. Koia tēnei te whakatau a taua tari, arā, kīhai rātou i te takahi. Nō te tau 1925, ka puta ngā pātai i ngā nūpepa me te aroaro o te Pāremata e pā ana ki te pēke a te Kotahitanga Rātana. I tonoa tētahi kātipa ki Rātana pā ki te āta tirotiro, ēngari, nā te kore i whai kōrero tautoko, ka whakaaro te kāwanatanga e kore e taea e rātou te hāmene.

He rangirua ngā tukunga iho ki te kaupapa Rātana o ngā tau e rua e heke iho ana. Nā te taumaha o ngā raruraru i runga i a ia, he wā anō rere ai a Rātana rātou ko tōna whānau ake ki te taha moana, huna ai. He hōrapa te mate whakamau nei a te taipō piwa i Rātana pā, ā, tē taea te whakapai ake tēnei tū āhua nā runga i te pokanoa o te hanganga haere o te pā me te kore taonga whakaahuru. Ko te tau 1926 te tau i whakamanaia ai, i huakina hoki te Poutāpeta o Rātana, ā, ko te tau tonu i tīmataria ai te mahi kohi moni mā te temepara kua oti te whakamahere, kua tīmata hoki te hanga. Rite tonu ki tāna i poropiti ai, ka āta whakarērea haeretia a Rātana e tōna mana whakaora, ahakoa ia rā, ia rā, e whakaputaina tonutia ana e Pita Moko ētahi rīpoata mō ngā whakaoranga i tutuki i a ia. Na, nō te tau 1927, ka whainatia a Rātana mō te taraiwa motokā i a ia e haurangi ana. Kāore i whakaaetia kia kaua e whakahuatia tōna īngoa, ā, nā te putanga o te rongo o tēnei hara ōna, me tētahi anō i te tau 1931, pīoioi ana tana kaupapa i te āwangawanga puta noa ki te ao whānui tonu. Nāna tonu te tono kia tukua e ia tōna tūranga kaiārahi o te Hāhi, ēngari, tē taea e ngā mōrehu te whakaae ko wai hei whakakapi. Nā runga i te kōrero a Te Urumanaao, ka whakahokia anō ia ki tōna tūranga.

Ko tētahi wāhi o te take i whakaaro ai a Rātana ki te tuku i tōna tūranga, he hōhā nōna ki ana raruraru moni me ērā a te Kotahitanga, kua oti nei te rēhita hei kamupene i raro i te īngoa o te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora, Whakahaere Moni Mō Tēnei Rōpū Ake (Māori Welfare, Provident and Finance League Limited); ko ia tonu te perehitini. Nō te tau 1927 te tau i tae ai tā rātou petihana ki te kāwanatanga, mō ētahi moni hei tuarā i a Rātana pā mē ā rātou kaupapa toko i te ora Māori, ēngari i whakakāhoretia e te kāwanatanga. Ina noa anō te whakaaro o Rātana he kaimahi kē ia mā te kāwanatanga, nā te mea kua oti kē ia te rēhita hei minita. I taua wā nei ka whakaaetia ngā taumata e rua o te āpotoro, arā, ko rātou kua raihanatia ki te whakatapu mārena (āpotoro taha ture), me rātou i tapaina ko ngā āpotoro taha wairua.

Nō te rā o tana huritau 55 o 1928, ka whakatapua te temepara Rātana. I tūtohutia mai e Rātana i taua wā kua oti i a ia āna mahi taha wairua, ā, kua huri tana titiro i nāianei ki ngā mahi tōrangapū. Ēngari, kīhai i tino mārō te paenga i waenganui i āna whāinga whakapono me āna whāinga tōrangapū. He tinitini tonu ōna haerenga i te motu puta noa ki te tohutohu i te taha wairua. I tua atu i tēnā i kōrerotia anō te mahi pōti mō te Rōpū Rātana, me te whakamana hoki i te Tiriti o Waitangi. Ko tōna īngoa mōna i ēnei haerenga ko Piri Wiri Tua (te kaimahi pōti). Ko te īngoa i hoatu e ia ki ngā tūru Māori o te Pāremata ko ngā koata e whā o tōna tinana. Inarā tana whakamārama i tōna whakaaro, arā, mā te tautoko a ngā mōrehu – nuku atu i te 20,000 nei tō rātou tokomaha, arā, hui katoa ai rātou 33 paihēneti o te iwi Māori – ka riro i a ia aua tūru katoa. E ai ki ngā tatau a ētahi i te tau 1934, e tata kē ana ki te 40,000 te nui o ngā mōrehu. Atu i 1928, ka waitohua e ia ko wai ngā kaiwhakauru me tana tono anō kia hainatia e rātou tētahi kawenata e kī ana he kanohi rātou nōna, ā, e oati ana rātou ki te mahi mā te katoa o te iwi Māori. Nō muri i ngā pōti o te tau 1928 i kitea ai te kaha o te tautoko a te hunga pōti i a rātou, ā, i mōhiotia ai e te hunga i aro kore ki a ia i mua atu, he ngārahu tōrangapū tino whai mana a Rātana.

Mai rā anō i te tau 1925 e paingia pukutia ana e Rātana te Rōpū Reipa o Niu Tīreni (New Zealand Labour Party), ā, nā tētahi o ngā kaitautāwhi o te kaupapa Reipa, nā Rangi Māwhete (Moffatt), i āwhina taua rōpū nei ki te whakatakoto i tā rātou kaupapa Māori. I mua i te pōtitanga o 1931, ka hui tahi rātou ki te whakawhitiwhiti whakaaro, hoi anō, hei āwhina mā rātou, kore rawa i tautokona e Reipa he kaiwhakauru Māori. Nō te tau 1932, ka noho ko Eruera Tirikātene te mema Pāremata Rātana tuatahi. Nā Rātana te kupu taurangi ki te Rōpū Reipa i muri tata i te pōtitanga i a Eruera, ka whakapaua e te kaupapa Rātana ō rātou kaha ki te mahi tahi me Reipa. Me te aha hoki, pūmau tonu te tautoko a Tirikātene i a Reipa i te whare Pāremata. I te tau 1935 ka riro i tētahi o ngā tama a Rātana, i a Tokouru, te tūru Māori mō Te Hauāuru, ā, uru ngātahi atu ana rāua ki te Rōpū Reipa. Ko 1936 te tau i whakapuakina ai e Rātana te hononga atu o rātou ko tōna whānau ki te Rōpū Reipa. I tētahi hui nui whakaharahara o te 22 o Āperira 1936, nā Rātana i tāpae atu ētahi takoha tohu ki te Pirimia, ki a Te Hāwiti (M. J. Savage). Nā te whakaaetanga a Te Hāwiti ki te mana o Rātana nāna i whakatakoto te papa tūhono i te kaupapa Rātana ki te Rōpū Reipa. Tau rawa ki 1938, o ngā tūru e whā, e toru i riro i ngā mema Rātana, ā, nō te tau 1943 ka riro te tuawhā i a rātou.

Nō te 18 o Hepetema 1939, ka hinga mai te Māngai, a Tahupōtiki Wiremu Rātana i Rātana pā. Mahue ake ana ko ana wāhine tokorua, āna tamāhine tokotoru me āna tama tokotoru hoki. Kotahi wiki a ia e tangihia ana e te tini me te mano i te marae, ā, nō te 24 o Hepetema ka nehua a ia ki mua i te temepara. Nāna i tīmata tētahi hāhi Māori puta noa i te motu e whakakotahi ana i te taha tōrangapū me te taha wairua; he kaupapa whakakotahitanga tēnei ahakoa i whāia e ērā o ngā ngārahu Māori o mua atu, kore rawa i tutuki i a rātou. Nāna rawa i hua ai te mana hira puta i te motu, ā, whakatakoto atu hoki i tētahi ara hei arumanga mā ōna kanohi tōrangapū me ana whakakapi o te taha wairua. Ki ngā kaiātete Māori ki a Rātana me te tokomaha noa o te Pākehā, he tangata tinihanga kē ia, ā, he kaitōrangapū kaiponu mana. I a ia e ora ana, ka kite rātou i tū ngā ihu ki a ia i te tīmatanga, e poua tūturutia ana tana Hāhi me te rironga o te tāhuna i ngā pōtitanga i tana kaupapa tōrangapū. I ora ngātahi tonu nei te Hāhi me te Rōpū Rātana hei awe tino whai kaha.


Hononga, rauemi nō waho

Ētahi whakaaro puaki, takenga

    Elsmore, B. 'Ratana faith based on visions and healing'. New Zealand Historic Places No 29 (June 1990): 44--48

    Henderson, J. Ratana. Wellington, 1963

    Love, R. H. N. 'Policies of frustration: the growth of Maori politics; the Ratana/Labour era'. PhD thesis, Victoria, 1977


Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Rātana, Tahupōtiki Wiremu', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3r4/ratana-tahupotiki-wiremu (accessed 24 August 2019)