Kōrero: Ngā uniana

Whārangi 5. Te Māori me ngā take uniana ā-motu

Ngā whakaahua

I whakatūria te Tōpūtanga o ngā Kaimahi o Aotearoa i te tau 1937 hei māngai mō ngā uniana ahumahi ā-motu. Ko Bob Tūtaki anake te Māori i te hui tuatahi.

He pōturi ngā uniana ki te whakatakoto tikanga hei hāpai i ngā tāngata Māori ki ngā tūranga teitei, me te aha ka puta ngā ātete a ētahi i ngā uniana ki te whanaketanga a te Māori. I te tau 1983 ka whakatūria e te Tōpūtanga o ngā Kaimahi o Aotearoa tētahi komiti ārahi i ngā take uniana ka pā ki ngā kaimahi Māori me ngā kaimahi nō Te Moana-nui-a-Kiwa kia aha ai, kia whai reo ai rātou ki ngā take uniana ā-motu. Ko Jackson Smith te hēkeretari o te Uniana o ngā Kaitaraiwa o Te Whanganui-a-Tara, nāna te hui tuatahi i karanga. Ko Syd Jackson te hēkeretari o te Uniana o ngā Kaimahi Tari o Tāmaki-makau-rau i aua rā, ā, koia ka eke hei hēkeretari tuatahi o te komiti. Nō te tau 1985 ka unuhia te taha ki ngā kaimahi o te Moananui-a-Kiwa, kia whāiti ai te komiti ki ngā take Māori anake. I te tau 1987 ka hono te Tōpūtanga o ngā Kaimahi o Aotearoa me te Kotahitanga o ngā Uniana Tari Kāwanatanga kia tū ake ko te Kauae Mahi. Ka puritia ai te komiti Māori ā-motu, ka tāpiri atu i ngā māngai Māori e rua ki te komiti ā-motu.

Ngā mautohe Māori me ngā uniana

Nō te tekau tau atu i 1970, ka tīmata te kuhukuhu a ngā rangatahi Māori mai i ngā tāone ki ngā rōpū mautohe Māori pērā i a Ngā Tamatoa. Ka tohe rātou kia nui atu te reo Māori ki ngā uniana.

Ko Syd Jackson o Ngāti Kahungunu tētahi o ngā mema tōmua o Ngā Tamatoa; he tangata pūmau ki ngā uniana me te mana motuhake Māori. Ka tipu ka pakari tōna taha uniana i te tekau tau atu i 1960 i ngā whare patu mīti o Tomoana me Whakatū me te peka o te Uniana o ngā Kaimahi Papa Rākau i Kāingaroa. Nāwai ā, ka tū a ia hei āpiha o te uniana huri haere i ngā wāhi mahi, ā, nō te tau 1979 ka kake a ia hei hēkeretari o te Uniana o ngā Kaimahi Tari o Tāmaki-makau-rau. Ko te mahi a Syd Jackson he whakamōhio atu ki ngā mema uniana mō ngā take Māori me te whakatenatena i ngā kaimahi Māori kia tū hei taraketi, kia tono rānei mō ngā tūranga ā-motu i ngā uniana.

Ngā tautohetohe

Tino pakari ngā tautohetohenga i te Hui a ngā Kaimahi o Aotearoa. Hei tā tētahi taraketi o Te Pūkenga Here Tikanga Mahi, ‘Ki te kore e āhei ngā nawe a te Māori te whakatikatika mā ngā hanganga o nāianei – ko tāku e whakapae ai ka pērā – kāti, he tika tonu kia whai ngā Māori i tō rātou ake huarahi.’1 Ka whakautua taua wero e tētahi o te Uniana o ngā Kaimahi Hōtera o Te Matau ā Māui, ‘Ki te whatīia tētahi o ōna peka, ka hē te tū o te rākau.’2

Te Hui a ngā Kaimahi Māori o Aotearoa

Ka kuhu ai ngā Māori ki ngā tūranga i ngā uniana, ka piki haere, ka piki haere i roto i aua uniana, ka puta te hōhā nō te mea kīhai ngā uniana i te paku aro ake ki ngā take a te Māori. Nā tēnei kore aronga ki ngā kaupapa nui ki te Māori, ka toko te whakaaro ki ētahi kia whakatūria he uniana motuhake ki te Māori. I te tau 1986 ka tū te Hui a ngā Kaimahi Māori o Aotearoa ki te wānanga i te take nei. Neke atu i te e 400 ngā taraketi Māori ka tae ake ki te hui, mai i te rāngai tūmataiti me te rāngai tūmatanui. Ka roa te haere o ngā kōrero, ā, ka puta te whakatau kia kaua e wehe atu, engari me mātua tautoko te Tōpūtanga o ngā Kaimahi o Aotearoa me te Kotahitanga o ngā Uniana Tari Kāwanatanga i te mana motuhake Māori, kia nui atu ngā māngai Māori o te uniana, kia kakama te tahuri ki ngā take nui ki te Māori.

Ko te otinga o ēnei nekenekehanga, ka whai nōhanga te komiti Māori me te komiti o ngā wāhine ki runga i te kaunihera ā-motu me te komiti ā-motu o te Tōpūtanga o ngā Kaimahi o Aotearoa. Puritia ai ēnei tika i te whakatūnga o te Kauae Kaimahi.

Uniana nui whakaharahara

He tangata pūmau a Matt McCarten i ōna rā ki te rōpū tōrangapū o Alliance me ngā rōpū tōrangapū Māori. Taka rawa iho ki ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 2000, ko McCarten te hēkeretari o Unite, he uniana mō ngā kaimahi i ngā mahi iti nei te utu kei ngā momo ahumahi. Ko ētahi o ngā rautaki a Unite ko te ‘super-size my pay’, kia nui atu te utu ki ngā kaimahi i ngā whare hoko kai tere. Kua āta tohu te uniana nei ki ngā take uniana i te hangatanga o tētahi kiore nui whakaharahara e 6 mita te tāroaroa me tana pānui e mea ana, ‘Kaua e rite ki te kiore! Kia tika te tiaki i ngā kaimahi.’

Mai i te tau 1980 ki te tekau tau atu i 2000

Hei ngā tekau tau o 1980 me 1990, ko ngā kaimahi i ngā mahi iti te utu, kāore he pūkenga, ko ērā kaimahi ngā mea kāore tonu pea i raro i te whakamarumarutanga o tētahi uniana, ka mutu, ko ērā kaimahi kāore i kore he Māori, nō ngā moutere rānei o Te Moananui-a-Kiwa.

I te tekau tau atu i 2000, ka whai ngā Māori i ngā tauira mō te whawhai kia nui atu ngā utu me te āhua o ngā mahi mō ngā kaimahi kāore i arongia nuitia. Nā Robert Popata rāua ko Megan Jones te Kotahitanga Uniana i waihanga. Ka ako rāua i ngā āpiha uniana mā te hari i taua hunga ki Waitangi. Ki tā rāua titiro, ko Te Tiriti o Waitangi te whakaaetanga kotahitanga tuatahi ki Aotearoa, ka mutu, ka noho te tiriti hei whakatūpatotanga mō ngā putanga kētanga ki te hē tētahi kirimana whakakotahi.

Kei te kaha tonu ngā taraketi, ngā kaiwhiriwhiri me ngā kaiwhakaako Māori o ngā uniana ki te hāpai i te tikanga o ngā uniana ki te iwi Māori. Hei tā Justin Dick o te Uniana o ngā Kaimahi Wheketere Miraka, ‘He ara pai te ara o ngā uniana, kia taea ai te tū ki te wāhi kotahi. Mēnā ka tareka e tātou te whakaatu ki te iwi i te mea he kaha te uniana ki te tautoko me te manaaki i ngā rangatahi kei te kuhu ki ngā mahi, ka kite ahau i ngā hua ka puta ki te Māori.’3

Kupu tāpiri
  1. Quoted in PSA Journal, 16 April–20 May 1986, liftout supplement. Back
  2. Socialist Action, 28 March 1986. Back
  3. Te Runanga o Ngā Kaimahi Māori o Aotearoa, Ngā momo whakaritenga Māori: Māori models of organising, pamphlet accompanying video, 2009. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Cybèle Locke, 'Ngā uniana - Te Māori me ngā take uniana ā-motu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-uniana/page-5 (accessed 27 June 2019)

Story by Cybèle Locke, published 11 Mar 2010