Kōrero: Ngā tupu mai i Hawaiki

Whārangi 1. Mai i Hawaiki ki Aotearoa

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā tipu hou a te Māori

Nō te taenga o te Pākehā ki Aotearoa, e ono ngā tipu hou a te Māori. Arā ko te:

  • kūmara (sweet potato, Ipomoea batatas)
  • hue (gourd, Lagenaria siceraria)
  • aute (paper mulberry, Broussonetia papyrifera)
  • taro (Colocasia esulenta)
  • uwhi (yam, Dioscorea species)
  • tī pore (Pacific cabbage tree, Cordyline fruticosa).

I mauria ēnei tipu hou ki Aotearoa e te Māori i te hekenga mai ki Aotearoa i te takiwā o 1250 -1300. Ko te whakapae, tērā pea i mauria mai ētahi atu momo tipu pērā i te arrowroot, te panana, te pōporo, te niu, te sugar cane. Hāunga, kāore i kaha te tipu ki tēnei whenua āhua mātao. Tērā pea i heriheria mai ētahi tipu i tēnā moutere, i tēnā moutere i tēnā wā, i tēnā wā.

Ngā momo tipu i Te Moananui-a-Kiwa

Ka whakatipuria e te Māori ētahi tipu i kawea mai e o rātou tīpuna mai i Āhia i te uru kia tae ki Te Moananui-a-Kiwa i te rāwhiti. Ka nui te whakatipu i te taro ki ngā wāhi ka kaha ua, pērā i a Hāmoa. Ka tipu te uwhi ki ngā moutere pērā i a Tonga, arā, he kaupeka marangai, he kaupeka paki. Me kī, kaha te tipuria o te pōporo me te panana ki ngā Marquesas me ngā moutere o Kuki ki te tonga.

Ka tahuri ngā tāngata whenua o Te Moananui-a-Kiwa ki te whakataurite i ngā kaupeka o te tau me ā rātou tikanga ki te whanake o ngā tipu.

Taunakitanga ririki rawa

Kua kitea i ētahi māra tahito, ngā taunakitanga ririki mō te ahuwhenua a te Māori onamata. Kitea ai ēnei mea - ngā hahae, ngā māngaro maramara (starch grains ki te reo Ingarihi) me ngā phytoliths (he silica meroiti ka kitea i ngā tā o ngā tipu) e ngā tohunga pūtaiao. He āwhina nui ēnei mahuetanga ririki ki ngā tohunga pūtaiao hei tohu ki ngā wāhi tipu. Kua tūhuratia ngā hahae o te hue me te aute i roto i te one. Kua kitea ngā maramara māngaro me ngā pūtau xylems (he iho mau wai) o te kūmara ki ngā oneone i ētahi rua. Waihoki, he nui ngā maramara māngaro o te taro me te uwhi kua kitea i Te Tai Tokerau.

Kūmara

He rerekē te kūmara ki ērā o ngā tipu hōu, arā, i ahu mai i te tonga o Amerika kē, kāpā nō te uru. E ai ki ngā rangahau whaipara tangata, nō waenganui i ngā tau 900AD me 1100AD ka tae te kūmara ki roto i a Te Moananui-a-Kiwa. He nui ngā waka hourua o ngā Māori tōmua, he tohunga ki te hōpara i te moana uriuri, mai i tētahi motu ki tētahi. Ko te whakapae i tae ētahi ki te tonga o Amerika rā anō tiki ai i te kūmara ka whakahoki i te kūmara ki Te Moananui-a-Kiwa.

Ehara i te mea ko te kūmara anake te tipu noa ki te tonga o Amerika, nā reira ka toko te pātai; he aha i tohungia ko te kūmara te mea hei whakahoki ki te wā kāinga? E kī ana te kaimātai whaipara tangata a Helen Leach, i tangohia pea te kūmara, nā te ōrite o ngā rau me ngā kōpura ki ō te uwhi (kua tipu kē ki Te Moananui-a-Kiwa). Heoi, ko te rerekē o te kūmara i te uwhi, ka tipu te kūmara i te roanga o te tau, ka taea hoki te whakatō i te rarau pihipihi, kāpā ko te kōpura.

Mō te nuinga o ngā moutere, ehara ko te kūmara te tipu nui – ko Te Pito-o-te-henua (Rapanui) me Aotearoa anake ngā moutere i tino kaha rawa atu te tipuria. Ko ngā mahi me ngā tikanga e pā ana ki te whakatipu uwhi i whakamahia mō te whakatipu i te kūmara.

Ka tohu ngā tātai o te reo me ngā taunakitanga whaipara tangata, tērā pea i ahu mai te kūmara o Aotearoa i Tahiti, i Mangaia rānei i ngā Kuki Airani.

Hue

Ko te whakapae i ngā rā o mua, i ahu mai te hue i te tonga o Amerika. Heoi, ka tohu ngā rangahau mātauranga pītau ira nō ngā tau tōmua o te mano tau 2000, tērā pea i ahu mai ngā hue o Te Moananui-a-Kiwa mai i ngā hua kākano whakauru mai Amerika me Āhia. Akene pea i heria mai te hue e ngā tipuna o te Māori i Ahia me Amerika. Heoi, whakapae ana ngā tohunga pūtaiao, tērā peā i pōteretere tētahi hue i te moana uriuri kia tau ki Te Moananui-a-Kiwa, ka whakatipuria ngā kākano i roto.

Ka taunga te tipu ki Aotearoa

Ko te tikanga ki Te Moananui-a-Kiwa, ka pūkai te one hei whakatipu i te kūmara me te uwhi. Hei pupuri i te waiwai haukū, ka tipuria te hue me te taro ki ngā wāhi kua whakaawaawatia. Ka whakatūria he pātū kōhatu hei wharau, hei tohu ki ngā ripa tauārai. Ka whakatūria hokitia ngā taiepa me ngā awakeri pāpaku.

He mea heri katoa mai ēnei tikanga ki Aotearoa, ā, ka tere ako ngā Māori tōmua ki te whakahāngai i ēnei tikanga whakatipu ki tēnei whenua mātao atu. Ka whāiti ngā mahi whakatipu ki te kaupeka mahana o te tau. Ka whakawhenumi te kirikiri ki te oneone, hei pana wawe i te wai, hei whakamahana ake i te one kia roa ake ai te wā o te tipu. Nui te whakamahia o ēnei tikanga ki ngā rohe o Wairau tae rawa ki Hakaroa i te tonga (kāore e tipu te kūmara ki kō atu).

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Louise Furey, 'Ngā tupu mai i Hawaiki - Mai i Hawaiki ki Aotearoa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-tupu-mai-i-hawaiki/page-1 (accessed 7 June 2020)

He kōrero nā Louise Furey, i tāngia i te 24 Nov 2008