Tohorā
Arā anō ngā kōrero tuku iho mō ngā tohorā taniwha. Tērā he kōrero mō ngā taniwha tokowhā nā rātou a Tākitimu i ārahi ki Aotearoa – a Hine-kōtea, a Hine-mākehu, a Hine-kōrito, a Hine-huruhuru. Pērā anō a Pane-iraira, nāna a Tainui i arataki ki Aotearoa. Nā te tohorā a Kahutiaterangi i whakaora, hei whakanui i tēnei, ka huri e ia tōna ingoa ki a Paikea.
He tohunga ahurewa a Te Tahi-o-te-rangi i te takiwā o Whakatāne. Nā tōna iwi a ia i whakarere ki te moutere o Whakaari. Ka karakia a ia kia puta a Tūtarakauika, hei kawe i a ia ki uta.
Aihe
He aihe te kaitiaki o Ngāti Tamaterā i te rohe o Hauraki. Mehemea ka kitea a ia e haututū ana i roto i te awa, ka mōhio te iwi kai te whakaekea rātou e tētahi ope taua.
I ngā tau tōmua o te rau tau atu i 1900, tērā tētahi aihe i tapaina ko Pelorus Jack, ka arataki kaipuke i Te Aumiti (French Pass) i Te Wairau. Whakapono ai ētahi Māori ko Tuhirangi kē te aihe teatea rā, arā, te taniwha nāna a Kupe i arataki ki Aotearoa.
I te tau 1900, ka tuhi tētahi tangata ki te nūpepa a Te Pipiwharauroa, mō tētahi aihe pārekareka ka arataki i tōna waka mā Te Aumiti. Ka whakapae a ia he ika tipua tērā. I ngā tau 1955-56 ka puta tētahi aihe uwha ka tākaro me te tini tangata i ngā wai o Opononi i Te Tai Tokerau; ko Opo tōna ingoa kārangaranga. Whakapono ai ngā Māori o taua rohe he taniwha ia.
He taniwha tēnā?
I te tau 1907, i tae mai te reta ki te niupepa Te Pipiwharauroa mō te taniwha i kitea i Waimārama. I te putanga mai o te taniwha i te moana i kitea he upoko kurī tōna, he huruhuru anō hoki ōna. Tā te ētitā, ‘[K]o te ingoa o te taniwha na, he kekeno, he oioi ranei, he taniwha tapu, kua turengia e te Kawanatanga.’ 1 E ai ki a ia, me waiho te tangata i taua ‘taniwha’ kei hamenetia e te ture.
Rākau tipua
Ko ētahi taniwha he rākau poro te āhua; kīia ai ēnei, he rākau tipua. Ko ētahi atu tūmomo tipua anō te āhua he ika, he kurī, he kōhatu, he rākau, he maunga. Ki ētahi, he kōhatu tipua te ingoa mō tētahi toka tipua nei. Whāia, kīia ai te tipua rākau poro, he taniwha.
He rākau tipua a Whaiwhaiā i haere i ngā awa o Waikato me ētahi atu rohe, tae rawa atu ki Te Wai Pounamu. Nā te nui o āna haerenga ka puta te whakataukī, ‘Ngā paenga he rau o Whaiwhaiā’.
Kei Waikaremoana tētahi tipua rākau poro ko Tūtaua te ingoa. He taniwha waiata a Tūtaua, i puta ai te kōrero, ‘Ko Tūtaua e waiata haere ana’
Ko Humuhumu te kaitiaki o te waka a Māhuhu i tōna heke ki Aotearoa. Whāia, ka noho a ia hei kaitiaki o Ngāti Whātua ki Kaipara. Ko tōna rite he poro rākau tōtara e tere ana i te hōpua e tūtata ana ki te whanga nui o Kaipara. He taniwha te rākau rā i te mea kāore a ia e tere me te ia, ka haere kē i āna anō haerenga. Nā te pau o ngā mātaitai o tōna hōpua te kai e te tangata, ka haere te taniwha rā, kore mō te hoki mai.
Tērā a Mataura; ka mate he rangatira, ka puta te taniwha rā pēnei i te rākau poro nui rawa atu e mānu ana i te wai.
