Kōrero: Taniwha

Whārangi 3. Taniwha ki te wai māori

Ngā whakaahua

E whakapono ana te Māori, noho ai ētahi taniwha ki roto i te wai māori – ngā roto, ngā awa, ngā repo, a hea atu.

Te Roto-a-Tara

Tērā tētahi taniwha i te whaitua o Heretaunga, ko Te Tau-a-Porirua tōna ingoa, i noho ki te mānia o Ruataniwha. Nā te rangatira rā nā Tara tē taniwha kaitangata rā i hopu, i whakamate. Ka hangaa e Tara tana hīnaki nui rawa atu, ka purua ki ngā kurī e 200 hei mōunu. Ka tukua e ia tana hīnaki ki Te Roto-a-Tara. Taro iho, ka rongo a Te Tau a Porirua ki ngā kurī rā, ka tomo ki roto i te hīnaki. Kātahi ka tōia e Tara te hīnaki rā ki uta, ka patua a Te Tau-a-Porirua. Nō te tapahitanga o te taniwha rā ka kitea ngā tūpāpaku e 200 kei tana puku. Ka tanumia ngā tūpāpaku, ka kainga te taniwha e Tara me tōna iwi.

Te rere i Te Rēinga

Ka moe te taniwha rā a Hine-kōrako i tana tāne tangata, a Tāne-kino, ka puta tā rāua tamaiti ko Taurenga. Ka whiua e ētahi o ngā uri o Tāne-kino a Hine-kōrako rā ki te kupu hahani. Nā tana pōuri, ka haere a Hine-kōrako kia noho ki raro i te wairere o Te Rēinga i Te Wairoa. Heoi, ka aroha tonu a ia ki tērā iwi. Ka waipuke ana te awa o Te Wairoa ka puta mai a ia ki te whakaora i ōna uri. Tērā te wā ka karanga tētahi koroua ki a ia kia whakaorangia rātou ko ōna uri i tō rātou waka e kāhakina ana e te ia o te wai ki te wairere o Te Rēinga. Nā Hine-kōrako te waka i āta haere, i whakahoki ki te wāhi haumaru o te wai.

Waipapa

I te tekau tau atu i 1870, ka tuku e Mohi Tūrei o Ngāti Porou tana reta ki te nūpepa rā ki a Te Waka Maori o Niu Tirani, e kōrero ana mō tētahi kōtiro i whakamatea e te taniwha.

I te 20 o Tīhema 1876, ka haere ētahi kōtiro tokowhā ki te kaukau i tētahi hōpua i Waipapa. Mōhiotia whānuitia ai, koianei te rua o te taniwha a Tāminamina. Tokotoru o ngā kōtiro tokowhā rā i te kaukau tahi, ko tō rātou hoa –ko Mereana tōna ingoa – i kauhoe ki rahaki o te awa ka piki mā ētahi toka ki te ngote i ngā pua o tētahi rākau rātā tapu rawa. Nā te aha rā, ka mania a ia ki roto i te wai. Ka whakamātau tōna hoa a Rāhera ki te hopu i a ia; tē taea te aha. Kātahi ka hāparangi ngā waha o ērā o ngā kōtiro, i te mea kua kite rāua i te wai e miro ana, e huka ana i te wāhi i ngaro tō rātou hoa, ka mōhio rāua, e, ko Tāminamina tērā ka haere mai ki te kapo i tō rātou hoa.

Ka tirikohu a Rāhera ki roto i te wai ki te aru i a Mereana, tē kitea. Kātahi ka kauhoe atu a Rahera ki te wāhi pāpaku o te awa; i tōna huringa ka kite ia i ngā wai e ngarungaru ana. Nāwai ā, ka kitea te tinana o Mereana kei runga i taua toka i hinga rā ia. Heoi, nō te hokinga atu o tētahi ope ki te tiki i tōna tinana, kua kore kē. Ko te kōrero a tētahi tohunga, i kāhakina a Mereana e te taniwha, hei utu mō tana ngote i te pua o te rātā tapu.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Taniwha - Taniwha ki te wai māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/taniwha/page-3 (accessed 18 July 2019)

Story by Basil Keane, published 24 Sep 2007