Kōrero: Te Houkāmau, Iharaira

Whārangi 1: Haurongo

Te Houkamau, Iharaira

?–1875

Nō Ngāti Porou; he kaihautū

I tuhia tēnei haurongo e Steven Oliver,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Nō te iwi o Ngāti Porou tēnei tangata rongonui a TeHoukāmau. Ko tana matua ko Whakataha-te-rangi. KoKākahutangohia tana whaea. I heke mai a Te Houkāmau i a Te Rangi-i-pāia, i a Tūwhakairiora rāua ko Ruataupare anō hoki. Nō ngā tau tōmua rawa pea ia o te rau tau 1800–1899 i whānau ai. E taitama ana ka uru atu ki ngā pakanga a te iwi. Tirohia ngā tuhinga mō Te Rangi-i-pāia, kei reira ngā tātai mō Te Houkāmau.

Hai ārai i ngā ope taua a Ngā Puhi ka huihui a Ngāti Porou ki ō rātau pā huhua i te riu o Waiapu. I te mutunga o ngā whawhai ki a Ngā Puhi i ngā tau mai i 1830 ka haere ngā iwi o Ngāti Porou ki wētahi atu kāenga hou noho ai. Nā te mea i te tahatai kē te nuinga o ngā mahi hokohoko o aua wā, he maha rātau i neke ki te tahamoana noho ai. Ko Te Houkāmau i noho kē mai i Te Hekawa, pātata atu ki Te Kawakawa (inarā ko Te Araroa). He tūtata atu hoki tērā kāenga ki ngā kaipuke kawe taputapu hai hokohoko. I reira ka mōhio a Te Houkāmau ki ngā kōrero o te karaipiture me te kaupapa Karaitiana. I te tau 1838 ka manaakingia e ia ngā mihinare a Te Wiremu (William Williams) rāua ko Te Koreneho (William Colenso) i te taenga atu ki tērā rohe.

I te tau 1840 ka puta atu anō a Te Wiremu. E mau atu ana i te Tiriti o Waitangi ki a Ngāti Porou kia whakamaua ō rātau tohu. I te 4 o Hune ka pōwhiritia e Te Houkāmau te mihinare nei ki tana kāenga kōrerorero ai rāua. Ahakoa tonu kore rawa a Te Houkāmau e haina i te Tiriti. Nā te mea ko ia tonu tētahi o ngā tino kaihautū o tērā rohe, kāore a Te Houkāmau i pīrangi kia kitea mai a ia e te iwi e whakahoahoa ana ki a Te Wiremu, ki tana tauira rānei mō tērā rohe, ki a Hoani Timo. Ēngari i puta tonu tana hiahia kia whakaakona a ia ki ngā mahi a ngā mihinare, ki ngā karaipiture.

He aha te aha! Noho kē ana a Te Houkāmau ki te taki i tana iwi he kaupapa kē. Whakarērea ana e rātau ngā tohutohu me ngā mana Karaitiana. I te marama o Ākuhata 1848 ka puta ngā amuamu a Te Wiremu mō tērā mahi pōhēhē a Te Houkāmau. He tau i muri tonu mai ka tono a Te Houkāmau kia iriirihia tētahi o wana wāhine. Me ia anō hoki! Mehemea ka whakaae a Te Wiremu ki te iriiri, ka whakawāteatia e ia tana wahine tuarua. Tuhia rawa tana reta whakamana i tana whakawāteatanga i taua wahine. Ū tonu hoki tana whakaaro.

Na, i te tau 1853 ka whakaritea e ngā mihinare ko Rota Waitoa hai māngai mō rātau i Te Kawakawa. Nō Ngāti Raukawa tērā tangata. Nā reira ka whakahē a Te Houkāmau. Kāore hoki i tika mā te rāwaho e tohutohu, e whakatikatika a Ngāti Porou. Heoi ka haere te wā, ka noho pōuri ia mō tana whakahēnga. Ko te kōrero, i haere ia ki a Waitoa ka inoi atu kia tukuna 'māna e tahitahi te whare karakia, māna e whakatangi ngā pere o te Whare a Te Ariki'. I noho pūmau ai a Te Houkāmau hai pou mō te Hāhi. Anā, nā Rota Waitoa tonu ia i iriiri ka tapaina ko Iharaira.

Ko Te Houkāmau ko Mōkena Kōhere ko Hēnare Pōtae ngā tāngata tautoko āwhina i te kāwanatanga. I te tau 1862 ka kōrero a Te Houkāmau mō te haere ki ngā iwi o Ōpōtiki me wētahi atu rohe ki te kauhau, ki te whakamārama, ki te tautoko i ngā ture a te kāwanatanga. Ka pakari ngā whakahaere Pai Mārire i roto o Waiapu i te tau 1865 ka neke a Te Houkāmau ki tērā taha o Wharekahika (Hicks Bay) ki Matakaoa. Ka hangaia he pā hou ko Makerōnia. I mea ia māna e aukati atu te poropiti Pai Mārire a Pātara Raukatauri ki Whangaparāoa. Ehara koa, i uru tonu mai te ope a Pātara ki te rohe o Waiapu. Kātahi ka tū te pakanga i Mangaone ka hinga te iwi kāenga. I Makerōnia ka āia ngā Hauhau, ka rere patiko. Nā te hoahoa o Te Houkāmau mā ki te kāwanatanga ka tukuna e te āpiha a te kāwanatanga, e Te Mākarini (Donald McLean) he pū, he kariri ki a rātau. Āpiti atu hoki ko ngā hōia a te kāwanatanga hai āwhina i a rātau ka tino hinga ngā Hauhau.

E toru ngā wāhine a Te Houkāmau. Ko te wahine matua ko Mere Raiha Hineitukua. Tokorua ā rāua tamariki, ko Iritana, ko Pētera. Tuarua ko Hāriata, ko Apikara tā rāua. Tuatoru ko te taina o Mere, ko Rīpeka Paiātehau. Ko Te Hatiwira, ko Wingara, ko Tipiwai ā rāua nei tamariki. I tū tonu a Te Hatiwira i te taha o tana pāpā i te whakaekenga i te pā o ngā Hauhau i Te Māwhai i te kokorutanga o Tokomaru i te marama o Hepetema 1865. I taua wā i te ngaro kē a Hēnare Pōtae te rangatira o tērā marae. Ka riro nā Te Hatiwira me te puni wahine i pare atu te hoariri. I muri mai ka moea e Te Hatiwira tētahi o aua wāhine, a Mere Arihi Te Pana hai wahine māna. I te mutunga o ngā pakanga i roto o Waiapu ka riro a Te Hatiwira i roto i te ope hōia a te kāwanatanga ki Tūranganui-a-Kiwa (Poverty Bay). I tae rawa ki Te Urewera ki te whai i a Te Kooti. I whakatūria ko ia hai kaihautū mō te ope o Ngāti Porou i tonoa e te kāwanatanga ki te whawhai i a Tītokowaru i Taranaki.

I tua atu i tērā ka mahi a Te Houkāmau mā kia mau tonu ngā whenua o Ngāti Porou ki te iwi. I te tekau tau mai i 1870 ka whakaaengia e rātau kia hangaia ngā rori. Nā te kāwanatanga i waitohu ngā Pākehā hai rūri i te whenua, hai whakatakoto i te huarahi, hai whakahaere i ngā mahi. Heoi anō, nā ngā Pākehā i tuku ngā mahi ki te iwi kāenga, ā, i oti ai. Kāti tonu, i whai moni ai rātau, i ngāwari ai tā rātau kōpikopiko i waenga i ngā rohe. I anga tonu a Te Houkāmau ki te āwhina ki te tautoko i te kāwanatanga. I te tau 1874 ka tū tana hākari nui. Ka whakatūria tana pou haki. Ka whakatarengia te tiaki o Ingarangi. Ka takoto te kupu a te iwi ka noho pūmau tonu rātau ki te Kuini o Ingarangi me te kāwanatanga.

I mate mai a Te Houkāmau i Te Kawakawa i te marama o Hānuere 1875. Ko te kōrero mōna, i whakapaua e ia tana kaha ki te hora i te rangimārie i waenga i ngā iwi katoa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Steven Oliver. 'Te Houkāmau, Iharaira - Te Houkamau, Iharaira', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t35/te-houkamau-iharaira (accessed 8 December 2019)