Ngā kōrero mō te orokohanga
Kei ngā marae ngā aria o Papatūānuku rāua ko Ranginui me ā rāua tamariki, kei roto rawa i te kawa o te pōwhiri.
Ko te marae ātea (i mua tonu i te wharenui) te marae o Tūmatauenga, atua o te pakanga. Kia ihiihi tonu ngā whaikōrero i runga i te marae ātea. Koirā tonu te ariā o Tū.
E kī ana te kōrero ko te wāhi ki a Rongo (atua o te rongo) ko te wharenui. Nā whai anō he mārie ngā kōrero o roto i te wharenui. Tāpiri atu ko Papatūānuku te papa o te wharenui; ko Ranginui tōna tuanui; ko Tāne tonu te whare, arā, ko Tāne-whakapiripiri. Nā Tāne tonu i whakawehe ōna mātua, a Ranginui rāua ko Papatūānuku.
Te kaupapa o te pōwhiri
I ngā rā o mua mā te pōwhiri ka kitea mēnā he hoa, he hoariri rānei te tangata. I ērā wā, ka kōkiri pea te ope i te pā, ka whakamoe kokoti rānei te tangata whenua mō te ope manuhiri.
Tērā te kōrero mō te tipuna o te Tai Rāwhiti mō Apanui, mō tōna haerenga ki Rotorua. Ko te take o tōna haere kia tae ia ki te marae o te rangatira o Huri Tūmoana. Ka tono a Apanui i tana mōkai kākā ki te takiwā. Ka kite taua manu rā i ngā rua hāngī, engari kāore he kai. Ka rokohia e Apanui me tōna ope te manu, ā, ka topa iho, taupae noa ki te tāhū o te whare, ka waiata i tāna waiata e whakaōhiti ana i te tira he mate kai te haere. Ka huakina a Huri Tūmoana me tōna iwi e Apanui me tana ope.
He pōwhiri i te wā o ngā mihinare
Anei ngā kōrero a Henry Williams mō tētahi pōwhiri i tū i waenga i te ngahuru tau 1830:
Ka noho wahangū mātou, kia puta rā anō te tangi a te kuia. E huna ana ō mātou kanohi, e pōkia ana e te paraikete. He wā ka mapu ngā whakautu atu. Ka taka atu te rua tekau meneti, kātahi ka ara ake ko Warekaua (Wharekawa) ki te whakatau mai i a mātou. Ka tau ia ka tū ko tētahi o mātou ko Raumate. Ka kōrero ia mō te mahi pai i runga i te manako ka hua ko te maungārongo me te hari. Kātahi ka tū te tuarua o ngā rangatira o te pā … ka hāngai ana kōrero ki a Wharerahi, me te ngākau hopo ki a Ngāpuhi.1
Ka whai atu ētahi tae noa ki a Williams rāua ko tētahi atu mihinare Pākehā ko James Hamlin te ingoa. Nā ēnei tuhinga ka mōhio tātou kāore pea i tino rerekē te kawa o te pōwhiri mai i tērā wā ki nāianei.
Te pōwhiri ki te whare paremata o te Kotahitanga
I ngā tau 1890 ka hui te paremata Māori o te Kotahitanga ki Pāpāwai, ki te pōwhiri i ngā rangatira o ngā mātāwaka o te motu. Kotahi maero te tawhiti atu o te ope i Pāpāwai ka rokohia te pēne o te Kotahitanga, ā, haurua o te maero te matara atu i te marae, ka tūtaki ki ngā kuia, he pare raurākau kei ngā pane, e mau ana i te Haki o Peretānia i ngā ringa’.
Nō te ekenga rā anō ki runga i te marae, ka kotahi haora mātou e whakaū ana i te kawa tapu o ngā tīpuna, ā, ka utuhia te roimata me te aroha. Whai muri atu ka hongi te iwi. Kātahi ka tūtū mai ngā tāhae ki te piu i te mere me te taiaha. I reira ka kitea te mana me te ihi i te mahi o te mārohirohi.’2
