Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Taipua Te Puna-i-rangiriri, Hoani

by Angela Ballara

Biography

I whānau a Hoani Taipua Te Puna-i-rangiriri i Rangiuru, he pā kei tata tonu mai ki te pūaha o te awa o Ōtaki, i te tau 1839, i te tau rānei o muri mai. Ko ōna kāwai whakaheke nō Ngāti Raukawa – ko Ngāti Pare, ko Ngāti Huia ngā hapū – me Ngāti Toa. Nō te tekau tau atu i 1820, ka tahuna ngā ahi a Ngāti Raukawa ki te rohe o Ōtaki, i muri mai i tō rātou hekenga iho i Maungatautari. Ko tōna matua ko Karaitiana Te Whakaupa Te Puna-i-rangiriri, ko tōna whaea ko Ria Haukoraki. I moe tonu iho i a rāua, he tungāne tuahine tūranga whānau tō rāua karangatanga. He kāwai rangatira hoki ēngari he teina ki ō rātou whanaunga, ki te whānau o Te Ao.

I te tau 1846 ka hiki te iwi o Rangiuru ki Pukekaraka noho ai i runga i te tono a Te Harawira (Octavius Hadfield), he minita nō te Rōpū Hāhi Mihingare (Church Missionary Society). Kei te raki atu o te tāone o Ōtaki a Pukekaraka. Ko te īngoa iriiri o Taipua ko Hoani (ko Hōni rānei), he mea iriiri i a ia e tamariki ana. Ko ia pea tētehi o ngā ākonga a Hēnare Wiremu Taratoa i tētehi o ngā kura wāhanga tuatahi i whakatūria e Te Harawira. Nō muri mai ka riro nā Te Harawira i ako i te kura mīhana o Ōtaki. I tōna taitamatanga, ko Taipua tētehi o ngā kaiwhakatupu wīti, rīwai atu hoki i Waerenga me ērā anō o ngā whenua o Ngāti Pare.

Arā pea nō te 18 o Oketopa, te tau 1858, ka moea e Taipua tana tuahine tūranga whānau, a Hīria Āreta Te Mahauariki Kiharoa (ko Amokura tētehi o ōna īngoa), o Ngāti Pare me Ngāti Tūranga, he tamāhine nā Wīperehama Te Mahauariki rāua ko Rīpeka-takotowai. Tokowhā, tokowaru rānei ngā tamariki a Taipua rāua ko Hīria. Kotahi i mate tamariki, ko Taitumu, he tāne. Ko ngā tama i ora tonu ko Pitiera rāua ko Te Ōtene Umukaihau. Ko tētehi o ā rāua tamāhine, ko Āreta, i moe i a Natanahira Parata, tama a Wī Parata, ko ia nei te Mema Māori mō Te Tai Hauāuru atu i te tau 1871 ki te tau 1875.

I mua tata atu i ngā pakanga o te tekau tau atu i 1860 ā puta noa i te wā o aua pakanga, ko Taipua tētehi o ngā kaiheri mēra mai i Pōneke (Wellington) ki Ākarana (Auckland). He tangata i aro nui ki ngā tākaro whakaomaoma hōiho i te rohe o Ōtaki ā mate noa. Mai i te tau 1868 ka noho hei heamana mō ngā mahi rērehi hōiho e taka ana i raro i te mana o te Kīngi Māori. Ko te papa omaoma hōiho he mea torotika, ā, rere atu, hoki mai ai ngā hōiho. Ka whakataetae ngā hōiho o ngā iwi Māori huhua ki a rātou anō, ki ngā hōiho rānei o ngā Pākehā. Nō te tau 1879, i whakatūria ai e ngā Pākehā te Karapu Rērehi Hōiho o Ōtaki (Ōtaki Racing Club). Ko Taipua tētehi o ngā Māori tokotoru nei rātou i meatia hei tuari. Nō te tau 1886 ka tū ko te Karapu Ōtaki-Māori mō te Rērehi Hōiho (Ōtaki-Māori Racing Club). Ko Taipua tētehi o ngā kaiwhakatū. Ka noho ko ia te perehitini ā mate noa. E ai ki ngā tikanga, ko ngā iwi anake o Ngāti Raukawa, o Ngāti Toa me Te Āti Awa e āhei ana hei mema mō taua karapu. Ahakoa tonu, ruarua nei ngā Pākehā i whakaaetia kia uru atu.

I te tekau tau atu i 1870, ka tīmata tōna haere ki ngā Kōti Whenua Māori. Koia tonu hoki te mahi a te hunga rangatira o te whakatupuranga pērā i tōna rā. I reira ka tohe mōna anō mō Ngāti Pare hapū me Ngāti Raukawa iwi. Nā tōna kaha ka whakataua e te kōti te poraka o Taumānuka ki a Ngāti Raukawa katoa. Ka taka hoki ki a ia ngā pānga i ngā whenua wāwāhi o Ngākaroro, i Waopukatea Nama 1 me Manawatū Kukutauaki. Nō ōna whanaunga ēnei pānga. I te tau 1881 ka puta tana tono mō te poraka o Moutere; ko Te Puke Te Ao (ko Hēma tētehi o ōna īngoa) tōna hoa tono i tēnei poraka. Koia nei tētehi o ngā whenua i tukua ki te Rōpū Hāhi Mihingare, ēngari nā te pōhēhē i mahue ki waho i ngā rūritanga whenua. Ko te take i tonoa ai e Taipua, kia tutuki ai ngā tūmanako o ōna kaumātua. Tērā atu ētehi atu poraka whenua i whiwhi mai ia, ā, ka mahia tētehi hei teihana hipi. I te tau 1886 1,000 āna hipi i runga i tēnei teihana. Ka whakawhiwhia hoki e te kōti ki ētehi wāhanga whenua i te tāone o Ōtaki i reira rā tōna kāinga. Ko te whakaaro nō te tau 1877 i whakatūria tōna whare paparākau nui tonu ki konei.

Nā tāna noho hei waha kōrero mō tōna iwi, i whakamātauria a ia ki te tautohe, ki te kauwhau. I te tautohenga nō wai tētehi tēkihana i Ōtaki rā, ka kī a Te Pura (Walter Buller) ko ia tonu te kaitiaki i te kēhi a Taipua rāua ko tana wahine. Tere tonu te whakahoki a Taipua ka rawe tonu a ia hei rōia tonu mōna, he aha ki a ia te tono rawa i a Te Pura; ehara kau nāna i tono. I te tau 1874 ka tū a Taipua hei āteha i raro i te Ture Whenua Māori 1873, ā, i muri mai, i raro i te Ture Kōti Whenua Māori 1880. I te matenga ohoreretanga o te Mema Māori mō Te Tai Hauāuru, o Te Puke Te Ao i Oketopa o 1886 (i a ia taua tūranga mai i 1884), ka whakatūria e Ngāti Raukawa ko Taipua hei whakataetae i taua tūranga. Tokowhā nei rātou i tū, pōtitia ana ko Taipua. Nō te Kīngitanga tētehi o rātou, arā rā a Wiremu Te Wheoro.

Te taenga ki te Pāremata, ka pānuitia e ia tana tūnga hei mema i runga i te mahi whakahē i ngā tikanga a te kāwanatanga i raro i a Rāpata Taute (Robert Stout) rāua ko Julius Vogel, i runga hoki i te whakahē i te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Native Land Administration Act) 1886, a Te Paranihi (John Ballance). I raro i tēnei ture, ka riro ngā whenua mā ngā komiti Māori e whakahaere, i pōtitia ko ētehi o ngā tāngata i whai pānga hei mema mō aua komiti. Ko te whakahē a Taipua, ka riro te mana whakahaere i te nuinga e whai pānga ana, ka kore he reo mō te tokoiti. Ka riro katoa hoki ngā hua moni o te whenua i ngā mahi whakahaere, ā, ka noho mana kore ngā Māori nō rātou te whenua. I te tau 1887 ka tukua e ia ana pitihana kia wāhia taua ture.

Ahakoa tana tautoko i te kāwanatanga o H. A. Atkinson, me tana whakanui i a Edwin Mitchelson, minita o ngā take Māori, kāore tonu e kopi tōna waha ki te whakahē i ngā kaupapa a te kāwanatanga. He wā anō kua noho mai hei hoariri mō te kāwanatanga; kore rawa hoki ia i whakawhāiti i a ia ki ngā take Māori anake. Nā te iti o tōna mōhio ki te reo Pākehā, ka kore e tino ū āna tautohe. Māringanui ia i āwhinatia e ngā mema Māori pērā i a Hirini Taiwhanga rāua ko Timi Kara (James Carroll), i ngā Pākehā tokoiti rānei e mōhio ana ki te kōrero Māori. Kia kore rātou, ka ngaro te hua o āna tautohe ki te Pāremata. He nui hoki ōna amuamu mō te takaroa ki te whakamāori i ngā pire, me ngā kōrero tuhituhi (Hansard). Ka taka tonu ki te rā e tautohetia ai tētehi kaupapa, kāore anō kia mārama ki a ia te aronga o te kaupapa hanganga ture.

Arā atu te maha o ngā take e whakaaranga ana e ia i te Pāremata. He nui āna tono e noho whakamā ai te kāwanatanga, pērā i tana tono kia whākina e ngā mema Pākehā o te Komiti mō ngā Mea Māori, ngā whenua Māori kua oti te hokona mai e rātou. Ka kauwhau a ia mō ngā raruraru i pā ki te iwi Māori i takea mai i ngā hanganga ture katoa o mua atu, ā, ka tono kia whakanuia atu te tokomaha o ngā Mema Māori ki te Pāremata. I te tau 1888 ka kīia e ia ko te Pire Whenua Māori, ko te pire mutunga mai o te hē kua tae ki mua o te Pāremata. Ka whakamāramatia e ia te nui rawa o te utu ki te tono taitara ki te whenua; he iti ake mehemea ka hokona mai e te Māori aua whenua. He pērā anō ōna whakaaro mō ngā rīhi e 99 tau te roa. Ki a ia, ko te raupatu tonu tēnei.

I te tau 1890 ka pōtitia anō ia hei mema. Rahi kē ake te hunga i pōti mōna i tēnei pōtinga, tēnā i tō mua atu. Haere tonu āna pakanga ki ngā ture e whara ai te Māori. I te tau 1892, ka whakaritea e ia te Ture Whakamana Take Whenua Māori (Native Land (Validation of Titles) Act) ki Te Waha o Te Parata i tata ai te horomia o Te Arawa waka i te hekenga mai i Hawaiki. Te taenga ki te wāhanga tuaiwa o tēnei ture, e whakamanaia ai ngā taitara takarepa katoa a te Pākehā ki ngā whenua Māori, kāore he wāhi mō ngā tono a ngā Māori. E ai ki a Taipua, tahia katoatia ana ki roto i te korokoro o Te Parata. I tāia ētehi o āna kauwhau ki te pāremata ki ngā pepa Māori o te wā.

Nō te tau 1893, ka makere mai a Taipua i te Pāremata. Ka riro tōna tūranga i a Rōpata Te Ao, te tuatoru o ngā tāngata o Ngāti Raukawa ki te eke atu ki tērā taumata. Otirā, mau tonu te mana o Taipua i waho o te Pāremata. I te wā he mema a ia, ā, i muri anō hoki, he haere putuputu tonu tana mahi ki ngā hui tōrangapū puta noa i te motu. Nāna i whakatakoto he kōrero ki te aroaro o te Kōmihana mō ngā Ture Whenua Māori i te tau 1891. I tautokona hoki e ia te Kotahitanga ēngari kāore i nui tōna reo ki reira.

I te tau 1883, ka whakairotia tōna āhua e Gottfried Lindauer i Horotiu (Cambridge). Kei tōna whakaahua e kitea ai te pakari o tōna kanohi e mau pāhau ana. Nō te 19 o Hūrae o te tau 1891, ka mate tana wahine a Hīria. Nō waenga pō i te 29 ki te 30 o Hepetema o te tau 1896 i moe ai ngā kanohi o Hoani Taipua i Aorangi, e pātata ana ki Feilding. E 2,000 pea ngā tāngata i tae ki tana tangihanga. I tanumia ki te urupā o te whare karakia Mihingare, i Rangiātea i Ōtaki.


Hononga, rauemi nō waho

Ētahi whakaaro puaki, takenga

    Bull, A. The Otaki-Maori Racing Club. Otaki, 1990

    Dempsey, H. & B. Swabey. 'The historical graves of Rangiatea'. Otaki Historical Society Historical Journal 3 (1980): 24--58


Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Taipua Te Puna-i-rangiriri, Hoani', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1993. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/2t3/taipua-te-puna-i-rangiriri-hoani (accessed 21 November 2019)