Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Waka – canoes

by  Hoturoa Barclay-Kerr

Nui kē ake ngā tūmomo waka i tāraia e te Māori i te hekenga ki Aotearoa i te huhua o te tōtara me ētahi atu rākau mātotoru. Ka huhua ake ngā tūmomo waka mō te mahi ki tai, ki uta hoki. He tikanga hoki mō ia waka, atu i te waka taua ki ngā mōkihi i whakamahia mō te hī ika.


Pacific origins

Te whakahirahira o ngā tikanga

E takea mai ana te mana o te waka i ngā whakaterenga maha o nehe i tūhonotia ai a Hawaiki ki a Aotearoa. Nā te tipuna a Māui i hōrapa mā runga waka me te hī ake i Te Ika-a-Māui. Ko tōna waka ko Te Waka-a-Māui. Nō muri mai ka tūhuratia tēnei motu e Kupe mā runga waka. Nā tōna wahine a Kuramārōtini i tapa a Aotearoa.

Kei ia iwi ā rātou kōrero tuku iho mō te uranga mai o ngā waka tīpuna ki ngā tauranga waka nui whakaharahara. I ēnei rā, ka whakapapa mai te Māori i ngā tīpuna o ēnei waka heke iho ki ngā rangatira o ngā iwi me ngā hapū.

Ngā auaha tōmua

Kīhai i te mōhiotia ngā meka mō te hekenga waka, heoi kei te āhua o te hanga o ngā waka o ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa ētahi whakautu e takoto ana. I rerekē te hanga o ia waka i runga i ngā rauemi i whakamahia, me te kaupapa i tāraia te waka. Ka pahure ngā rau tau ka puāwai he waka kē i te tāpiritanga o te ama. Ka tāpirihia ngā papa rākau ki ngā niao hei whakapiki i te waka ki runga ake i te wai e mārō ai tōna rere.

Ngā rā me ngā hourua

Nā te whakatūtanga o ngā rā ki ngā waka ka tere ake, ka tawhiti ake ngā wāhi e taea ai e te waka. Nāwai, ka herea tahitia ngā hiwi e rua kia hua ko te waka hourua. He maha ngā tāngata i kawea e ēnei waka i ngā ara roa o te moana.

Ngā hourua o Aotearoa

Kāore i kore i whakaterehia ngā waka tīpuna mai i Hawaiki. Whāia he maha ngā ō kai me ngā inu i mauria e ēnei waka, ka mutu i taea te moe ki runga i te waka. Nō ngā whakaterenga o nāianei ka kitea e rua ki te toru wiki te tawhiti atu o te haere i Rarotonga ki Aotearoa. Ko te nuinga o ngā waka tīpuna o te Māori he waka ama, he hourua rānei.

I te haerenga mai o Abel Tasman ki Aotearoa i te tau 1642 ka kite a ia i ētahi waka hourua. Kei ngā kōrero o te tohungatā a Kuki i te tau 1769, a Sydney Parker, me ngā kōrero a tōna tohunga pūtaiao Tiamana a Johann Reinhold Forster i tana hokinga mai i 1773, ngā whakamārama anō mō ngā waka ama Māori.

E ai ki ngā kōrero a ngā tohunga aromātai iwi o te rau tau 1800, i whakamahia ngā hourua mō te hī ika. Engari kāore rātou i mōhio mēnā i haere tawhiti ēnei waka. I te wā o Kuki, he tokoiti noa iho ngā hourua ki Te Ika-a-Māui, heoi he maha ki Te Wai Pounamu. Nō te rau tau ka taha kua kore e whakamahia ngā hourua – i tū tēnei āhuatanga ki Te Ika-a-Māui i te tuatahi. Ko ngā tauira whakamutunga i kitea o tēnei tūmomo waka, ko ngā hiwi e rua i whiria tahitia. Heoi, ehara ēnei i te hourua tūturu. Kia taka rā anō mai ki ngā tau tōmua o te tekau tau 1990 ka whakaorangia anō ngā waka hourua i te hahautanga mai o Te Aurere, nō Te Tai Tokerau. Nō konā anō ka whakamāuitia ake ngā tikanga whakatere waka.


Waka in New Zealand

Nō te whanaketanga o ngā iwi Māori ka rerekē haere ngā tikanga waka a te Māori, nā tō rātou heke mai i ngā moutere ririki kei Te Moananui-a-Kiwa, ki tētahi whenua whānui e takoto nui ana ngā rawa whenua. Ka paheke haere te hahau i ngā waka mō te whakatere ki ngā moana pāmamao. Nā te huhua o ngā taonga waihanga ki te ngahere, ka rerekē te auaha, te tārai me te whakamahi i ngā waka.

Ngā waka takere

Nāwai rā, ka whakamahia ngā waka kotahi anake te hiwi. I mōhiotia ngā momo waka nei nā ō rātou tūmomo nunui, āhua, whakanikoniko, tikanga hoki. I hua mai tēnei nā te pukahu o ngā tūmomo rākau māori i kitea. Nā te whīroki o ngā rākau o ngā moutere o Te Moananui-a-Kiwa, ka whāiti ngā paepae o ō rātou waka. Ko te mahi a te kaihanga i te waka he mahi i tētahi takere whāiti, me te whakapiki i ōna rauawa kia teitei ake te rahoraho i te kārewa o te wai. Hei whakatika i tōna pōtere ka herea he ama.

He nunui ake ngā rākau o Aotearoa i ērā o ngā moutere – pērā i te tōtara, te kauri, te mangeao, te rimu, te kahikatea me te mataī – he pērā rawa te nunui kāore i whakamahia te ama. Ko te tōtara te rākau i kaha whakamahia, a, ki Te Tai Tokerau i whakamahia ko te kauri. I hangaia ngā waka mō ngā wai o uta me tai. Ka whakarerea ngā waka i tāraia mō te hōrapa tawhiti. Ka tipu mai ngā tūmomo waka o te Māori ake – pērā i te waka taua, te waka tete, te waka tīwai, te mōkihi, tatū rawa ki te waka tangata o ēnei rā.


Waka taua

Te waka nui rawa

Ko ngā waka taua ngā waka nunui rawa, ā, atu i te 9 ki te 30 mita tōna whāroa. Kei ngā whakamārama a Kuki i tōna haerenga mai o te rau tau 1700, me ngā kōrero a ngā Pākehā o te rau tau 1800 e tuhi ana mō tō rātou mātaki i ngā waka nei e kawe ana i ngā tāngata e 100 te tokomaha neke atu.

Ko ngā waka taua ngā waka i nui te rākaitia, i nui te whakairotia. Ko tētahi karangatanga o tēnei waka ko te waka pītau. I hua tēnei ingoa mō te pītau e iri ana kei runga i te tauihu.

I kōrero te tumu hītori a Hoani Nahe mō ngā waka taua e rua o Ngāti Maru – a Otuiti me Okunui – i ngā tau whakamutunga o te rau tau 1800. Koinei ngā waka nui rawa i kite ia. E rima ngā rārangi tangata i ēnei waka atu i te ihu ki te kei, ā, kei te kei tētahi tokotoru e noho ana; ka rūhā ana te tokotoru nei, kua tukuna ā rātou hoe ki ētahi atu e whanga mai ana. E toru ngā wāhanga o te takere i herea tahitia ki te haumi kia tina.

Te tohu i te rākau

I tohua he rākau nā runga i tōna kaha me tōna teitei. Ka taunahatia he rākau, kua whakawāteahia te whenua kei ōna taha. I ētahi wā ka waihohia te rākau mō ētahi tau mō te wā tika. Ka huaina anō ngā karakia kia kore ai te rākau e hinga i ngā hau a Tāwhirimātea.

I mua i te turaki, ka wānangatia te wāhi e tū ana te rākau me te wāhi e hinga ai te rākau. Ka whakaarotia anō ngā whakapōreareatanga i te rākau i tōna kotiatanga, me te kukume i te rākau turaki ki waho. Whai muri ka tukuna e te tohunga ngā karakia ki te atua o te ngahere, ki a Tāne hei hiki i te tapu. Ka hinga ana te rākau, ka whakatōhia anō he tapu ki roto i ngā mahi.

Te tārai

I mua i te tīmatanga o ngā mahi, ka ūhia ngā kaimahi ki te tapu. I te pō kua heuea te tapu i a rātou. Ka whakaawatia te riu o te waka ki tētahi wāhi pātata i hinga ai te rākau. Whai muri kua tōia te hiwi ki te wāhi tārai. He mea mirimiri, he mea whakairo hoki ngā rauawa e haere whakawhena ai te waka i te moana. Ka oti te tārai o te waka ka rākaitia te tauihu me te taurapa ki ngā whakanikoniko. Kātahi ka huaina te kawa. Ka takutakutia anō ngā karakia mō te whakarewa i te waka.

He waka mō ngā taua

Koinei te waka hei hari i ngā taua ki ngā pakanga. Nā reira i whai pānga tēnei waka ki ngā tikanga o te riri, te mate, te parekura. I ētahi wā, ka kawea e ēnei waka ngā ika o te pakanga ki te wā kāinga kia tangihia, kia poroporoakitia. Koinei i tino mana ā-wairua ai ngā waka nei, ā, tae noa mai ki ēnei rā; kei ngā iwi maha ā rātou ake tikanga mō te whakamahi i te waka taua.


Waka tētē

He poto iho, he māmā te hanga o te waka tētē (waka pakoko rānei) i te waka taua. Ko ētahi hiwi i hangaia mai i te poro rākau kotahi. Ko ngā wāhanga o te waka he ōrite tonu ki ō te waka taua: he hiwi, he niao, he kīato, he tauihu, he taurapa. Kāore he whakanikoniko o ngā niao, ā, kāore i whakairotia te tauihu me te taurapa. Ko te whakairo kei te tauihu o te waka e karangahia ana he tētē, he pakoko rānei.

Whakamahinga

He nui ngā whakamahinga o ēnei waka, heoi kāore e nui ngā tikanga mō tēnei waka pērā i te waka taua. Ko ōna kawenga i ngā wai o uta me tai he taputapu, he kai, he tangata hoki. E ai ki ngā kōrero a ngā Pākehā tōmua i ngā tau pokapū o te rau tau 1800, e uta nui ana ngā waka nei i ngā taonga mō te tauhokohoko.

Waka tangata

Ko tētahi whanaketanga i te rau tau 1900, ko te tārai anō i ngā waka mō ngā ākonga kura. E kīia ana ēnei waka, he waka tangata, ōrite ki te waka tētē. Kāore he whakairo o ngā niao, ā, he iti noa ngā whakanikoniko o ngā taurapa. He noa ēnei waka, ā, ka taea e te katoa te whakamahi i te waka tangata.


Other types of waka

Waka tīwai

Ko tētahi atu ingoa mō te tīwai, he waka kōpapa. Koinei te waka nui tōna hangaia me tōna whakamahinga. I auahatia tēnei waka mai i tētahi poro rākau kua whakaawatia, otiia kāore ōna niao, whakairo, kīato, tauihu, taurapa. Nā tōna whāiti iho i ngā waka taua me ngā waka tētē, he pai ēnei waka mō te whakatere i ngā tāngata me ā rātou tueke i ngā awa, mō te whakawhiti rānei i te whanga. Ko ngā iwi noho tata ki te wai ka kaha whakamahi i ngā waka nei.

Whakamahia anō ngā tīwai mō ngā whakangahau. I tēnei wā, e whakaterehia ana ngā tīwai ki ngā rēkata. Kei te rohe o Waikato te maha o ngā rā nei, ā, he nui ngā kura o te rohe ka tae atu. Ko tētahi ingoa kārangaranga mō ēnei waka ko te waka peke, arā nā tōna hūpeke i ngā rākau poro e kurupae ana i te mata o te wai. Nō te rēkata i tū ki Tūrangawaewae i ngā tau tōmua o te tekau tau 1990 ka mutu te tākaro i tēnei hākinakina.

Ngā mōkihi o Te Tai Rāwhiti

Tērā tētahi tūmomo mōkihi i whakamāramahia e te rangatira o Ngāti Porou i te rau tau 1800, a Tuta Nihoniho. I whakamahi tōna iwi i ēnei waka mō te hī ika ki uta. Ko tētahi o ōna ingoa, he amatiatia. I hangaia ēnei waka mai i ngā rākau māori pērā i te whau me te houama, kātahi ka whakatina ki te mānuka. Ka whakanohoia he rākau māori ki runga i te wāhanga matua. He mea ruruku ngā wāhanga katoa ki te aka pirita. Ko ngā ama nei ka herea tahitia kia 1 mita te wehenga mai tētahi ki tētahi. E whā ngā papa rākau e tūhono ana i a rāua. E rua ngā tāngata ka taea e ēnei waka, kei tētahi taha kei tētahi taha e hoe ana. I whakamahia te amatiatia mō te hī ika me te kawekawe i ngā tāruke koura.

Ngā mōkihi o Te Wai Pounamu

E rua ngā tūmomo mōkihi i whakamahia e ngā iwi o Te Wai Pounamu. I mahia mai te mōkihi, te mōkī rānei i te raupō me te harakeke. Ko tētahi mōkihi, he raupō maroke he kōrari maroke rānei kua rurukutia. Ko te mahi a te tangata he hoe me tōna ringa me tētahi hoe rākau rānei. Ko tētahi atu momo mōkihi he nunui ake, ā, he tohunga ake tōna hanga – ka pūpūtia he raupō kia rite ki te waka.

Ko te kaupapa o ēnei waka he kawe tāngata me ā rātou taonga i ngā ara wai māori o Te Wai Pounamu. Kāore e ōrite ēnei waka ki ērā i mahia i te tōtara me te kauri, inā ka tere pirau, otiia he pātata ngā rauemi hanga ki ngā ara wai, he tere ki te hanga, he tino pai mō te wā poto noa.


Moriori waka

Kei Wharekauri te iwi Moriori e noho ana, e 800 kiromita te tawhiti ki te rāwhiti mai i te taiwhenua o Aotearoa. E whā ngā tūmomo waka o tēnei iwi: ko te waka pūhara, te waka rimu, te waka pahī me te waka rā. He rite ake ēnei ki te mōkihi tērā i te waka. Nā te pakupaku o ngā rākau kei Wharekauri ka pakupaku anō ngā waka. Heoi, mēnā i kikī te herehere i ngā wāhanga katoa, he pai noa iho ēnei waka mō te whakatere, ā, kāore e kī i te wai, e tahuri rānei. Ko tētahi o ēnei waka i mau i ngā tāngata e 50 te tokomaha.

Te waka pūhara me te waka rimu

E rua ngā takere o te waka pūhara kōrari rānei. He papatahi o raro. He mea whakairo te koua (taurapa) me te pūremu (ngā rākau e rua e puta mai ana i te kei). Ko o raro me ngā taha i hangaia mai i ngā kōrari maroke. Hei whakamānu i te waka, ka pupuhitia he rimurapa ka herea ki te take o te waka.

He ōrite te waka rimu, engari ūhia ana ngā taha me o raro ki te rimurapa.

Waka pahī

Ka taea e te waka pahī te hōrapa tawhiti atu ki ngā moutere tūhāhā. I tāraia te waka kia rua ngā takere. He matipou te rākau. Neke atu i te e 9 mita te roa o ngā rākau nei. Ko te taurapa i hangaia mai te akeake, otiia neke atu i te e 3 mita tōna teitei. Ko te pūremu he poto iho. I whakamahia anō te rimurapa hei whakamānu i tēnei waka.

Te waka rā

I mahia mai te waka rā i ngā tā o te aruhe me te kōrari. He āhua ōrite tēnei waka ki te mōkihi. He poto ngā taha, ā, whakamahia noa iho ngā waka nei i roto i ngā kawa: ka makaia pakoko tangata ki runga me ētahi hoe kua herea ki ngā ringa, kātahi ka whakarewaina te waka. Ko te tikanga o tēnei he tono i a Rongotakuiti, te atua o ngā kekeno me te ūpokohue (blackfish) kia tukuna mai te pukahu o te kai.


Waka equipment

Ngā hoe

Ko te hoe i te waka te tikanga nui rawa mō te whakatere waka. Ko tētahi atu ingoa mō te hoe, ko te hīrau. Ko ngā hoe roroa i kīia ai he hoe whakatere, he hoe whakahaere, he urungi rānei. Hangaia ēnei mai te kahikatea me te mataī. Ki tā Tuta Nihoniho o Ngāti Porou, i hangaia anō ngā hoe i te mānuka, te maire, te manawa pukatea, te tawa.

Ko ngā urungi he tōtika te hanga, ko ētahi atu hoe ka tītaha te mata. Ko te taha papatahi o te hoe ka pana i te wai, kāpā te taha areare. He tōtika te kakau, engari ki roto o Waikato he piko kē te kakau. Mātua ake kāore i rākaitia ngā hoe, engari i tāngia ētahi ki te kōwhaiwhai. Arā anō ngā hoe i whakairotia mō ngā whakahaere tapu.

Hei ngā haerenga ki waho ki te moana, mā te tangata kotahi hei urungi i te waka. Heoi mēnā ka hōpara ki waho ki te moana ātea, neke atu i te tokowhā ngā kaiurungi – e rua kei te taurapa, e rua ka tū tata ki te tauihu.

Ngā rā

I ētahi wā ka whakamahia ngā rā hanga tapatoru. Auahatia ai te rā mai i te rau o te raupō; heoi, i whakamahia anōtia te harakeke me te pirita. He mea tāpiri te rā ki te tira matua mā tētahi kīhau (sprit). Nō konei ka taea ai te whakatū me te whakaheke i te rā. Ko tētahi atu momo rā, ko te rā kaupāparu, he mea whakatū ki runga i tētahi tira poto mā ngā kotokoto e rua. Kāore i te mōhiotia mēnā nō konei ake tēnei tikanga waihanga, nō tāwāhi rānei. I whakamahia ngā waka kotahi te rā, e rua ngā rā, e toru rānei.

Te toko waka

Ka whakaterehia ngā waka ki runga i ngā awa mā ngā toko. He mahi uaua te toko i te waka – nā reira te whakataukī, ‘He waka tuku ki tai, tūruru ana ngā tāngata o runga; he waka toko, tau ana te kohakoha.’

Ngā punga

Ko te punga whakawhenua te punga matua i te kei o te waka. Ko te punga kārewa ka tukuna ki te ihu o te waka hei whakatau i te waka i ngā ngaru whatiwhati. Ko tētahi atu mea pakupaku, te punga terewai i whakamahia ki te ine i te hōhonu o te wai me te pānui i ngā au o te moana.

I whaoa ngā tūmomo punga mai i te kōhatu. Ko ētahi, ka kuhuna he taura mā tētahi kōhao. Mēnā he kūiti a waenganui o te kōhatu i ngā pito, ka herea te taura ki reira. Arā anō he tikanga, ka tākekengia he kōhatu ki te harakeke, te pirita rānei; ka purua rānei he kete ki te kōhatu hei punga.

Ngā tatā

Me he papa, he rahoraho rānei tō te waka, kīia ai ngā wāhi tā wai o te waka, he puna wai, he tāingāwai rānei. I te nuinga o te wā ka tohungia ngā tāngata ki aua tūranga i te kītanga o te waka ki te wai. I hangaa, i whakairohia mai ngā tā i ngā momo rākau katoa. I karangahia anō ngā tā he tatā, he tīheru, he tā wai.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Hoturoa Barclay-Kerr, 'Waka – canoes', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/waka/print (accessed 24 January 2020)

He kōrero nā Hoturoa Barclay-Kerr, i tāngia i te 12 Jun 2006