I te tau 2013, e 84% o te iwi Māori kei ngā tāone e noho ana. Ko te nuinga kei ngā tāone nunui: e 25% ka noho ki te rohe o Tāmaki, te tāone nui rawa ki Aotearoa. Tini tonu ka hokihoki ki ō rātou ‘kāinga tūturu’. Hāunga tērā, i te tiro whānui o te tau 2013, e 17% o ngā tāngata Māori i uia ai, i kī, kāore ō rātou hononga ki tētahi iwi. Ka kī kē rātou he ‘Māori nō te tāone’ rātou.
I mua i te Pakanga Tuarua o te Ao, neke atu i te 80% o te iwi Māori i te noho ki te tuawhenua, ki ngä rohe o ngā iwi. Atu i te tekau tau o 1920, ka māturu te heke o ngā tāngata ki ngā tāone, heoi, nā te paheketanga o te ōhanga o te ao i te tekau tau o 1930 tēnei rere i kati.
Kōrero ai a Tä Pāora Reeves mō te neke a ōna mātua ki te tāone noho ai:
‘I te tau 1921 ka neke ōku mātua ki te tāone. Nā te whakaaro kia whai mahi neke ai rāua ki te tāone, kia tangata tāone ai rāua. I pakeke tōku whāea ki te taha o te pā. Ka wehe tōku whāea i te kāinga ka haere ki te tāone, ka wehe ia i tōna ao Māori, ōna whanaunga, ka haere ki tētahi wāhi e kore e tareka ngā mahi Māori.’ 1
I te wā o te pakanga, ka whakahaua ngā Māori ehara i te hōia, kia mahi i ngā mahi tautoko i te whawhai. Koinei te tīmatanga o te neke a te Māori ki ngā porowini nui.
Whai muri i te pakanga, tini te tāngata ka neke ki ngā tāone. I taua wā, e hiki ana te ōhanga o te ao, kua tuwhera te tini o ngā mahi hōu ki ngā tāone. Waihoki, kua paheke ngā mahi ahuwhenua i taua wā, kua kore he mahi mā ngā taitamatāne, taitamawāhine hoki. Ahakoa ngā mahi whakapakari pāmu, nā te pakupaku o ngā pāmu, e kore e tareka he oranga mō te whānau i te whenua. Ka mutu, i taua wā e kaha ana te tipu o te taupori Māori.
Ehara i te mea i kawea te nuinga o ngā Māori ki ngā tāone e te ia, engari i āta whakaaro rātou mō te neke ki te tāone mō te mahi, mō te moni me te ngahau. I te tīmatanga, ko te nuinga o ngā Māori i neke ki ngā tāone, he rangatahi Māori kāore anō kia mārena, e rapu ana i tētahi atu momo nohonga. Ko ō rātou whakaaro, he pōturi rawa te kāinga, he pēhi rawa ngā whakahaere a ngā pākeke i a rātou. Muramura ana ō rātou kanohi mō te tāone.
Kia tae ki te tekau tau atu i 1960, kua tīmata te hūnuku o te tokomaha o ngā whānau ki ngā tāone. Kua aro te kāwanatanga ki te mea, kei ngā tāone te oranga mō te Māori. I te tau 1961 ka puta te pūrongo a Hunn me tana tūtohu kia neke ngä Māori ki ngā tāone. Ka whakatenatena te kāwanatanga i ngā whānau Māori kia hūnuku ki ngā tāone. Ka āwhinatia rātou ki te rapu whare, ki te rapu mahi, me te whakatau i a rātou ki te tāone.
Ko te hūnuku a te iwi Māori ki ngā tāone tētahi o ngā heke nui rawa atu o tētahi iwi puta noa i te ao. I te tau 1945, e 26% o te iwi Māori e noho ana ki ngā tāone. I te tau 1956, kua piki tēnei ki te 35%. I te tau 1966, kua piki tēnei rahi ki te 62%. Tatū rawa ki te tau 1986, kua 80% o te iwi Māori e noho ana ki ngā tāone. Nā tēnei ka noho mokemoke ngā kāinga i te tuawhenua i te korenga ake o ngā whānau.
I te nekehanga ki ngā tāone kātahi anō ētahi Māori ka tūtaki ki te Pākehā. I te tīmatanga ka ātete te tini o ngā Pākehā ki te neke a te Māori ki ngā tāone. Ko tō rātou i whakaaro ai, ehara te tāone i te wāhi pai mō te Māori – me noho kē rātou ki ō rātou kāinga i raro i ā rātou anō tikanga. I toko tēnei whakaaro nā te māharahara a te Pākehā mō te Māori me āna tikanga, kei raruraru i te noho a te Pākehā i ngā tāone.
Nāwai ā, ka kitea te painga ka hua i te noho a te Māori ki ngā tāone. Ka tūtakitaki te Māori me te Pākehā ki ngā wāhi mahi me ngā wāhi ngahau. I whakaae te kāwanatanga ki te kōmititanga o ngā iwi e rua, kia pai ai te whakatau i te Māori ki ngā tāone.
I te tekau tau atu i 1960 ka piki te rahi o ngā mārena i waenganui i ngā Māori me ngā Pākehā. Ka nui hoki ngā mārena i waenganui i ngā Māori o tēnā iwi, o tēnā iwi. I ngā tāone, he nui ake ngā tūtakitanga a ngā tāne me ngā wāhine tērā i ngā kāinga i te tuawhenua.
Kia tae ki te tekau tau atu i 1960 ka tipu ake ngā tamariki o ēnei mārena, ko te whakatipuranga Māori tuatahi kia pakeke ki ngā tāone. Tokomaha ngā tamariki nei ka taea te whakapapa ki ngā iwi maha, heoi, he rerekē tō rātou whakatipu ki tērā o ō rātou mātua i haere mai ai i ngā kāinga tūturu.
I te hūnukutanga o ngā Māori ki ngā tāone, ka tuwhera ētahi āhuatanga hōu mō rātou. Heoi, i reira anō ngā mate.
He pai ake ngā utu mō ngā mahi i ngā tāone. Hāunga, i te taenga tuatahi o ngā Māori ki ngā tāone, iti noa iho ō rātou mātauranga Pākehā, nā reira rātou i huri ai ki ngā mahi ā-ringa. Kāore i pai ēnei mahi i te mea, inä paheke ana te ōhanga, koinei ngā mahi tuatahi ka topea. Mahi ai te Māori i ngā wheketere mahi kākahu, ngā wāpu, ngā whare patu kararehe, ngā mahi taraiwa me ngā mahi kaunihera. Ko ētahi ka kuhu hei kura māhita, hei kaimahi tari kāwanatanga, ko te nuinga ki Te Tari Māori. Nā te mātauranga ka tae ētahi tamariki ki ngā tāone, ki ngā kaupapa whakangungu pēnei i te trade training a Te Tari Māori. Nō te tekau tau atu i 1970 mutu ai tēnei kaupapa whakangungu.
Ka haere mai te tangata mai i tōna kāinga tūturu, mai i te wāhi e mōhiotia ia e te katoa. Ka tae ki te tāone, he kūare ki ngā tāngata, he tauhōu ia. Ko ētahi ka hua, ka whai mahi pai, ka whiwhi i ngā hua o te noho ki te tāone me te mau tonu ki ngā here ki te kāinga tūturu. Ko ētahi kāore i pai te noho ki te tāone.
I te tau 1961 ka takoto ki Te Ao Hou ētahi whakatūpato mō te Māori:
‘Ehara i te mea māmā te noho ki te tāone. Me rite tō haere ki te mahi, me penapena āu moni. He wā ka whakararua tāu noho, ka mate rānei koe ki te awhi i tētahi hoa, whanaunga rānei kua uru ki te raruraru.’ 1
I ngā tekau tau o 1940 me 1950, ko te rapu wāhi noho pai te mahi nui. Ka mate ngā Māori ki te noho ki ngā wāhi pōhara o te pokapū o Tāmaki – ki Freemans Bay, ki Ponsonby, ki Herne Bay. Ka whakatūria ngā whare noho pēnei i a Waipapa ki Tāmaki, i a Rāhui ki Kirikiriroa, i a Rēhua ki Ōtautahi. Ka tīmata te hanga a Te Tari Māori i ētahi whare ki ngā wāhi pai o Tāmaki me ētahi atu wāhi. Ko te kaupapa here a te kāwanatanga, kia whakanōhia ngā whānau Māori ki roto i te mātotoru o te iwi Pākehā. Hei tā rātou, he pai ake tēnei i te whakahui i ngā whare Māori ki te wāhi kotahi.
Heoi, ka piki tonu te tini ka neke ki ngā tāone. Whāia, ka whakaritea he kāinga mō rātou e te kāwanatanga ki ngā wāhi pēnei i Te Atatū, i Ōtara me Māngere ki Tāmaki, pēnei i Porirua, i Te Awakairangi me Wainuiomata ki Te Whanganui-a-Tara. Ka tipu he hapori Māori ki ēnei tapa tāone.
Ka raruraru ētahi Māori i te whiwhi mahi tūturu me te utu nama. Nā te kore whānau hei awhi i a rātou, ka taka ētahi ki te raruraru. Nā te kore mahi, nā te mokemoke me ngā whanonga rerekē, ka huri ētahi o te rangatahi Māori. Noho ai ētahi i ngā tiriti, ka kuhu rānei ki ngā kēnge. I kōrero a Alan Duff mō tēnei āhuatanga i tana pukapuka Once were warriors (1990). Nō te tau 1994 ka puta te pikitia.
Mai anō i te tīmatanga, kawea mai ai ki te tāone e ngā tāngata ā rātou tikanga me ngā mea nui ki a rātou. Hokihoki ai rātou ki ō rātou kāinga tūturu. Ka whakahokia ngā tūpāpaku ki te wā kāinga kia tanumia. Heoi nā te noho ki te tāone me te hāngai ki ngā tikanga Pākehā, ka uaua mō ētahi te hoki ki te kāinga tūturu, me te tawhiti hoki. Ko ētahi Māori ka tau ki te tāone, kāore i hiahia kia hokihoki ki te kāinga tūturu.
Ka taka ki ngā whakatipuranga, kātahi ka uaua rawa atu te pupuri i ngā hononga ki te kāinga tūturu o ō rātou pākeke, kaumātua. I te tāone, ka wehe rātou i te marae me ngā tikanga e mōhiotia ai ko wai te tangata. Kāore he kaumātua hei arataki i a rātou i roto i te tāone, hei ako i a rātou mō tēnei mea te ‘Māori’. Nā te pakeketanga ki te tāone, kāore i kaha te hiahia kia ‘hoki ki te kāinga’. Ka tipu he whakatipuranga Māori te āhua, engari kāore i mōhio ki te reo Māori me ngā tikanga.
Ka tau haere te Māori ki te noho tāone, ka tahuri rātou ki ētahi rōpū tautoko. Ka hangaia ētahi rōpū hōu, hei whakahui i te Māori i runga i te kōrerorero me te mahi tahi. Ko te nuinga o ngā rōpū nei ehara i te rōpū whanaunga, waihoki, nā te ngākau hihiko ki ngā mahi a te Māori me te hiahia ki te awhi i ngā mea tauhōu ki te momo noho ki ngā tāone. Ko ētahi o ēnei rōpū ko ngā karapu Māori, ngā kaunihera, ngā komiti toko i te ora, ngā wātene, Ngā Wāhine Toko i te Ora, ngā rōpū rangatahi, hāhi hoki.
Ka rata te hunga rangatahi ki ngā rōpū kapa haka, nā tō rātou hiahia ki ngā mahi me ngā tikanga a te Māori, me te whakahuihui hoki ki ētahi atu Māori. Hei tauira, nō te tau 1937 ka tū a Ngāti Pōneke ki Te Whanganui-a-Tara i raro i ngā akoako a Kīngi Tāhiwi; kāore i roa ka hau te rongo mō ā rātou mahi. E ai ki tētahi o te rōpū, he wāhi tēnei, ‘e kitea ai te kanohi Māori ki roto o te tāone.’ 1
Mai i taua wā kua tū te maha o ngā rōpū haka. I te tekau tau atu i 1950 ka hūnuku te tokomaha o ngā tāne mai i Te Tai Rāwhiti ki Ōtautahi i Te Wai Pounamu mō ngā kaupapa whakangungu mahi. I te tau 1961 ka whakatūria Te Roopu Kapa Haka o Te Kotahitanga hei whakakotahi i a rātou mā te ako i tō rātou taha Māori. Nō te tau 1986 ka tū ko Te Waka Huia ki Tāmaki-makau-rau hei whakaputanga mō ngā tikanga me ngā mahi Māori. I roto i ngā tau ko rātou me ētahi atu rōpū haka o ngā tāone ngā toa i roto i ngā whakataetae haka ā-motu.
Kia tae ki te tekau tau atu i 1970 kua matika ētahi kaiārahi Māori ki ngā mahi mautohe. Ko tētahi ko Ngā Tamatoa i Tāmaki. I whai rātou kia akona te reo ki ngā kura, kia whakamanatia te Tiriti o Waitangi. Ka mautohe rātou i ngā rā o Waitangi i ngā wāhi whakanuia ai te rā o Waitangi.
Tini te Māori e noho ana ki ngā tāone kei te pūmau ki ō rātou iwi, ā, kei roto hoki i ngā nekeneke a ō rātou iwi. Hei ētahi kei runga i ngā komiti marae, he māngai rānei mō ngā mea o te iwi e noho ana ki ngā tāone ki runga i ngā poari kaitiaki o te iwi.
I ngana ētahi iwi ki te manaaki i ō rātou uri kei ngā tāone mā te whakatū taura here. Koianei ngā māngai mō rātou o te iwi kei ngā tāone e noho ana, koianei ngā rōpū ka whakakaha i ngā here ki te wā kāinga.
I kōrero a Te Rangihau o Ngāi Tūhoe mō te whakatūnga o ngā taura here a te iwi ki ngā tāone:
‘Ka kōrero ahau mō tōku ake iwi o Tūhoe. Nō muri kē mātou hūnuku ai ki ngā tāone. I aroha atu mātou ki ā mātou tamariki kei ngā tāone e noho mokemoke ana…Koinā ka tū ā mātou rōpū ki ngā tāone hei whakahui i a rātou’ 2
He roa te taura here o Ngāi Tūhoe kei ngā tāone. Kei Tāmaki-makau-rau ko Te Tira Hōu, kei Kirikiriroa ko Te Hono-a-te-kiore, kei Te Whanganui-a-Tara ko Tūhoe-ki-Pōneke ko Tū-te-maunga-roa rānei. Ia rua tau i te wā o te Āranga ka hoki ngā rōpū nei ki ‘te wā kāinga’ ki te whakataetae me ō rātou uri i Te Hui Ahurei, i ngā haka, ngä tākaro me ētahi atu mahi. I whakatūria te hui nei kia ita tonu te taura here ki te wā kāinga.
Kei Te Whanganui-a-Tara, i kotahi ngā uri o Tainui ki raro i a Waikato ki roto o Pōneke. Ka ngana te rōpū kia mau tonu ngā here o ngā uri kei Te Whanganui-a-Tara ki te iwi kāinga. Ka tūtaki rātou ki te kōrero mō ā rātou tikanga o te iwi. He wā anō ka hoki rātou ki te kāinga ki ngā hui a te iwi.
Ko te marae te pokapū o ngā mahi a te Māori. I ngā tau tōmua o te neke a te iwi Māori ki ngā tāone, ka tū ngā wāhi pēnei i ngā whare noho a te kāwanatanga, ngā hōro hapori rānei hei wāhi hui, hei momo marae. Ka tangihia ngā mate, ka tū ngā rā nui pēnei i ngā rā whānau me ngā mārena. I whakatūria ētahi whare pēnei i te Auckland Māori Community Centre hei wāhi whakahuihui, heoi ehara ēnei wāhi i te wāhi pai mō ngā tangihanga, hei whakaatu hoki i tēnei mea te tikanga Māori, arā te manaaki i te manuhiri. Kua pūmau kē te noho a ētahi Māori ki ngā tāone, heoi, i te kimi tūrangawaewae tonu rātou mō rātou anō.
I ngā tau kua tohipa, whakahokia ai ngā tūpāpaku ki te wā kāinga nehua ai i te taha o ō rātou tīpuna. I ēnei rā, kua hurihia he wāhanga o te tanunga tūpāpaku o Waikumete i te uru o Tāmaki hei urupā, hei wāhi tanu tūpāpaku Māori ahakoa nō hea, ahakoa he whāngai nā tētahi Māori. He tauira tēnei mō te tū mai o ngā hanganga tūturu a te Māori ki ngā tāone.
I te tekau tau atu i 1960 ka tīmata ngā kaupapa ‘whakatū marae ki ngā tāone’. Ka whai ēnei marae i ngā tikanga tūturu a te Māori ahakoa tō rātou tū ki ngā tāone. He maha ngā kaupapa pēnei i mahi tahi a te Māori me te Pākehā e tū ai he marae tāone.
Mō ngā iwi katoa te maha o ngā marae nei, pēnei i te marae o Hoani Waititi, ka tuwhera i te tau 1980 ki te uru o Tāmaki. Nā tēnei marae ka tū tētahi o ngā kōhanga reo tōmua rawa ki Tāmaki; ināianei, he kura kaupapa Māori kei te marae, tae rawa ki te wharekura. Koinei anō hoki te pokapū o te kapa haka rongonui o Te Roopu Manutaki.
Ko te marae o Ngā Hau e Whā ki Ōtautahi te marae tāone nui rawa atu ki Aotearoa. Ko ētahi atu marae tāone ka hono ki tētahi hāhi pērā i a Tātai Hono, te marae o te hāhi Mihinare ki Tāmaki, me Hui Te Rangiora, te marae o te hāhi Katorika ki Kirikiriroa.
Kua whakatū marae ētahi uri kei ngā tāone kei waho ake o tō rātou rohe. He marae ō Ngāi Tūhoe kei Rotorua (Mataatua) me Tāmaki (Te Tira Hōu).
I ngā tau tata nei he maha ngā marae kua tū ki ngā kura me ngā pokapū mātauranga, hei ako i te reo me ngā tikanga ki ngā ākonga. Ko ētahi o ēnei marae, he taiwhanga ako, ā, i āta whakatūria he whare whakairo ki runga i ētahi atu. Hei tauira, ko te marae o Te Herenga Waka kei te Whare Wānanga o Wikitōria ki Te Whanganui-a-Tara.
Kua noho ēnei marae hei pokapū mō te tini o te Māori kei ngā tāone. Ka haere mai ngā tāngata ki te whakaū me te tūhura anō i tō rātou taha Māori. Ka noho hoki ngā marae tāone hei wāhi ako mā te Māori me te Pākehā i ngā tikanga me ngā āhuatanga katoa o te noho a te Māori.
Kia tae ki te tekau tau atu i 1980 kua rahi ngā komiti Māori, karapu, marae ki ngā tāone; nā tēnei ka hua tētahi āhuatanga Māori hōu ki ngā tāone. Ka tipu ake te whakaaro ki ngā tāone mō te tū hei Māori, kāpā te tū mō tētahi iwi ake. Ka matika ētahi kaiārahi mō ngā Māori i ngā tāone, e titiro ana he aha te oranga mō rātou. Ka whakahaerehia ētahi kaupapa hei tautoko i te hunga kei ngā tāone ki te whakakotahi me te kōtuitui i a rātou i roto i ngā mahi.
Nō te tau 1984 ka tū Te Whānau o Waipareira ki te uru o Tāmaki. He rōpū tenei e tautoko ana i ngā Māori kei ngā tāone e noho ana. Ko ētahi atu ko Manukau Urban Māori Authority (kei te tonga o Tāmaki), Te Rūnanga o Kirikiriroa (kei Kirikiriroa), Te Rūnanga o Te Ūpoko o te Ika (kei Te Whanganui-a-Tara), ko Te Rūnanga o Ngā Maata Waka (kei Ōtautahi).
Ka noho ēnei rōpū ki te whakapakari, ki te whakawhanake i te tipu o te ōhanga me te hapori Māori kei ngā tāone, me te whakatū hononga ki nga tari kāwanatanga me ngā kaunihera ā-rohe. Kei roto rātou i ngā kaupapa mātauranga, kaipakihi, hauora, whakangungu mahi, hapori anō hoki.
Hāunga tērā, kei te hāngai kē te titiro a ngā whakahaere ā-iwi ki tō rātou tino rangatiratanga i te taha ki ngā rawa me ngā ratonga. Nō ngā tau tōmuri o te tekau tau atu i 1980 ka tukua e te kāwanatanga mā ngā manatū iwi e whakahaere ngā ratonga ki ō rātou iwi. Nā te ture rangitahi nei, nā te Ture Rūnanga Iwi (1990) i whai mana ai ngā manatū ä-iwi ki te whakahaere i ngā ratonga kāwanatanga. I whakahētia tēnei take i te mea, kāore he aronga atu ki ngā manatū Māori kei ngā tāone.
Ka kī ngā kaiārahi o ngā manatū Māori ki ngā tāone, kāore e tareka e ngā manatū ā-iwi te tiaki me te tautoko i ngā Māori kei ngā tāone, he tini kei te kūare ki ō rātou iwi ake. Kua ngana ngā manatū tāone kia arohia rātou anō nei he iwi, he manatū iwi rānei, e taea ai e rātou te whakarato ngā kaupapa a te kāwanatanga ki ngā Māori noho tāone. Ki tā rātou kōrero, nā tō rātou mōhio ki te tāone me ōna āhuatanga, ko rātou kē ngā rōpū tika hei whakahaere i ēnei ratonga kāwanatanga.
I te tau 1994 ka tono kerēme Te Whānau o Waipareira ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi kia arongia tā rātou tū hei māngai mō ngā Māori noho tāone o tō rātou rohe. Whāia, ka hurihia ētahi ture kia taea ai e Waipareira ētahi kawenga hapori a te kāwanatanga te hāpai. Nā tēnei, ka rerekē te titiro a te kāwanatanga ki ngā manatū Māori noho tāone.
Ka werohia e ngā manatū tāone te tauira toha rawa hao ika a Te Ohu Kaimoana i roto i tā rātou Whakataunga Rawa Hao Ika o 1992. Ko te otinga o tēnei, ko tētahi kerēme ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi. I tītaha te tauira toha rawa hao ika ki ngā iwi. Tae rā anō tēnei kaupapa ki ngā kōti teitei rawa o Aotearoa, tatū rawa ki te Privy Council i Ingarangi.
Tokomaha ngā Māori noho tāone kua ngaro ō rātou here ki ō rātou iwi. Ahakoa te tini e mōhio ana ko wai ō rātou iwi, kāore ētahi e whai i te taha ki ō rātou iwi ake. Nā reira kua nui haere ake ngā Māori ka kīia he ‘Māori noho tāone’, ‘he Māori ehara nō tētahi iwi’ rānei rātou.
He wero tēnei ki ngā iwi. Hei ētahi wā kua tōtara wāhi rua te iwi Māori. Kua ara mai te Māori noho tāone hei kohinga tāngata e umere ana kia titiro anō tātou he aha ia te tikanga o tēnei mea te Māori.
Mead, Sidney Moko. Te whakapakoko o Manene-nui – An image of the urban Māori. Wellington: Ministry of Foreign Affairs, 1982.
The silent migration: Ngāti Pōneke Young Māori Club, 1937–1948. Wellington: Huia, 2001.
Te Whānau: a celebration of Te Whānau o Waipareira. Waitakere City: Te Whānau o Waipareira, 2001.
Walker, Ranginui. ‘The urban Māori.’ In He matapuna: a source: some Maori perspectives, 32–41. Wellington: New Zealand Planning Council, 1979.