Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Papatūānuku – the land

by  Te Ahukaramū Charles Royal

Ki tā te Māori, he whanaunga ngā mea katoa o te ao, tētahi ki tētahi; te āhua o ngā rangi, ngā manu, ngā ika, ngā rākau, te rā, te marama, tae rawa ki te tangata.


The importance of Papatūānuku

Te ūkaipō

He tino nui rawa atu te aronga a te Māori ki a Papatūānuku. Inarā koia te whenua, te whāea, te kaimanaaki i ngā mea katoa. Koia rā te tīmatanga me te whakamutunga o te ira tangata, te pūtake o ngā mahi a te tangata.

Te puea i te wai

Hei ngā kōrero a ētahi iwi, i puea ake a Papatūānuku i te wai. He whakahokinga mahara tēnei kōrero ki te wā i noho ngā tīpuna o te iwi Māori ki ngā moutere o Te Moananui-a-Kiwa. He rite ēnei kōrero ki ngā kōrero mō Māui, nāna ētahi o ngā moutere i te Moananui-a-Kiwa i hī ake i te wai.

He oranga i te whenua

I te pueanga o te whenua i te wai, ka hora te mataora ki te ao. Ka tipu ngā rākau, ngā manu, te ira tangata. Ka whānau mai te tangata ki tēnei ao mai te kōpū o Papatūānuku. Hei tōna matenga ka hoki atu anō te tangata ki te kōpū o Papatūānuku. Kāore he mutunga iho o te whanaketanga o te ngākau, o te hinengaro, o te wairua o te tangata. Otirā, i tipu mai ēnei āhuatanga i te whenua, tae rawa atu ki te hiringa i te mahara.

Te whenua hei whakapūmautanga

Mō ngā iwi noho moutere he tino nui rawa atu te whenua. Nō mua noa atu i te taenga o te Māori ki Aotearoa tēnei tirohanga ki te ao. I noho māharahara rātou i ō rātou moutere ririki, mō tā rātou noho i te ao, e kapi katoa nei i te wai. Ae mārika, he mea tino nui rawa atu ki a rātou te whenua. Waihoki, ka whakaritea te rapu a te tangata i tōna turangawaewae, ōna mātāpono, āna tikanga, ki tētahi waka tere moana, e rapu ana kei hea te whenua. Kāore he kitenga rawe rawa atu ki te kaihōpara e hoe ana i te moana hāhā, tērā i te moutere.

Tūrangawaewae

Ko tētahi mahi nui a tēnā, a tēnā, he rapu i tōna ake tūrangawaewae ki tēnei ao. Whakaaturia ai tēnei āhuatanga i te kaha rawa atu o te kukume i te tangata o ngā wāhi nui rawa atu ki a ia – ōna pae maunga, ōna awa, ōna marae, arā atu.


Papatūānuku – the earth mother

Te orokohanga o te ao

I puta a Papatūānuku rāua ko Ranginui i Te Pō. Waihoki, i tō rātou whānautanga mai, ka noho ā rāua tamariki ki waenganui i a rāua. Nāwai ā, ka hōhā ngā tamariki e noho rā i te pōuri i waenganui ō rātou mātua. Heoi, ka taka i a rātou he rautaki hei wehe i ō rātou pākeke. Ka wehea ko Ranginui ki runga ko Papatūānuku ki raro. Ko te huakanga tērā o Te Ao Mārama.

Papatūānuku rāua ko Ranginui

Ka haere te wā, ā, kapi te ao i ngā tini a ngā tamariki a Ranginui rāua ko Papatūānuku, arā, te kāhui o ngā manu, te tini ika, ngā hau āwhiowhio, ngā wai. Ka noho ngā tamariki hei tīpuna taketake o ngā mea tipu me ngā mea ora o te ao, tae rawa ki ngā āhuatanga katoa i te taiao. Ko te pūtake tēnei o te ao Māori, arā, katoa ngā mea i tēnei ao, he uri nō Ranginui rāua ko Papatūānuku. Nā reira kīia ai, ko te whanaungatanga te mea hono i ngā mea katoa.

Ka whānau ake i te whenua

He tūranga nui rawa atu tō Papatūānuku i roto i te ao Māori, i te mea koia te pūtake o te koiora. Ka whānau mai ngā mea katoa ki te ao i roto i a ia, tae rawa ki te tangata. Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake kōrero mō te whānautanga mai o te tangata ki te ao. Arā ngā kōrero mō Hineahuone, te wahine tuatahi i pokepokea e Tāne ki te one i Kurawaka. Hei tama a Tāne nā Rangi rāua ko Papa. Kei Te Tai Tokerau ngā kōrero mō tō rātou tipuna a Tuputupu-whenua i whānau mai te whenua.


Women and land

Papatūānuku me te wahine

Kāore he wehewehe a te Māori i te wahine me te whenua i te mea, ko rāua ngā ūkaipō o te tangata. I whānau mai te ao i a Papatūānuku, waihoki, ka whānau mai te ira tangata i te wahine. Kāore he wehewehe a te Māori i te whare tangata o te wahine me te kōpū o Papatūānuku, he rite.

Mana whenua

Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake kōrero mō te hōrapa o te mana o te wahine ki runga i te whenua. He tauira. I ōna rā, ko Ruawehea te ariki tapairu o Ngāti Hako o Hauraki. Inā ngā kupu whakatau manuhiri ka kuhu ki tōna rohe:

Haere mai, nau mai
Haere mai, kuhu noa mai ki ngā hūhā o Ruawehea. 1

Ka whakaatu te kōrero nei i te mea, kotahi anake te kuhuna ki taua rohe, arā, mā te aro ki te mana whenua o Ruawehea.

Mana i te wahine

Hei ētahi wā, ka noho ko ngā wāhine hei whakaohooho i ngā wairua o ngā tāne kia pukā, kia nguha, kia whawhai mō te whenua, mō tētahi atu take ranei. He wā anō, ko te wahine ka whakatakoto i ngā kaupapa hei whāinga mō ngā tāne. Ko ngā wāhine tonu ka whakaaraara i ngā kaupapa kei wareware, ā, ko rātou hoki ka rapu putanga i ngā nawe me ngā raruraru tērā ka pā. Ko Waitohi te tuahine o Te Rauparaha, he rangatira o Ngāti Toa i ōna rā. Nā Waitohi te kupu matua e whakaae ai ngā rangatira o Ngāti Raukawa kia heke te iwi ki te tai tonga; inā:

Ngāti Raukawa, e hoki ki Maungatautari! Mā wai o koutou e mau mai aku werewere hei noho mai i runga i te whenua i haha nei? 2

Wahine me te whenua

He whakataukī rongonui tā te Māori ka whakaatu i te nui rawa atu o te mana o te wahine me te whenua ki a ia:

Mā te wahine, mā te whenua, ka ngaro te tangata.

I te ao Māori, he kupu whakarite te tohorā mō te rangatira. Tēnei mea te werewere ka piri ki te tinana o te tohorā; ki te kore te tohorā e neke, e kore te werewere e neke. He pērā te kōrero mō te tangata; ki te kore te rangatira e neke, e kore te iwi e neke. Hei aha koa, ka rongo te rangatira o Ngāti Raukawa, a Hūkiki Te Ahukaramū i te tono a Waitohi, ka whakautua ki te kōrero, māna mā Te Ahukaramū ngā werewere e kawe mai mā runga i te tuarā nui o te tohorā. Ko te hekenga tēnā o Ngāti Raukawa ki te tonga, i runga i te tono a Waitohi.

Footnotes
  1. Taimoana Tūroa, Te takoto o te whenua o Hauraki: Hauraki landmarks. Tāmaki-makau-rau: Reed, 2000, wh. 45. › Back
  2. Ngārongo Iwikātea Nicholson, kōrero ā-waha, 2003. › Back

Whenua – the placenta

Te whenua – te ewe

He kupu whakarite te kupu ‘whenua’ mō Papatūānuku. Heoi, arā anō tērā ritenga, ko te kupu ‘whenua’ tētahi kupu a te Māori ka āhua rite ki te kupu ewe. I whānau mai ngā mea katoa o te ao i te kōpū o Papatūānuku, kei raro i te moana. Ka puea ake te whenua i tōna kōpū ka pōtere ki runga i te kare o te wai; ko ngā moutere ērā.

Te kōpū o te ao

Tērā tētahi kōrero e kī ana, ka noho te ao hei kōpū mō ngā mea ora. Kei te hangaa he ao hōu ki taua kōpū, ka mutu, ko tātou ngā tamariki i taua ao. Hei tōna wā, ka whakaputangia tātou ki tētahi ao kei tua atu.

Tangata whenua

Ko te tangata whenua te hunga pupuri i te mana o tētahi whenua. Nā ō rātou pānga i roto i te wā ka whai mana rātou ki taua whenua. Ka heke haere tēnei mana ki roto i ngā whakatipuranga ka whānau mai ki taua whenua. Nāwai ā, ka tau haere te noho a te tangata whenua ki tōna whenua, ka whai mana ia kia puta ki te ao. Nā whai anō ka noho tēnei āhuatanga hei pūtake o te mana whenua.

Te tanu i te ewe

Hei ngā rā ki mua ka tanumia te whenua me te pito o te tamaiti ki tētahi whenua rāhui. Ka purua te whenua ki roto i tētahi pouwaka ka tanumia hei aha, hei whakakotahi i taua tamaiti ki tōna papatipu.

Te pito

Ka kotia te pito o te tamaiti ki tētahi wāhi ake. Ahakoa kei hea, he wāhi nui tērā wāhi ki tēnā, ki tēnā, ki tēnā i te mea, koinei te wāhi i puta rātou ki tēnei ao.


Tūrangawaewae – a place to stand

Tūrangawaewae mō te tangata

Ko tētahi o ngā āhuatanga, tikanga nui rawa atu i roto i te ao Māori, ko te tūrangawaewae. Otirā, ko te tūrangawaewae ka pā ki te wāhi e tau ai te tangata i te ao. Koinei pū tō tātou tūāpapa, tō tātou taunga ki te ao, tō tātou papatipu.

Te tūrangawaewae o Tāwhiao

Nā Tāwhiao te kīngi Māori tuarua tēnei tongi, e kōrero ana mō te tūrangawaewae:

Ko Arekahānara tōku haona kaha
Ko Kemureti tōku oko horoi
Ko Ngāruawāhia tōku tūrangawaewae. 1

Te marae hei tūrangawaewae

Nā te mokopuna a Tāwhiao nā Te Puea Hērangi tana kupu matapae i whakamana i te whakatūnga o te marae o Tūrangawaewae ki Ngāruawāhia. He wāhi nui rawa te marae hei tūrangawaewae. Ko te marae tētahi wāhi e rangona tonutia ai te wairua o ngā tīpuna, e ako ai hoki te tangata i ngā kōrero nui. Ko te marae te wāhi ka āhei te tangata te tū ki te whakaputa i ōna whakaaro me āna tirohanga ki te ao.

Pepeha

Arā anō ngā wāhi kei tua atu i te marae ka noho hei tūrangawaewae. Ka kōrero te tangata mō tōna ake iwi, ka kōrero a ia mō ngā maunga, ngā awa, ngā tīpuna rongonui i tōna rohe. Ka kōrero ana he tangata o Ngāti Porou, ka pēnei āna tīmatanga kōrero:

Ko Hikurangi te maunga
Ko Waiapu te awa
Ko Ngāti Porou te iwi.

He titiro whānui tēnei nā te tangata ki tōna rohe kāinga hei tūrangawaewae mōna i roto i te ao hurihuri.

Te ao whakawaho, te ao whakaroto

I te ao Māori ka whakaata te ao kikokiko i te haumarutanga me ngā pūtake o te tangata e tau ana kei roto i a ia.

Footnotes
  1. I takoto te kōrero ki Carmen Kirkwood, Tawhiao: king or prophet. Huntly: MAI Systems, 2000, wh. 138. › Back

Birth from the earth – being indigenous

Te tangata whenua

Ko te tangata whenua ka noho ki te wāhi i whānau ōna mātua tūpuna, taka rawa iho ki a ia. Ka puea ake tōna tuakiri i āna pāhekoheko me te whenua, te rangi, te moana. Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi ā rātou kōrero mō te auaha o te tangata mai te whenua, pērā i a Hineahuone te wahine tuatahi ki te ao i pokepokea i te one o Papatūānuku; i a Tuputupu-whenua o Te Tai Tokerau. E ai ki ētahi iwi i whānau mai rātou i te taiao. Hei tauira, ka kōrero a Ngāi Tūhoe mō ō rātou tūpuna taketake a Te Maunga rāua ko Hinepūkohurangi. Ka whakaatu ēnei pepeha i te hononga ita o te tangata ki te ao.

Te whenua me te tinana o te tangata

He nui ngā wāhi o te whenua ka tapaina mō te tinana o te tangata. I tapaina e Ngāti Toa te ika whenua o Tararua, ko Te Tuarātapu-o-Te Rangihaeata, i te whakatūnga o te tatau pounamu i waenganui i a Ngāti Toa ki tētahi taha me Ngāti Kahungunu ki tētahi taha.

I te taenga o Te Arawa ki Aotearoa ka taunaha ngā tāngata i te whenua mā te whakarite ki ō rātou tinana. Kīia ai tēnei tikanga he taunaha whenua. Ko te ingoa tika o te rae o Ōkūrei i Maketū, ko Te Kūreitanga-o-te-ihu-o-Tamatekapua. Kāore i tawhiti atu tētahi puke iti, ko Te Takapū-o-Tapuika me tētahi whenua i tapaina ko Te Takapū-o-Waitaha.

He tamaiti i puea i te whenua

Ko te whānautanga mai o te tangata i te whenua te pūtake o te hononga i waenganui i te whenua me te tangata. Kāore he kōrero mō te mana o te tangata ki runga i te whenua, māna, he uri te tangata nō te whenua.


Stories of people and land

Ngā auahatanga a Rākaihautū i te whenua

Ka nui ngā kōrero a ngā iwi mō te tangata me te whenua. Kapi katoa a Aotearoa i ēnei tūmomo kōrero. Kīia ai ngā roto o Te Wai Pounamu ko Ngā-puna-karikari-a-Rākaihautū. He tipuna nui a Rākaihautū nō te iwi o Waitaha. Kei tēnā roto āna kōrero, kei tēnā roto āna kōrero, ka tuituia ki te kōrero whānui mō Rākaihautū. Hei tauira, ko Te Keteika-a-Rākaihautū tētahi atu ingoa mō te roto o Waihora.

Ngā kōrero mai te puku o Te Ika-a-Māui

He maha ngā kōrero tuku iho mō ngā waiariki i te puku o Te Ika-a-Māui, mai i Whakaari ki Tongariro. Nā ngā tuāhine a Ngātoroirangi, nā Te Hoata rāua ko Te Pupu i waihanga ngā waiariki. I haramai te tokorua nei i Hawaiki ki te kawe mai i te ahi.

He maha ngā wāhi kua tapaina mō Tamatekapua te rangatira o Te Arawa. Ko te ingoa tūturu o te moutere o Rangitoto i Te Waitematā ko Te Rangi-i-totongia-ai-te-ihu-o-Tamatekapua. Ko te ingoa tūturu o te maunga o Moehau i te kūrae o Moehau ko Te Moengahau-o-Tamatekapua, nā te mea i tanumia a ia ki tōna tihi.

Ngā tīpuna o Kahungunu

Ko Rongokako te koroua o Kahungunu, te tipuna o Ngāti Kahungunu. E ai ki te kōrero, he tipuna hōkai nui rawa atu a ia. I mahue ki Whāngārā ōna tapuwae, ka kīia ko Te Tapuwae-o-Rongokako. Kei Te Matau-a-Māui te maunga o Te Mata. Koinei te takotoranga o te tipuna rā, ka kite koe i tōna āhua i ngā hiwi tū tata.

Ko Tamatea-pōkai-whenua te tama a Rongokako. E whai iho nei te ingoa kāinga roa rawa atu i te ao, e kōrero ana mōna: Taumata-whakatangihanga-kōauau-o-tamatea-turi-pūkaka-piki-maunga-horonuku-pōkai-whenua-ki-tānatahu..


Whakapapa and kaupapa

Papa – te whenua

Kei te pūtake o te ingoa o Papatūānuku ko te kupu ‘papa’, arā, tētahi mea whānui, tētahi mea papatahi. Ko ētahi atu kupu whai pānga ko te ‘whakapapa’ me te ‘kaupapa’. Ki te marea, ko te tikanga o te whakapapa ko te tātai, engari ko tōna tino tikanga he hanga i te pūtake, i te kaupapa rānei.Ko te whakapapa he whakataki i ngā tātai, i ngā kōrero rānei hei kaupapa tikanga mō te iwi. Kei te whakapapa ngā tātai, ngā kōrero rānei mō te ao katoa, nā reira ko ngā whakapapa he whakawhanaungatanga ki te ao, ki te iwi, ki te taiao anō hoki.

Ko te kupu ‘kaupapa’ ka kōrero mō ngā mātāpono me ngā ariā e mahi ai hei pūtake mō te mahi. Ko te kaupapa he huinga o ngā uara, o ngā mātāpono, o ngā mahere hoki i whakaaetia ai e te iwi hei pūtake mō te mahi.

Te papanga o te mātauranga

Ka whakatakoto e te Māori ngā whakapapa whīwhiwhi o te ao tūroa. Ka āta wehea ngā momo tipu ki tēnā rohenga, ki tēnā rohenga – ngā rākau, ngā tipu, ngā ika, aha atu. Ka tuituia ēnei whakapapa tētahi ki tētahi hei whakaatu i te whanaungatanga i waenganui i ngā mea katoa i te ao. I tua atu, ka hoki atu ngā whakapapa katoa ki te pūtake, ki a Ranginui rāua ko Papatūānuku.

He pou tarāwaho mō ngā tikanga

Hui katoa, ka noho ngā whakapapa hei pou tarāwaho mō ngā kōrero tuku iho me ngā pūrākau nui rawa atu. Mā ēnei kōrero tuku iho me ēnei pūrākau e whakamārama i ngā atua, ngā tipua, ngā tīpuna kei ngā whakapapa. Hei tauira, tāpiritia atu he pūrākau ki te taha o ngā whakapapa mō ngā manu. Tērā te pūrākau mō te huri a Māui i a ia hei kererū i a ia e pupuri ana i ngā kākahu pīataata o tōna whāea. Ka haere ngātahi ngā kōrero me ngā whakapapa hei aha, hei whakaatu, hei whakamārama i te ao.

Ko te whakapapa hei whakapaparanga

Ko tā te whakapapa he whakatakoto tūāpapa me te tāpae, whakaraupapa i taua tūāpapa. Ka tutuki tēnei mahi mā te tātai whakapapa, mā te whakakōrero i ngā pūrākau, mā te kawa hoki. Mā te whakapapa kua mātau te tangata ki tōna tūranga i tēnei ao. Mā te hokihoki ki ēnei kōrero ka hōhonu, ka hōrapa ngā tikanga me ngā wheako i te whenua.

Kaupapa – te whenua ki roto

Ko tētahi anō tirohanga ki te kupu nei te ‘kaupapa’ anō he mahere, he mātāpono, he ariā ka tohu, ka whakaatu he aha ngā whanonga me ngā tikanga. Ka hua te mana whenua i te haerenga ngātahitanga o te kaupapa kei roto i te tangata me te whenua ki waho. Ki te motu te whanaungatanga i waenganui i te tangata me te whenua, ka kore e tau te tangata, ka noho a ia hei tangata ngaro.


Loss of land

Te rironga o ngā whenua i te rau tau 1800

He nui ngā whenua o te Māori ka riro i te rau tau atu i 1800. Ahakoa i tukuna te whenua e ētahi iwi, he nui te whenua i tāhaetia i tēnā iwi, i tēnā iwi. Whai muri i ngā pakanga mō te whenua ko ngā raupatu whenua. He āwhina nui tā te Kōti Whenua Māori i tēnei mahi i tana tango i ngā whenua o te katoa ka wehewehe, ka hoatu ki tēnā tangata takitahi, ki tēnā tangata takitahi. I whakamātau ngā iwi ki te pupuri ō rātou whenua. I te topenga o ngā rākau o te wao me te rironga o ngā whenua ka paheke te tirohanga a te Māori ki tōna ao. I te ao Māori, ka noho ngā rākau hei tauira mō te whanonga o te tangata, nā reira he mahi kino rawa atu te topenga. Ka riro te whenua, ka kore he tūāpapa, ka kore ngā mātāpono manaaki, tiaki i a Papatūānuku.

Te whatinga mai o ngā ngaru tūātea

Ka rongo koe i te kiri wera o te iwi Māori i te rau tau atu 1800 i tēnei kōrero a Wi Naihera o Ngāi Tahu:

I te whatinga mai o ngā ngaru i Ingarangi ka pōkia he pou; taihoa ka pokia tētahi atu. Hauwarea, ka tata mai te wai. Ka whakatūria e mātou he ārai, arā, ka whakaae mātou ki te hunga hoko i ō mātou whenua i te Kuini. Heoi nō te horonga o te tai o Ingarangi ka pakaru ō mātou ārai. Koirā te take kei te pēnei tā mātou noho i runga i ngā toka e karangatia ana he Whenua Rāhui Māori. Ko ēnei anake ngā pitopito whenua kua mahue ki runga ake i te wai. 1

He kupu whakarite te kōrero nei mō te rironga o te whenua ki raro i te moana, pērā i ngā pūrākau mō te eanga o te whenua i te kōpū o Hinemoana.

Footnotes
  1. I takoto te kōrero ki Michael Reilly and Jane Thomson, ētita, When the waves rolled in upon us: essays in nineteenth century Maori history. Ōtepoti: University of Otago Press, 1999. › Back

Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Te Ahukaramū Charles Royal, 'Papatūānuku', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/papatuanuku/print (accessed 19 November 2019)

He kōrero nā Te Ahukaramū Charles Royal, i tāngia i te 24 Sep 2007