Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Mau rākau – Māori use of weaponry

by Rangi Matamua

I muri i te taenga mai o tauiwi ka tāmate haere te mau rākau tūturu a te Māori. Ka mahue iho te taiaha, ka hīkina te pū; ka popo hoki ngā pou o ngā para whakawai. Mai i ngā tau 1980 kua torokaha anō te mau rākau – heoi, he whāiti ake ngā whakamahinga i te rākau whawhai i ēnei rā.


Weapons training

Te whakangungu tamariki

I hāngai pū te ao Māori ki te pakanga me te mau rākau. Ko te manako nui o te toa Māori kia mate ki te mura o te ahi. Nā tōna tipunga ka whakakoi ia ki te mau rākau me ngā rautaki o te pakanga.

Ka whakatauiratia ngā tamariki e ngā mātua ki ngā tikanga whakangungu toa; pērā i te whakaoho i te ākonga i ngā pō kia mataara tonu ia; me te hahau noa ki te rākau kia ako ai ki te karo i te rākau.

Ka whai pānga anō ngā tākaro a ngā pia ki te pakanga. Ko te mahi omaoma, te pekepeke, te tirikohu, te maka kōhatu, te whātōtō, ko te tī rākau me ngā tākaro parepare ētahi o ngā āhuatanga hei whakakoi i te tamariki ki te pakanga. Ka akona rātou ki ngā karakia o te hoa rākau me te mata rākau hei whakatere i ngā waewae; hei whakakoi rānei i te rākau. Nō te kuhunga ki te para whakawai kātahi ka ako mārika ki te mau rākau.

Para whakawai

I roto i te para whakawai ka akona te tamatāne ki ngā tūtira hōkai; ki te kawe i ngā rākau me te ako i ngā kuru me ngā karo. Ka āta whakamātauria te rakanga waewae; kia ihonui, kia horo, kia pakari tonu ngā waewae. Tērā te kōrero, ‘He waewae taumaha he kiri mākū’, arā e tohutohu ana i te toa kei noho ka māngere ia.

Ka uru anō ngā pia ki ngā pakanga hangahanga. Ko ngā rākau he kākaho. Ka ako rātou ki te whakatū rākau, ki te whakarite rākau me te whakahoro rākau, tae atu ki ngā karakia hāngai pū ki te pakanga me te mau rākau.

Ngā rākau o te maungārongo

He tohu maungārongo ētahi momo rākau i roto i te tikanga o te tatau pounamu. I te tekau tau 1820, ka ārahi a Tūkorehu o Tainui i tana ope taua mā Te Whāiti ki Ruatāhuna, ā, ka tūtakina e te rangatira toa e Te Purewa. Ka whakatau me tuku mātakitahi rāua. I te mutunga o tā rāua kakari, kāore tētahi i hinga i tētahi. Ko te hua ko te tatau pounamu i waenganui i a Tūhoe me Tainui, ā, nō te kohanga o te patu a tētahi ki tētahi ka hora te rongo mutunga kore. Nō te tau 1885 ka tuku te rangatira o Ngāti Maniapoto a Wahanui, i tōna taiaha ki te Pirimia ki a John Ballance hei tohu i te mutunga o ngā rīriri i waenga i a Ngāti Maniapoto me te Pākehā.

Ngā rākau taonga

Ehara te rākau i te rākau patu tangata noa. He taonga tuku iho mai i tēnā whakatipuranga ki tēnā whakatipuranga. I ngā wā o mua, he roa te mahi whakairo i te rākau, ka mutu, inā tōna uaua. E hia marama te roa e hanga ai i te taiaha. Neke atu i te kotahi tau e mahia ai te rākau kōhatu. Ka mutu ka whai mana anō te rākau me tōna kaipupuri i te āhua o tōna hanganga.

E ai ki te kaimātai momo tangata a Te Pēhi, ‘Engari te rākau whakaheke toto he ingoa tōna, ā, hai runga i a ia ngā kōrero o te pakanga, o te maungārongo me te riri māhorahora’.1

  • I a Te Rauparaha o Ngāti Toa te mere e kīia ana ko Amokura. Nā tōna matua kēkē nā Hape-ki-tuarangi i tuku ki a ia.
  • I a Te Rangitāhau o Tūwharetoa te patu ko Te Ringa Toto te ingoa.
  • The people of Taranaki possessed a famous toki (adze) known as Te Āwhiorangi. It is said that this adze was once owned by the god of the forest, Tāne Mahuta himself, and was used to separate the remaining bonds that held the sky and the earth together.

He wā kua karakiatia te rākau hei whakaū i te mauri o tētahi atua kia tapu ai te rākau. I mua i te haerenga ki te pakanga, ka whakauru a Tītokowaru i tōna atua a Uemutu ki roto ki tana taiaha.

Footnotes
    • Elsdon Best, ‘Notes on the art of war.’ Journal of the Polynesian Society 11, no. 4 (1902), p. 244. Back

Using traditional weapons

Ngā momo rākau

He mea hanga te rākau Māori ki te rākau, ki te kōhatu me te kōiwi. E rua ngā momo, he rākau roa (e rua ngā ringa mau) me ngā rākau poto (ngā patu, kotahi te ringa mau).

Ngā rākau roa

Ko te taiaha, te tewhatewha me te pouwhenua ngā rākau nui, ka mutu, 1 ki te 2 mita tōna roa. He mea hanga te taiaha ki te rākau mārō pērā i te maire, te rātā me te kānuka.

He mea whakairo te taiaha, he kura kākā, he waero ōna rākei. Ehara te taiaha i te rākau noa, ka mutu he tohu rangatira anō ia. Kore rawa te hunga tūtūā o te taua e mau taiaha.

He rite te hanga o te tewhatewha ki te toki. Kei te puare o te rau ka tāiri ōna puhi, hei whakarangirua i te hoariri. He tohu rangatira hoki tēnei. Ko tēnei rākau hoki ka tohu i ngā toa ki ngā nekeneke o te ope taua, mēnā me kōkiri, me hawaiki pēpeke, me taui rānei.

Ngā tikanga mau rākau

Kei tētahi pito o ngā rākau roa te rau mō te kuru, me tētahi pito koi mō te tīhoka. Ko tōna mau he tū one, he popotahi rānei, ko te ārero e anga whakararo ana i ngā wā katoa. He rite tonu ka whakarehu te toa, kātahi ka whitiapu ki runga i te mātenga, i te pakihiwi rānei o te tangata.

E ai ki tētahi kaikōrero, ‘Me mātaki te toa i te waewae tōmua o te hoariri. Ko te kōnui o tōna waewae ka tohu i te rere o te rākau. Nā reira ka wātea te toa ki te whakarite i te karo. Atu i tēnā, ko te mātaki i ngā ioio o ngā pakihiwi.'1

Ka tukituki ngā ao e rua

I te paunga o te rautau 1800 ka tū tētahi whakaaturanga mau taiaha ki te wharekai o Bellamy ki ngā whare o te paremata. I reira te āpiha o te Taua Eke Hoiho i whakahīhī mō tōna toa ki te mau i te hoari. Kātahi ka tuku mātakitahi tētahi tohunga mau taiaha, e 80 tau pea tōna pakeke. ‘Ka tīoro kātahi ka kōkiritia ngā rekereke o te hōia engari ka kauparea.'2 Mea rawa ake ka hiki te toa i tōna taiaha, ā, ka werohia ia ki te ārero o te taiaha, ā, rewa kau ake te āpiha i te whenua. E 30 hēkona te roa o te whawhai.

Ngā rākau tao

He pouwhenua, he koikoi, he tokotoko, he tao, he timata, he tete, he tararua, he reti, he tārerarera ngā rākau ka kite nuitia i roto i te pakanga. Ko te tete he momo rākau ka taea te tango tōna tara. He mea hanga te tara ki te rākau, ki te kōiwi, ki te tara o te whai rānei. He mea wero, he mea whiu rānei tēnei rākau.

I roto i ētahi tuku mātakitahi ka whakamahia te tao kia kore ai te tangata e mate. Nā tētahi Pākehā i noho i waenganui i te iwi Māori i te rautau 1800, nā Frederick Maning ngā whakamārama mō ēnei momo kākari: 'Kei ngā taumata ngaio rawa ngā kuru me ngā karo; pakō mai, pakō atu ngā tao i te karo me te wero o ngā rākau. Inā te tere o te whakahoro i te rākau, me kanohi hōmiromiro rawa te tangata. Nāwai, ā, ka pā te rākau ki te taokete; kua mākū hoki ngā toto o tō mātou rangatira. Nō reira ka mutu te whawhai.'3

Ngā rākau poto

Ko ngā rākau poto ēnei ka kīia he patu. Kotahi te ringa mau, kotahi te ringa e tākaia ana ki te puru hei kaupare i ngā hahau a te hoariri.

Te mau mere

E ai ki te kaituhi o te rautau 1800, ‘I te wā e mau mere ana te tangata, e nanaiore ana ia ki te hopu i ngā makawe o te hoariri ki te ringa mauī, kia pai ai te karawhiu o te rahirahinga o te upoko. Ko tētahi atu mau he hopu ki te tinana o te hoariri me te hahau i te mere ki raro i ngā rara.’4

Ētahi atu rākau

Arā anō ētahi rākau pakanga pērā i te toki, i te kōpere, i te oka, i te pātuki me te matauhitangata. He rākau tā tēnā tangata, tā tēnā tangata.

Footnotes
    • Hemi Bennett, ‘Weapons and warfare.’ Te Ao Hou 17 (December 1956), pp. 50–51. Back
    • Daily Post, 3 April 1965, p. 15. Back
    • Frederick Edward Maning, Old New Zealand: being incidents of native customs and character in the old times by a Pakeha Maori. London: Smith, Elder, 1863, p. 101. Back
    • T. H. Smith, ‘On Maori implements and weapons.’ Transactions and Proceedings of the New Zealand Institute 26 (1893), pp. 447–448, http://rsnz.natlib.govt.nz/volume/rsnz_26/rsnz_26_00_003930.html (last accessed 19 November 2012). Back

Māori weaponry in the 2000s

Te haumatenga o te mau rākau tūturu

Nō te taenga o te Pākehā me ōna hangarau hou ka tāmate haere te mau rākau. Ka mahue iho te taiaha, ka hikina ake te pū. Nō reira i rerekē ai ngā pakanga a te Māori. Nāwai, ka kore ngā para whakawai, ā, ka ngaro te mau rākau ake a ētahi iwi. Arā tonu ngā iwi ka mau tonu ki te mau rākau, arā, ko te hunga ka tohua ki ngā mahi i roto i te pō kenekene. Engari kāore i rite ki ngā kura para whakawai tūturu i whakangungua ai te pōkai toa a te iwi Māori.

Te whakarauoratanga o ngā rākau Māori

Mai i nga tau 1980 ka whakamāui ake te mau rākau. I ēnei rā ko te mau rākau tētahi o ngā tohu nui o te ahurea Māori. I hua ake tēnei whakamāuitanga i ngā tau 1960 i waenganui i ngā tāngata nā rātou te mau rākau i whakarauora, pērā i a Irirangi Tiakiawa, i a Pita Sharples, i a Te Rangihau, i a Matiu Māreikura me Mita Mohi.

Ngā para whakawai o mohoa

I ēnei rā kua whāiti te mau rākau ki ngā rākau rongonui pērā i te taiaha. Waihoki he tokoiti noa iho ngā para whakawai e tuwhera tonu ana ki waenganui i ngā iwi. Ko te matū o ngā mātauranga e pā ana ki ēnei para whakawai ka whai wāhi tonu ki ngā kōrero whānui a te iwi.

E whakangungu ana te para whakawai ki Mokoia i Rotorua, ngā uri o Te Arawa me rātou e hiakai ana ki te mau rākau me ōna tikanga. Kei raro te kura i te awe o Mita Mohi, ā, nō te pokapū o te tekau tau 1980 tīmata ai. Mai i te para whakawai o Te Whare Tū Taua o Aotearoa ki Hoani Waititi kua hua ake ētahi atu akomanga ki ngā rohe maha. Nā Pita Sharples tēnei kura i tīmata hei whakahoki ake i te ao Māori ki tōna mau rākau ake.1

He taiaha wha mana

I whai tohutohu anō a Pita Sharples i te tohunga mau rākau i a Kānara Arapeta Awatere. I akona a Awatere ki te mau rākau i te wā e tamariki ana ia. He mea whakaheke ki a ia te taiaha o Tūwhakairiora, 10 reanga tōna tawhito. E ai ki a Awatere ko tērā tētahi o ngā taiaha kaitā rawa i Aotearoa, ka mutu me tūpato te tangata ki te piu i tērā taiaha kia mātau rā anō ia ki taua rākau.2 I whakamahi a ia i a Tūwhakairiora i tana wero ki te Kuini ki Waitangi i te tau 1963.

Wero

Hei ngā wā o te wero kitea ai te rere o te rākau. I te wā o te wero kua kaupare te toa, kua kōkirikiri whakamua i mua i tana tuku i te taki (he tohu maungārongo) hei kohi mā te manuhiri. E kitea tonutia ana tēnei āhuatanga ki ngā hui nui. Kotahi te kaiwero i ngā nui maha, engari kia tae ki ētahi o ngā hui nunui e toru rawa ngā kaiwero.

Ngā mahi toi

Mai i ngā tau 1980 ka pohū ake te mahi kapa haka ki Aotearoa. Hei ngā taiopenga, kāore e kore ka kitea te toa e piu ana i te taiaha me te patu hei whakawana ake i te tūnga ki te atamira. Ka mutu ka noho ko te mau rākau ētahi wāhanga o ngā whakangungu kapa haka.

Whaikōrero

I ēnei rā kua ora anō ngā mau rākau ki roto i ngā whaikōrero o runga marae. I ngā wā o mua, kāre he aha ka whaikōrero te tangata me te rākau poto, rākau roa rānei. Ko Te Panekiretanga i te reo Māori tētahi kura whakarauora i ēnei tikanga. I te tau 2012, ko Pou Tēmara anake pea te tangata i āhei ki te mau rākau i roto i te horopaki o te whaikōrero. Nā runga i ōna mahi kua āhei anō te hunga o āpōpō ki te whai i te raka me te mau a ō rātou tīpuna.

Footnotes

Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Rangi Matamua, 'Mau rākau', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/mau-rakau-maori-use-of-weaponry/print (accessed 12 December 2019)

He kōrero nā Rangi Matamua, i tāngia i te 5 Sep 2013