Kōrero: Matariki

Whārangi 1. Te tohu ki te tau hōu

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā rangi

Ko Matariki te huinga whetū e kīia ana e te Pākehā, ko Pleiades, ko Seven Sisters rānei. Ka marewa a Matariki i Aotearoa kei waenganui i te paunga o Mei te tīmatanga rānei o Hune. Hei te ata pō ka kitea a Matariki i te pito o Te Ika-whenua-o-te-rangi (Milky Way), e roko marewa ana i te pae o te uru-mā-rāwhiti. Koinei te tohu ki te Māori mō te tau hōu.

Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna tikanga, tōna wā hei whakanui i a Matariki. Ko ētahi iwi ka whakanui i tōna putanga tuatahitanga, ko ētahi iwi ka tatari kia hua te marama, ko ētahi atu iwi ka tatari kia kōwhiti te marama hōu.

Heoi, kei tēnā iwi, kei tēnā iwi Māori āna waiata, āna whakataukī whakanui i a Matariki. Kei tēnei waiata e whakaatu ana i te whanaungatanga o Matariki ki a Whānui (Vega):

Ka puta Matariki ka rere Whānui
Ko te tohu tēnā o te tau e!

He pānga tō Matariki ki te ihu o Hine-takurua (winter solstice). I o te ihu o Hine-takurua, i te haerenga whakateraki-mā-rāwhiti o Tamanui-te-rā kia tae ki te pito whakateraki-mā-rāwhiti rawa o te pae o te rangi, ka puta a Matariki. Kia tae ki te pae o te rangi, ka huri, ka hīkoi whaka-te-tonga te rā.

Matariki i ngā pūrākau a te iwi Kariki

E ai ki te iwi Kariki, ko ngā whetū o Matariki ngā tamāhine tokowhitu a Pleione rāua ko Atlas – ko Electra, ko Maia, ko Taygete, ko Alcyone, ko Celaeno, ko Asterope, ko Merope. Tērā te wā e haere ana te tokowhitu nei i te ngahere, ka kitea, ka whāia rātou e Orion. E puta ai rātou, ka whetūrangitia te tokowhitu nei e Zeus. Kei te Acropolis i Ātene ētahi temepara tūroa e anga atu ana ki te wāhi roko marewa ai a Matariki.

Ngā pūrākau

E rua ngā tikanga o te kupu Matariki, ko ngā ‘mata ariki’, ko ngā ‘mata riki’. Tērā tētahi kōrero e mea ana, i te wehenga o Rangi rāua ko Papa e ā rāua tamariki, ka riri a Tāwhirimātea, te atua o ngā hau. I tana kaha riri, ka tīkaro e ia ōna whatu, ka maka ki te rangi. Tērā anō tētahi atu kōrero e whakarite ana i a Matariki ki tētahi whāea me ana tamāhine tokoono, a Tupu-ā-nuku, a Tupu-ā-rangi, a Waitī, a Waitā, a Waipuna-ā-rangi, a Ururangi. Arā anō he kōrero mō te manaaki a Matariki rātou ko āna tamāhine i a Tamanui-te-rā, e ngenge ana i tana hīkoitanga mai te raki i te takurua.

Ko Matariki, ko Puanga (Rigel)

Ka whakapono ētahi iwi Māori, ko te putanga o Puanga (Rigel) kē te tohu ki te tau hōu a te Māori, kāpā ko Matariki. Koirā te takenga o te rerenga kōrero ‘Puanga kai rau’, mō te nui o te kai i tēnei wā o te tau. Nā tētahi koroua i whakamārama te take mō ēnei rerekētanga ki a Te Pēhi, arā, ‘Ko te mahi a Puanga he whakataetae me Matariki kia kitea ko wai ka whiwhi i ngā painga o te tau’. 1

Kupu tāpiri
  1. Elsdon Best, The astronomical knowledge of the Maori. Wellington: Government Printer, 1986, w. 47. › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Meredith, 'Matariki - Te tohu ki te tau hōu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/matariki/page-1 (accessed 6 December 2019)

He kōrero nā Paul Meredith, i tāngia i te 12 Jun 2006