Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Mātaitai – shellfish gathering

by  Mere Whaanga

Kua hura ngā tohunga whaipara tangata i ngā taunaki o te huhua o ngā momo kaimoana a te Māori. He maha ngā tūmomo mātaitai i kohia e te Māori pērā i te white slipper shell, te volute, te pāua, te pipi me te tio. Kei te haere tonu te mahi kohi mātaitai ki ngā māra mātaitai huri noa i te ākau roa.


Archaeological evidence

He kai rangatira

Mai anō i te taenga mai o ngā iwi tuatahi ki Aotearoa he kai nui te mātaitai ki te Māori. He marama mō te kohi me te hao i tēnā mātaitai i tēnā hei whāngai i te iwi i ngā wāhanga katoa o te tau.

E toru ngā kaupapa nui mō te mahi mātaitai – hei kai, hei hora ki ngā hui me ngā hākari, hei ō hoki i te hōtoke.

Ngā putunga angaanga

Kei roto i ngā ahu otaota ka kitea ngā tūmomo mātaitai i tērā wā. He huhua ngā tūmomo mātaitai kei ēnei wāhi ka kitea e ngā tohunga whaipara tangata, arā, te tuatua, te pipi, te pāua, te pūpū, te kūtai, te tuangi, te tupa me te whētiko. Kei Te Māhia ngā angaanga o ngā ngākihi me ngā huamutu, tae atu ki te karaka, ngāruru rānei.

Arā atu anō ngā momo i kitea. Pērā i te black nerita, te ostrich foot, te white slipper shell, te white rock shell, te knobbed whelk, te pūpū, te kākahi, te tohemanga, te kaikaikaroro me te ringed venus shell. Kāore i te mōhiotia mēnā i kainga ētahi, mēnā rānei i piri ētahi ki te pāua me te kuku, pērā i te slipper shell me ngā nerita.

Ngā puni a-marama

Kua kite ngā tohunga whaipara tangata i ngā ahu otaota angaanga ki ngā tātahi o te Tai Tokerau. He mea waiho ēnei para ki reira whai muri i tētahi haerenga ki te kohi mātaitai. Ka huraina te ahu otaota nunui o te huamutu me te whētiko ki Māhakipawa ki Te Hoiere takiwā o Te Waipounamu . E whakaarotia ana he maha ngā tōne o te mātaitai i pohaina ki konei, ā, nā te kore kite i ngā kōiwi ika, manu hoki, e whakaarotia ana he puni noa iho tēnei mō te mahi mātaitai.

Te tunu

Kei ētahi wā kua taona te kai ki te umu. Ko te tikanga o te tuwhatu he heipū i te mātaitai me te tahu i ngā rarauhe maroke ki runga me ngā taha hoki. Ko te tikanga e kīia ana he kōhue, ka makaia ngā mātatai me ngā kōhatu wera kia tunu ki roto hue. Nō konā kua huaki mai ngā angaanga, ā, ko tōna wai ka whakamahia hei rongoā.

Te whakamara kai

I te tau 1843 ka tuhi tētahi kairūri whenua mō ngā Māori e kohi kuku ana ki te motu o Rangitoto. Whai muri ka whakamaroke rātou i ngā kuku ki roto umu. Kātahi kua tangohia te kiko, ka whakairihia ki runga rākau kia maroke. Waihoki tēnei mahi mō te whakamaroke pipi, tuatua, toheroa hoki – me te aha he māmā ake te ō i ngā kai maroke ki te pā. Inā te tawhiti atu o ētahi kāinga i ngā putunga mātaitai.


Traditional patterns of harvest

Ngā whakaritenga

I mua i te haere ki te moana ki te kohi kaimoana, ka tuku karakia ngā kairuku hei whakarite i a rātou mō te kaupapa. Ko te tikanga ā ētahi iwi o Te Māhia he horoi ki roto i tētahi puna i mua i te haerenga ki te whanga ki te kohi kaimoana. I mua o tā rātou hokinga ki te kāinga kua karakia anō rātou ki taua puna rā.

E ai ki tētahi koroheke o te Tai Rāwhiti me miia te kete i mua i te kohi mātaitai. E ai ki te koroua o Ngā Puhi he pērā anō tā rātou mahi engari ki runga kupenga kē.

Rāhui

He mahi tapu te tiki kaimoana ki waho ki te moana. Ka tohutohungia ngā tamariki kia kaua e hāparangi i runga tātahi. Kāore i huakina ngā kaimoana inā te tangata kei te ākau me ngā māra mātaitai, inā rānei kei roto tonu tētahi i te wai.

Te kohi i ia momo

Ka whakaritea te haerenga kia taka mai te wā tika mō te kohi i te momo mātaitai kotahi anake. Mēnā ko te pāua te kaupapa o te haerenga, ko te pāua anake ka haria. He wā anō mō te kohi kina, he wā anō mō te hopu kōura.

He mātauranga tūturu

He tikanga me kaua e pohaina ngā kina ki ōna māra, i te mea ka neke ngā kina i tēnei mahi. E ai ki ngā rangahau pūtaiao ka taea e te kina te tuku i tētahi paru. Koinei ka neke ngā kina mai taua wāhi.

Te kaitiaki

He wāhi rāhui kaimoana anō tō ia whānau ō ia hapū. I mārama rātou i hea ngā ana me ngā rua e huna ana te kōura, i hea rānei ngā kina me ngā pāua, ngā māra o te pipi me te tuatua.

Mēnā he hiahia nō whānau o waho ki te kohi kaimoana, kua tonoa te kaitiaki hei whakamana i te haere. Ka ō mai anō e rātou he tahua kai mō o rātou whanaunga – pērā i ngā poaka o uta, i ngā tio rānei o Whāingaroa. Nō konā kua whakahua i te kaitiaki ngā wāhi pai mō te kohi mātaitai. Ka hoki ana te manuhiri kua waihotia he mātaitai mō te kaitiaki rā.

Takoha kai

Ko te takoha kai anō tētahi tikanga nui ki ngā hui. Ko ngā kai ka horahia ki roto kete he pipi, kūtai, karengo me te kōura – me ērā atu kai ō mua. He tikanga anō te taka a te tangata whenua i ōna kai rangatira mā te manuhiri. Kei te haere tonu tēnei tikanga. Inā ka tū te hui a Ngāti Rongomaiwahine ki runga i tētahi o o rātou marae, kua taka mai te kina, te karengo, te pāua me te kōura.

Mai te tai ki te wao

I ngā wā ō mua, ka tūoputia ngā kai o tai me uta. Kikī ana ngā kete karengo ka mauria atu hei tauhoko mō ngā hua o te ngāhere, pērā i te manu kōtutu. Ko ō te iwi o Rotorua kai, me ērā atu takiwā roto moana o Te Ika-a-Māui, he īnanga, he kōura.

Manaakitanga

E ai ki te kuia o Hauraki mā te tangata tika anō hei tunu i ngā ika mō te tohunga manuhiri – he tohu aroha he tohu manaakitanga hoki tēnei.

Ka kōrero anō ngā pāraeroa o te Pakanga Tuarua o te Ao mō tā rātou harikoa ki te taenga atu o ngā pūhera kikī ana i te pāwhara – he tino kai tēnei, ā, he kai hoki i paihere i a rātou ki ngā āhuatanga o te wā kāinga.


Customary harvest and conservation today

Me ka nekehia he kōhatu inā ka ruku ana te tangata mō te mātaitai, ka whakahokia taua kōhatu rā. Me haria ngā mātaitai e ōrite ana ki te nui o tōu whānau. Heoi mēnā kei te tū he hui, ka taea te tiki i te pepa whakaaetanga mai te kaumātua o te marae mō te kohi mātaitai. Ki ētahi takiwā, ka tukuna ngā pepa whakaaetanga mō ngā hui marae anake.

Te karakia me te tapu

Ka karakia tonu ētahi i mua i tā rātou haerenga ki te moana kohi mātaitai ai.

Ko ngā wāhine e mate toto ana me kaua e kuhu ki roto i te wai ki te kohi kai, nā te mea he tapu te wahine, ā, kāore e pai te whakakotahi i te tapu, te kohi kai me te wai. Nā te rongo anō o ngā mango i te toto, ka mōrearea ake te haerenga.

Te kohi kina

Ka whai tonu ētahi i ngā tohu o te taiao mō te hao i te kaimoana. Hei whakatauira ake, ki Te Māhia ka mōmona te kina inā ka pua te mānuka. Ki ētahi atu takiwā kua mōmona i te puanga o te kōwhai me te pōhutukawa. I ngā reanga ki mua ka kaingia te katoa o te kina, heoi ināianei ko ngā hua anake ka kainga.

Rāhui

Ka tū ana te rāhui kua mōhio te tangata kua whakatapuhia ngā kaimoana. Ka whakatauhia te rāhui i ngā wā e tūpuhi ana te kaimoana, inā rānei ka toremi he tangata. I ō mua wā ka tokona te pou rāhui hei whakaatu i te wāhi. Ka whakairia ki runga i te pou nei he rimurimu, he kākahu rānei nō taua tangata i toremi. Ka pono te tokomaha o te tangata ki tēnei rāhui mēnā e mārama ana rātou kua tū he rāhui ki reira.

Te paheketanga o ngā rawa

Nō te tīmatanga o ngā hauhake ahumoni ka tūkinotia te pāua te kina me te kōura. I te tekau tau 1970, he pērā rawa te nunui o ngā kai o te ākau o Te Māhia kāore he take o te whakamahi i ngā taputapu ruku.

Te tautiaki taiao

He tohunga te Māori ki ngā mātauranga o te moana, tae atu ki ngā wā me ngā tikanga mō te kohi kaimoana me ngā tikanga mahi rerekē. I hua mai tēnei mātauranga i tōna whakamahi, me tōna kite i ngā āhuatanga o te moana.

Hei ngā wā katoa me manaakitia ngā māra mātaitai. Tere tonu ngā mātaitai te ngongo i ngā paru pērā i te parakaingaki, ā, ka kino mō te kai. Ka tūkinotia anō ngā māra inā ka wīrahia e ngā mīhini kari.

Waihoki ki rauemi kē, me tōtika te whakahaerenga o ngā wāhi mātaitai kia huhua anō ai te hauhake ā tērā tau. Nō konei ka harakoa ake te haerenga ki tātahi me te kohi i ngā kai i kohia e o rātou tīpuna.


Pāua, kina, pipi, cockles and tuatua

Mēnā ka kī te tangata kei te haere a ia ki te tiki kaimoana, e kōrero nui ana a ia mō te pāua me te kina.

Pāua

E kitea ana ngā pāua ki ngā tahataha tokatū moana me ngā toka o te ākau e piri ana. Ko ōna kai he rimurapa. Ka hua mai te tae o te angaanga i te momo o te rimurapa kei taua takiwā.

Whakamahia anō ngā angaanga hei kanohi mō ngā whakairo. Ko te kōngutu o te angaanga ka auahatia hei mahi pā kahawai. Whakairotia anō ngā angaanga hei puipuiaki.

Ko ētahi tāngata ka kai i te hua, ka tunua rānei hei rengarenga. Heoi ko te mātotoru ka kai i te kiko o te pāua. Ko ngā pāua tino māota ka taea te tunu, engari mēnā ka kainga ā muri, me paopaohia kia ngohengohe te mīti. Ko tētahi tino tohutaka mō te tunu pāua ko te pāua kōnatunatu te riki me te kirīmi. Kāore e roa ka maoa te pāua.

Te whakaparunga o te wai

Ko te tikanga ki Wairarapa ka rūmakina te pāua ki te waimāori mō ētahi rā i mua i te kai. I karangatia ēnei wāhi he wai pāua. Tērā te wā ka whānakongia e tētahi wahine ngā pāua o te tangata a Te Harara mai tana wai pāua. Otirā ko tāna mahi he takatakahi haere i ōna tapuwae kia pōhēhētia nā tētahi tira aua mātaitai i hari. I tērā wā ka tutuki te mahi o te wāhine rā, ā, kāore ia i mau.

E ai ki ngā ture ārahi mō te hao ika, me neke atu te rarahi o te pāua i te 125 tuke haumano, ā 10 te rahi mā ia tangata i ia rā. E ai anō ki ngā ture ārahi kāore e whakaāetia te ruku pāua me te mīhini hopu hā.

Kina

Ka noho te kina ki raro toka, ki roto kapiti rānei ki raro i te papa o te tai pari. He rite tonu te wā e mau ana ngā kōhatu, angaanga, rimurapa hoki ki a ia hei huna i a ia mai ngā tāmure me ētahi atu konihi. 50 kina mō ia tangata i ia rā te rahi o te kina ka taea.

Pipi

Ko te pipi te mātaitai ka kaha mōhiotia e te nuinga i ngā whakangā o te wā raumati. E kitea ana te pipi ki ngā pūaha me ngā wāhi hoki e rere ana te wai.

Ka taea te kohi i te 150 pipi mō ia tangata, ā, ko ngā mea nunui ngā mea pai. I ngā wā ō mua he momo kete anō mō te kohi pipi. Ka rūrūhia ana te kete ki roto wai, ka ngahoro ngā mea iti i ngā kōhao o te kete.

Tuangi

E kitea ana te tuangi ki kōtata mai o ngā māra pipi, heoi ko te nuinga kei ngā papa pōharu o ngā wahapū. Kāore e pai ki te tuangi ngā kirikiri me ngā wāhi e rere ana te wai, arā, te nōhanga o te pipi.

Tuatua

He nui ake te tuatua i te pipi. Ko ōna nōhanga kei ngā onepū kirikiri. Ka kohia te kai nei i te tai timu. Ka whāwhāngia ngā tuatua mā ngā waewae, ā, kia pāngia rā anō ngā tuatua kātahi ka nanao atu mā te ringa. E 150 te rarahi o te tuatua ka taea e te tangata i te rā kotahi. Engari anō ngā rohe o Tāmaki-makaurau me Hauraki, e 50 anake ka taea. 


Mussels, oysters, toheroa and other species

Kūtai

Ka tipu ā-pū te kūtai ki runga toka, ki runga i ngā pou o ngā wāpu rānei. E 50 te rahi o te kuku ka taea, ā, ko ngā mea nunui ake ka tangohia. Ka whakamahi ngā tohunga raranga i te angaanga kuku ki te waruwaru harakeke mō te muka. Whai muri ka whakamahia te muka mō te whatu kākahu.

Te pakanga a te pipi me te kuku

I ngā wā o namata ka pakanga te pipi me te kuku ki Onetahua. Ka kari te pipi ki raro i te kirikiri hei wawao i a ia i te whakaekenga o kuku. Heoi nō te whētero o te arero o kuku ka kī rawa a ia i te kirikiri, ā, hinga rawa ki a pipi. Koinei e mau tonu ana te pipi ki ngā kirikiri, ā, ko ngā kuku i taui ki ngā toka tūmoana, arā ki a Rakahore.

Kākahi

I ētahi wā ka hopukina te kākahi mā te kapu. Kei roto i ngā paru o ngā roto, awa, kōawa hoki te kākahi e kitea ana. He wā kua hopukina noa iho te kākahi mō ngā kauranga ika (aquarium) anake. I nāianei kāore i te tino kohia te kākahi hei kai.

Tio

E kitea ana ngā tio e piri ana ki runga toka ki ngā whanga me ngā wahapū. Ko te tio rongonui o Awarua tērā ka haongia mō tētahi wā poto o te tau mai Te Ara-o-Kewa.

He tere ake te tipu o te tio o Te Moananui-a-Kiwa, ka mutu he nunui ake. Nō te tekau tau 1970 ka tīmata tōna whakatipuhia ki Aotearoa. Waihoki ki te kūtai, he whakahirahira tēnei mātaitai ki te ahumoni ahumoana.

Toheroa

He mātaitai tata wharengaro te toheroa e wawaongia ana ki raro i te ture. Hei ngā rā kotahi anake a te Manatū Moana ka wātea te tangata te kohi i tēnei mātaitai ki te onepū o Oreti, kei Murihiku.

Pūpū

Pāreka katoa ana ki te hunga nohinohi te pūpū. E kitea ana te pūpū ki runga tokatū moana. He kākāriki me te pango te tae o te angaanga. He kākāriki me te tea te whatu e kapi ana i te kōhao o te angaanga. Ko te kiko maoa ka tangohia mā te pine.

Whetiko

Ānō nei te āhua o te whētiko he pūpū. Kei roto whanga, kei runga rānei i ngā takere pōharuharu o ngā wahapū ōna nōhanga. He māmā ake te tae o te whētiko i tō te pūpū. Kia marū ana te whētiko ka tapahia o runga kia pai ai e ngote i te kiko.

Kaikaikaroro

Ko te kāinga o te kaikaikaroro kei ngā wāhi ōrite ki te tuatua – arā ki te wāhi ka whati mai ngā ngaru.


Kōura and karengo

Kōura

I mua i te tīmatahia o tōna hokonga he mātotoru te kōura ki Te Māhia. Ka hoki ngā whakaaro a ngā kaumātua ki te wā ka kohia ngā kōura i mua i te hokinga atu ki te kāinga.

Kāore noa iho ngā tamariki i ruku mō te kōura, inā rā ka hopukina te kōura ki ngā wai pāpaku. Ko ngā kōura nunui mō ngā pākeke, ko ngā mea iti mō ngā tamariki.

Kua pau haere te kōura i ēnei rā. Ka rukutia te kōura, ka hopukina rānei mā te tāruke. E ono te rahi o ngā kōura mō ia tangata i ia rā. Me 54 ki te 60 tuke haumano te whānui o te kapu.

Mēnā he ngohengohe te angaanga mēnā rānei kei te mau hua a ia me whakahokia te kōura ki te moana.

Pawharu

Ka kitea anō te pawharu ki ngā waitai o Aotearoa, ā he mātotoru ake i te kōura whero.

Kēwai (kōura waimāori)

E kitea ana te kēwai kei ngā kōawa ngā roto me ngā repo puta noa i te takiwā. Ko te momo iti ka kitea ki Te Ika-a-Māui me te raki mā-uru o Te Waipounamu. Ko te momo rarahi ake ka noho ki te taha tonga mā-rāwhiti o Te Waipounamu me Rakiura.

He kākāriki tōna tae, ka mutu 125 tuke haumano noa iho tōna roa. Ka haoa te kōura mā te rākau mānuka. Ka rūmakina te rākau ki roto I te wai, kātahi ka ngōki ngā kōura ki runga i ngā rau.

E 50 te maha o te kakahi ka taea e te tangata te hari i te rā kotahi. Mēnā ka hopukina ētahi atu momo kai kua whakapakuhia te here. Heoi kua rāhuitia te mahi kōura ki Taupō Moana.

Karengo

Ko te karengo anō tētahi kai rangatira ō mua. Hei ngā ngahuru me ngā takurua ka katohia te karengo. Hei te tīmatanga o ngā ua o te marama ngahuru ka tipu haere ēnei kai ki runga i te ākau. Kei Te Māhia ki te tai rāwhiti tētahi kōawa ka puta ki te onepū. Kei reira tētahi toka tūahu i whakatakotoria e ngā whānau kaitiaki o taua rohe ngā hua tuatahi o te hauhake.

Ka whakamarokehia te karengo hei kai mō te roanga o te tau.

Ko te pāpaka, te pātangaroa me te wheke ka hopukina anō ki te ākau.


How to cite this page: Mere Whaanga, 'Mātaitai', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/mataitai/print (accessed 12 November 2019)

Story by Mere Whaanga, published 12 Jun 2006