I whānau a Tītokowaru i te tau 1823 pea, e pātata ana ki Ōkaiawa, i Taranaki ki te tonga. Nō Ngāti Manuhiakai ia, he karangatanga hapū tēnei nō Ngā Ruahine, he wāhanga anō hoki nō Ngāti Ruanui. I takina mai tōna kāwai i a Turi rāua ko Rongorongo, ki a Manuhiakai, ki a Tūnuiāmoa. He toronga anō ki a Tāmati Hōne Ōraukawa, te ariki o Ngā Ruahine i mua atu i a ia. Ko tōna whaea nō te iwi o Tangāhoe, ā, i mate i mua o te tau 1854.

He toronga anō ōna ki a Ngāti Maru o Te Āti Awa i runga i ngā moemoe. Ko tana kuia ki te taha ki tōna matua nō Ngā Rauru. Ko tōna teina, ko Ētapu, nō Ngā Rauru anō, he whaea kē hoki tōna. He teina anō, ko Rāpata Te Rangiora Nuku, nō Ngā Ruahine, he whaea kē atu anō pea hoki tōna. Tokorua pea – nuku atu rānei – ōna tuāhine, ko Pare rāua ko Makawe. Kotahi te uri o Ētapu e mōhiotia ana, he wahine, ko Wairoa te īngoa; ēngari a Pare rāua ko Makawe, huhua noa atu ngā uri. E ai ki te kōrero, kāore a Tītokowaru i whai uri; ēngari nāna i manaaki a Kimble Bent, anō he mokopuna tonu nāna. Ko tērā tangata he kaiwhakarere.

Ko te matua o Tītokowaru, ko Hōri Kīngi Tītokowaru, he ariki tonu nō Ngāti Ruanui i ngā tekau tau 1830, 1840 hoki. Ko ia tonu tētahi o ngā kaihautū i te kauparetanga atu i a Waikato i te pā i Waimate, i te kōngutu awa o Kapuni, i te tau 1836. Ki tētahi kōrero, ko te tama kē te kaihautū; ēngari kei te rārangi īngoa a te mihingare, a Te Teira (Richard Taylor) o te Rōpū Hāhi Mihingare (Church Missionary Society) mō te tau 1845 e kī ana ko ia anō te ariki o Ngā Ruahine. E whawhai ana te kaumātua nei a Tītokowaru pakeke ki a Te Āti Haunui-a-Pāpārangi o Whanganui i te tau 1840; ka riro nāna te rangatira o tērā iwi i whakarauora. Ka noho tērā tohu aroha hei painga mō tana tama ā tōna wā. E hia nei rā ngā tau i muri mai ka iriirihia a Tītokowaru pakeke e te Hāhi Wēteriana ki a Hōri Kīngi. Na, i te tau 1843 i iriirihia e Te Teira tētahi tangata ko Tītokowaru Te Teira te īngoa. Nā tōna ikeike, i tōna matenga i te rewharewha, i te 22 o Pēpuere 1848, hau ana ōna rongo; i waenga rā anō i ngā Pākehā hoki.

Mai i tōna tamarikitanga tae noa ki te 20 o ōna tau, ko te īngoa pea i mōhio whānuitia ai a Tītokowaru tamaiti, ko Riwha. Ko te īngoa Tītokowaru i waihotia atu ki tōna pāpā. E nohinohi tonu ana a Riwha, ka pāpāria e te mate karawaka, me te mate rewharewha – ērā mate i huaina ko Te Ariki. Ko John Guard pea, he tamaiti e toru noa iho ngā tau, te Pākehā tuatahi i kite ai a Riwha. I puritia a John Guard e Ngāti Ruanui ki a rātou mō ētahi marama nei hei herehere kī taurangi. Na, ko te kauwhau tuatahi i rongo ai ia i te tau 1837, nā Wiremu Nēra Ngātai, he mihingare rongonui. Ko ngā whakaaro katoa o Tītokowaru i huri ki te rapu i te huarahi tika. Ko te rangimārie, ko te pakanga rānei? Otirā, ko te mau i ngā rākau a Tūmatauenga te mea nui i ērā wā. Mai i te tau 1826 ki te 1836 e pākia tonutia ana e Waikato a Ngāti Ruanui me te hunga noho tata mai. Ko tōna tātai, i matemate, i mau hereheretia rānei. I pakeke katoa rātou i roto i ngā tautohetohe. I whakaakona rawa pea a Tītokowaru hei tohunga. Nā Taukē Te Hāpimana o Ngā Ruahine pea i whakaako.

Ko te āhua nei, he tamariki rawa a Tītokowaru i te wā o ngā pakanga nō mua tata atu pea i te tau 1820, ā tae noa pea ki ngā tau e potapotae ana i 1840. Ēngari nā ngā whawhai mau pū me te tohe atu ki ngā hōia Pākehā i ū mai i te kaipuke Alligator i te tau 1834, i para te ara mōna ki ngā marae a Tūmatauenga. Ko tana tūnga tuatahi hei toa mau rākau nō te tau 1840 i te riri ki a Te Āti Haunui-a-Pāpārangi. Ēngari, nō te tau 1842 tōna huringa tuatahi o ngā huringa e toru ki te hohou i te rongo; ko te wā anō tērā i huri ai ki te Rongopai. Pērā me tōna pāpā, i iriirihia ia e John Skevington, te mihingare Wēteriana o Heretoa. Ko tōna īngoa iriiri a Hōhepa Ōtene nō Joseph Orton, te tumuaki o te mīhana Wēteriana i New South Wales. Nō te marama o Hepetema 1845 ka haere rāua ko Skevington ki Ākarana (Auckland). Nā taua tāone toritori i tino mōhio ai ia ki ngā āhuatanga Pākehā. Tere tonu tana ako ki te tuhituhi i te reo Māori. Ko te pukapuka tuatahi i tuhia e ia nō te 27 o Hepetema 1845, he tono ki tētehi kairīwhi mō Skevington kua mate mai i Ākarana: 'Mea kāore a Skevington i noho i tō mātou taha kua huri katoa taku iwi ki te Hāhi Mihingare.'

Ākuanei pea nui kē atu te whakapono o Tītokowaru ki te Hāhi Wēteriana tēnā i ētahi atu o rātou. I mau tonu ia ki tana īngoa iriiri ki a Hōhepa. I āta tirohia hōhonutia e ia te Paipera. Ā, i noho rawa hoki ia hei ākonga pakeke, arā, hei kaiwhakaako āwhina i te kura māhita tuatahi, i a Skevington; i muri mai, i a William Hough, i Pātea, i te kāinga i noho ai ia i te tau 1850. Hāngai tonu tana kauwhau tuatahi ki te kaupapa Karaitiana. I te hohounga i te rongo i Waitōtara i te 22 o Hune 1850, ka kī a Tītokowaru: 'Kua kotahi tātou i roto i te Karaiti. Ahakoa he hōhonu ngā wai i waenganui i a tātou, Nāna kua pāpaku.…Whakarērea te whakaheke toto.…Kauaka hei kī e whakatakoto tikanga ana ahau, ehara, ko te Karaiti kē. Nāna, kua kotahi tātou.'

Nō ngā tau 1850 atu ki 1854, ka mahue i a Tītokowaru me te nuinga o tana iwi te kaupapa o te rangimārie me te kaupapa Karaitiana a ngā mihingare, pērā anō i te nuinga o tana iwi. Ka whakauru ia ki te kaupapa whakakotahi i te iwi Māori, i whakahēngia ai te hoko whenua. Kātahi ka tahuri ki te kaupapa whakatū Kīngi. Nō te hui tuatahi i Manawapou i Mei 1854, ko ia tētahi i tautoko i te tino oati rā: 'ko te tangata ki mua, ko te whenua ki muri'. Kua kore ngā kupu Karaitiana e rangona i roto i ana kauwhau, mahue ake ko ana kōrero whakarite. 'Ahakoa kua mate tōku whaea, ēngari nā tōna waiū au i ora ai. Kia mau tonu ki ō tātou whenua hei waiū mō ā tātou tamariki.' E kōrerotia ana ko Tītokowaru tētahi i whakaaria hei Kīngi i te tau 1857. E hia kē hoki ngā mea i tautapatia i taua wā ēngari ko Ōraukawa o Ngā Ruahine te mea i āta whāia rawatia. Heoi rā, ka kitea iho pērā rawa te mana o Tītokowaru.

I reira anō pea a Tītokowaru i te haukotitanga a Ngāti Ruanui i ngā riri whenua a Te Āti Awa i ngā tau 1856–1858. Kāti, ko tana tūnga tuatahi hei kaihautū i ngā riri, nō te pakanga ki te Pākehā i Taranaki i ngā tau 1860–61. Ko ia tonu pea te Hōhepa i aratakina ai e rāua ko Hōri Kiwi te marau i patua ai a Kāpene William Cutfield King, tata atu ki Nū Pāremata (New Plymouth) i te 8 o Pēpuere 1861. Kua matatau rawa atu ia ki te whakakōruarua i Te Marae-o-Tū. I uru anō pea a Tītokowaru ki te pakanga o Waikato o ngā tau 1863–64, i te rohe o Waikato, ēngari e tinga ana i te raki tonu o Taranaki. I te 30 o Āperira 1864, ko ia tētahi i te kōkiritanga i Te Mōrere (Sentry Hill), i ngungua ai tana tukemata e te matā nā te pū Enfield. Kei tētahi kōrero anō nā te maramara rino kē, ka pura tōna kanohi katau.

Kāore e mōhiotia ana te tū a Tītokowaru i roto i ngā pakanga kikino o ngā tau 1865–66, i tāoro haeretia ai e Duncan Cameron, e Trevor Chute, me Thomas McDonnell a Taranaki ki te tonga. I te wawaotanga o tana kāinga, o Pungarehu, i te 4 o Oketopa 1866, ka āhua kitea atu ōna tohu mō te kawe a riri. Heoi, kei ngā pukapuka, ko Toi kē te īngoa o te kaihautū o Ngā Ruahine. Ākuanei pea, kua hoki anō a Tītokowaru i taua wā, ki tana kaupapa whai i te rangimārie.

Ko te take i kōkiringia ai a Te Mōrere, i hapa te whakamārama i te āhuatanga o te Pai Mārire, te whakahaere a Te Ua Haumēne, i raro rā hoki a Tītokowaru i tōna awe. Ina rā, he hoa tonu anō pea rāua. Tokorua tahi hoki rāua he kaiāwhina ki a Skevington; ā, nā Te Ua i hoki tuarua ai a Tītokowaru ki te kaupapa o te rangimārie. Mate rawa ake a Te Ua i ngā rā whakamutunga o te tau 1866, kua hau anō ngā rongo o Tītokowaru. Me kī nā rāua ko Te Whiti-o-Rongomai III o Parihaka i whakakapi te tūranga o Te Ua ahakoa rā he ritenga kē anō tāna, me tā Te Whiti, i tā Te Ua. Kaha kē atu te mau o te tikanga Māori ake, i tā Tītokowaru; ka āpiti atu he wāhanga o te Pai Mārire, ka utaina atu hoki ko te kaupapa Karaitiana.

I mārama ai ēnei āhua, nō te whakaaritanga a Tītokowaru i te Whāngai Hau me te kai tangata, anō he tikanga nā Uenuku, i roto i ngā whakahekenga toto. Ko te Whāngai Hau he tuku i te manawa o te hoariri ki a Tūmatauenga. E hanga tikanga ana hoki a Tītokowaru hei whakatutuki i ōna whakaaro. Ehara koa, he rangimārie kē tā Uenuku, te atua o te āniwaniwa. I te tīmatanga, ko te whai a Tītokowaru me Te Whiti i a rāua whakahaere, he whakakotahi, he rangimārie. Nō te tūnga mai ko Tītokowaru i muri i a Te Ua i te whakamutunga o te tau 1866, ka whakarērea ōna īngoa iriiri (pērā anō i a Te Whiti) kātahi ka tango i te īngoa o tana pāpā. Ka whakaarangia ake anō e ia Te Ngutu-o-te-manu hei kāinga mōna, i te takiwā ki Pungarehu, kei te taha marangai o te awa o Waingongoro. He marae nui. E 58 ngā whare, me te whare nui whakairo, rahi tonu, ātaahua hoki, ko Wharekura. I mua he kāinga rangimārie tērā, pērā i a Parihaka ēngari mana nui kē atu. Heoi ko te mea e maumaharatia ana e te Pākehā, ko te heke o te toto i ngā tau o muri nei.

Nō te tīmatanga o te tau 1867 ka hoki anō a Tītokowaru ki tana kaupapa hohou i te rongo, arā, kei roto i tana kōrero rā: 'Ko te tau tēnei o ngā tamāhine, ko te tau hoki tēnei o te Rāmeti.' Ēngari ia, ko te wā kē o te taimahatanga! Ko te mea tuatahi māna, ko te whakarata i ngā hōia a te Karauna; i te hunga o Whanganui e tautoko ana i te kāwanatanga; i ngā Pākehā whakanohonoho haere; me ngā mana ture tangata tae atu ki ngā mana hōia. Kua noho wehewehe te tangata whenua – he whakahē tā ētahi, he kūpapa ētahi, he mahi tahi me te Pākehā; me ngā haki wene ki a rātou anō. Kāore i roa te whakaratanga ka parea ake e te Pākehā ki rahaki, kua apohia anō he whenua. Ka waiho tonu hei mahi, te apo whenua; ko tā te Pākehā, he 'āta muru'. Taka rawa atu ki te raumati o te tau 1867–68 ka kitea e Tītokowaru he rongoā. Tuatahi, ka kārangarangahia ana hui, e rima, ki Te Ngutu-o-te-manu, i te marama o Hānuere, i te 14 o Pēpuere, i te 25 o Mei, i te 28–29 o Noema 1867 me te 25 o Maehe o te tau i muri mai. I tae katoa mai ngā hoa tauwhāinga. Tuarua, ko te tuku karere ki Taranaki ki te raki, ki ngā takiwā hoki, ki te kauwhau i te rangimārie i runga i te īngoa o Tītokowaru. Tuatoru, ko te hīkoi nui whakaharahara. Ka mine mai tana iwi, 140, i Hune me Hūrae 1867. I tīmata i te 10 o Hune, i te hōpuni o ngā hōia a te Karauna i Waihī; i manaakitia ai rātou e ngā āpiha. Kātahi ka takahi mai i reira mā Tangāhoe, mā Pakakohe, me ngā kāinga o Ngā Rauru, ka mārō atu mā Pātea ki Whanganui. Ka whai i te awa o Whanganui ki roto ki a Te Āti Haunui-a-Pāpārangi i Pipiriki.

Ko te kaupapa he whakaaio whenua. Ka kauwhau haere a Tītokowaru i tana kaupapa, ahakoa pēhea ngā uauatanga. I whakanui ai ia i a Kuini Wikitōria (Victoria) i runga i ngā ūngatanga a ngā āpiha a te Karauna. Kātahi ka wehe mai i a ia i te Kīngi. Ki te Pākehā, he tohu kē te Kīngi nō te whakakinokino. Ā, ka whakaae hoki kia riro ētahi o ngā whenua o Ngā Ruahine, ka whakakīkī i ētahi o rātou kia pērā hoki. Arā tana kōrero: 'Ēngari ō tātou whenua, me tuku ki te Pākehā. Ko tōku hiahia kia noho au i runga i te rangimārie.' Me te hanga tikanga tonu i runga i te āiotanga, hei patu i ngā muru whenua e haere tonu ana. E werowero ana i ngā mana whakahaere Pākehā, ēngari kaua hei pakanga. E whakaongaonga ana i te Pākehā, ēngari kaua hei wehe rawa atu i a ia. Ka whakarāpopotongia e te kaiwhakawā takiwā o Pātea, arā, e James Booth, i ana whakamihi mō Tītokowaru me tana kī, he pukumahi rawa atu ia ki te whakakotahi i ngā iwi kia houhia te rongo. Kua tae rawa ia ki ngā hapū katoa mai i Taranaki ki Whanganui, me te aha? Kua kotahi katoa mai. Ahakoa tonu, i whakapaengia e mahi whakamokeke kē ana a Tītokowaru. E whakatikatika ana kē ki te whawhai. Ēngari ia, ko te rongomau a Tītokowaru he mea tino mīharo rawa atu. Moumou kia kore e arongia atu, kia kore e kōrerohia nuitia, pērā i ana pakanga.

Ahakoa ērā mahi āna, ka whawhai anō i te 9 o Hune 1868. Ko te pūtake ko tana whakahautanga i a Ngā Ruahine kia patua ngā hōia whakanohonoho tokotoru i runga i te whenua e tautohengia ana i Ketemarae. Ko tētahi take anō i tīmata ai te pakanga, nā te āta muru haere tonu o ngā whenua i a Maehe me Āperira. Me pēhea atu hoki? Me whawhai, me noho puku rānei? Kia mate ai i te kai? Ka puta te kupu a Tītokowaru me pāhua ngā Pākehā, ēngari kaua e heke te toto. Ko te huringa mai o te kāwanatanga. E hia kē nei ngā murunga whakakinokino a Booth rātou ko ana pirihimana i Te Ngutu-o-te-manu, ka hariharia ētahi taonga i kīia he mea whānako, ka hopu poka noa i ētahi tāngata hei herehere. Ka mutu, i te 7 o Hune, ka puta tētahi o ngā herehere kī taurangi i te whareherehere i Waihī. He kore i whakahokia e Tītokowaru, tū ana te pakanga.

E rima rawa ngā pakanga nunui: ko Te Ngutu-o-te-manu, atu i Hune ki Hepetema 1868; ko Moturoa, atu i Hepetema ki Noema; ko Taurangaika, atu i Noema ki Pēpuere 1869. Kātahi ka whāia i Taurangaika atu ki a Pēpuere ki Āperira 1869, ā, ka rapua hoki ngā iwi tautoko i a Tītokowaru atu i Maehe ki Noema 1869. I te tīmatanga, hēmanawa rawa atu a Tītokowaru i te tokomaha o te hoariri – tekau mā rua rātou ki te kotahi a Tītokowaru. Me pēhea anō rātou e toa ai? Kāti, i tāorohia e Tītokowaru me tana iwi tētahi o ngā rōpū Hōia-ā-Iwi o Niu Tīreni i Te Ngutu-o-te-manu i te 7 o Hepetema 1968. Me tētahi ope hōia anō i Moturoa i te 7 o Noema. Tērā atu anō ētahi pakanga ririki i toa ai rātou – i Turuturumōkai i te 12 o Hune 1868, i Te Karaka me Ōtautū i te 3 o Pēpuere me te 13 o Maehe 1869. Ēngari tata tonu te rarua i Te Ngutu-o-te-manu i te 21 o Ākuhata 1868 – ina rā, i ōrite ngā taha e rua. Ahakoa anō, i waimarie ka puta ō rātou ihu. E kore e taea te kī nā runga i te kūare o ngā kaiārahi o te hoariri i toa ai a Tītokowaru mā. He tangata mōhio katoa a Thomas McDonnell, a Manurau (Gustavus von Tempsky), a George Whitmore me Te Keepa Te Rangihiwinui. Kāore anō hoki e taea te kī nā te kaha anake o Tītokowaru i tika ai rātou. Ēngari ia, nā te toa o Tītokowaru me ana kaiārahi katoa – a Toi, a Haowhenua, a Kōkiri, a Hākopa Te Matauawa, me te tino tangata rā me Wiremu Kātene Tūwhakaruru, tae atu hoki ki te manawanui o te iwi o Tītokowaru. Ā, mārama hoki te kitea o tōna tohungatanga ki te kawe a riri.

Nā te tokoiti tonu o ana tāngata i kore ai e taea te whakaeke i te Pākehā i runga i ngā tikanga whawhai e mōhiotia whānuitia ana. Ēngari, i ngana anō ia kia hīkoi ia ki mua kātahi ka werowero i te hoariri kia tere ai te kōkiri i ō rātou nohoanga kua oti noa atu te whakatikatika. Ko tana wero nui, he toro ki roto i te nohoanga Pākehā he whakatuma i a rātou; i ētahi wā he wero anō te whakamōhio whānui tana tikanga kai tangata me te tuhi kupu tautoko mō tana take. He tohunga kē ia mō te whakakōruarua i te whenua mō ana toa. I a ia katoa ngā mātauranga. Ēngari kāore i noho i reira. Ko tana pā i Taurangaika, he pā whakahirahira, he tamatāne te tū. Ko te whare nui, ko Tūtahi. Ēngari te pā i Te Ngutu-o-te-manu, he hangenge tōna tū; ko Ōtautū, nā ngā taonga o te taiao i tika ai. I ōrite tonu te mātau o ētahi atu kaihautū ki a Tītokowaru. Ko te tohu tuatahi o tōna mātauranga, he whakamāminga i te hoariri. Ka ārahina ki te taumata kē, ki te wāhi e āhua hangenge ana, hei huarahi whakaekenga mō rātou. Poto katoa, he mate kei roto. Kāore a Tītokowaru e hanga pā ka whakaatuatu i ōna āhuatanga. Ko tōna tohu tuarua, he wawao i te pā me te mahara ake he wāhanga iti tēnei o te whānuitanga atu o tana kaupapa. Mārama tonu ētahi atu kaihautū ki te ārai i te hoariri, ēngari takitahi noa i mōhio ki te taupaepae. Nā te tokoiti o tana ope, ka taki whakangaro ki te ngāherehere, ka whai haere ka patupatua te hoariri, kia matemate kia iwikore ai rānei.

Nō te raumati 1868–69 i toa ai a Tītokowaru ka riro i a ia te whenua, 80 māero te roa, mai i te awa o Waingongoro ki Whanganui. Nā tōna toa ka ngoikore te iwi Pākehā; kātahi ka whakaaro te kāwanatanga i Pōneke (Wellington) kia houhia te rongo ki a Te Kooti, i mauāharatia nei e rātou, kia wātea ai rātou ki te whawhai ki a Tītokowaru. Kia whakakorea te mana kāwanatanga motuhake kia tukuna mai anō ai he hōia i Ingarangi. Kia whakahokia katoahia ngā whenua i muru raupatuhia. Ko te tira a Tītokowaru, 150, he maha nō Ngā Ruahine. Ka hono mai hoki a Ngāti Ruanui, a Ngā Rauru, a Taranaki, a Te Āti Awa me Ngāti Maru. Takitahi nō Waikato, ka piki ki te 1,000. He tino tautoko tā ngā iwi o Te Manawatū; ā, kua kite mai te Kīngitanga i tōna kaha, kua hiahia ki te āwhina mai. Nō te 3 o Pēpuere 1869 ka haukoti mai te ope a te Kīngi kātahi ka whakaekea te pā i Pukearuhe, i Taranaki ki te raki.

Kāti, kua tōmuri kē. Kua mahue i a Tītokowaru a Taurangaika i Waitōtara, kua nuku whaka-te-raki, me te motumotu haere o tana ope. Tērā anō ngā whakamārama mō tēnei āhuatanga. Ākuanei pea, i mataku ia kei huakina rātou e te Pākehā, he mea āta whakaaro rānei e ia kia hoki whakamuri? I pau rānei ko ngā kai, ko ngā matā rānei? Nā tona pūremu rānei ki a Pouārauranga, te wahine a tētahi o ana kaiārahi? Ka waiho tēnei āhuatanga hei pā pōuritanga mō ngā iwi manaaki i a ia, ā, heke ana tōna mana. He mea mīharo rawa te heke a Tītokowaru i Taurangaika ki Kawau, kei Tōtara, ki ana whanaunga o Ngāti Maru. Ahakoa ngā taumahatanga ki tana iwi, i waimarie tō rātou putanga. E kīia ana, he mea tuku e Te Āti Haunui-a-Pāpārangi ētahi o tana iwi kia rere, hei whakautu i ngā manaakitanga a tana pāpā i mua. Ko te mutunga iho, i hinga a Tītokowaru, ēngari kāore e kīia ana i toa te Pākehā. Ka whakapau te tau 1869, ka murua e te tohunga tana hara i Taurangaika, i āhua hoki mai ai ōna mana me tōna iwi.

Ka noho a Tītokowaru i roto i a Ngāti Maru tae noa ki te tau 187l, kātahi anō ia ka hoki ki tōna whenua. Ka hangaia he kāinga ki Ōmutarangi me Taikatu, ā, nō muri nei ki Ōkaiawa i te tūnga o tana whare nui o Te Aroha Kāinga. I kotahi tonu ō rāua whakaaro ko te kāwanatanga, me kaua tētahi e whakapōrearea i tētahi. Ka hangaia e ia he kaupapa hoko taonga, i hoko purapura karaihe ai ia ki te Pākehā, ka putu ana moni £3,000 i te tau. Ka ū haere hoki te haumi ki a Te Whiti rāua ko Tohu Kākahi i Parihaka. Hei tuatoru tēnei o ana huringa ki te rangimārie, i whakataukī ai a Te Whiti: 'Ka noho te raiona ki te taha o te reme.' Nā Te Mākarini (Donald McLean) te minita mō ngā take Māori, te kōrero, nā ngā rongo toa o Tītokowaru i ora ai a Taranaki ki waenganui, i tū ai hei takiwā motuhake i ngā tau atu i 1870.

Tae rawa ake ki te tau 1878, kua memeha haere te mataku o te Pākehā ki a Tītokowaru, me te aha? Ka tīmata anō te murua o ngā whenua. I te tīmatanga, kāore a Tītokowaru i tino whakahē rawa ki ngā rūri, ā, i nanao atu ia ki te £900 a te kāwanatanga i raro i ana īngoa o Hōhepa, o Pikirapu, o Rangipōkau, me tana tino īngoa o Kohi Rangatira. He mea tuku ana moni ki te pūtea a te iwi i Parihaka. Nō te tau 1879 ka whakaarahia e Tītokowaru he kaupapa mō te takahi i te ture Pākehā, ēngari me kaua te riri. Ka āia ngā kairūri me ā rātou taputapu, ka paraungia ngā whenua e tautohengia ana, ka mutu ka tuku i a rātou kia mauria ki te whare herehere hei whakapōrearea i te kāwanatanga. Koinei te urunga tuatahi o Tītokowaru ki te whare herehere. Kāore i roa ka tukuna. I kīia nā Te Whiti tēnei kaupapa. Kāore. Nā Tītokowaru kē i ārahi ngā iwi o Parihaka tae atu ki tōna iwi anō hoki. Ko te hanga whakaaro i a Te Whiti rāua ko Tohu, ko te whakatutuki i a Tītokowaru.

I te tīmatanga, he pai rawa atu te kaupapa nei. Kāti i Noema 1881, ka huakina e Te Paraihe (John Bryce) te minita mō ngā take Māori, a Taranaki ki waenganui – 2,500 ana hōia. I pēnei rawa ai te nui o tana ope, he wehi nōna ki a Tītokowaru, ka āwangawanga katoa ai ngā Pākehā. Heoi, kua ū kē te ngākau o Tītokowaru ki te rangimārie. Ka mau hereheretia anō rātou ko Te Whiti me Tohu, kātahi ka tāorotia te tāone. Ko te nuinga o Taranaki ki waenganui, i hurihia hei pāmu mā ngā Pākehā. E waru marama e noho puku ana, e whakamomori ana a Tītokowaru i te whare herehere. Kia whakaaro kē te Pākehā ki te puru i tana waha ki te kai, kātahi anō ia ka unu i tana nohopukutanga.

Nō te 14 o Hūrae 1882 ka tukuna ia i te whare herehere, ēngari kua hē kē tōna tinana. I waenganui o te tekau tau mai i 1870, i waimarie tōna oranga ake i te mate karawaka me te rūmātiki. Ka tae ki ngā tau mai i 1880, ka pāngia e te huangō, e te mate manawa, me te mate ate. Ahakoa aua mate nei, ka tohe tonu rātou ko tana rōpū 1,200, i te tau 1885 me 1886 ki te porotiti haere ana kaupapa kia whāia te rangimārie me te whakakotahi i ngā iwi. Ka kawea ki Pātea, ki Ngāmotu, ki Mōkau, ki Ōpunake, me ētahi atu wāhi i te tau 1885. Ka hoki anō ki Pātea i te 14 o Hūrae 1886. Haere ki whea, ka kauwhau i tana take: 'Ka horahia haeretia e au te rangimārie, ā, tae noa ki te mutunga o te ao.' I kōrerohia nā Te Whiti i kawe te kaupapa, ēngari i whai muri kē atu ia i te tauira a Tītokowaru i te tau 1867.

Heoi, i pērā anō i 1867, e haere ana ngā kōrero mō te rangimārie me te maungārongo, ko ngā mahara e takoto kē ana. Kua kore a Tītokowaru e whakaae ki te tango i ngā moni rēti i ahu mai i ana whenua nā te kaitiaki o te motu i poka noa ki te rīhi. Ā, ka haere tonu ana whakahē mō te kāwanatanga. Nō muri i tētahi o ana tautohetanga i te pāmu a A. J. Hastie, i Manaia, i te 18 o Hūrae 1886, ka mauria anō ia ki te whare herehere mō te marama kotahi, ahakoa tana pakeke me tana hanga mate. Ka heke haere te tinana, ā, nō te 17 o Hūrae 1888, ka mate i tāna kāinga i Ōkaiawa. Tēnā tangihanga nui! E rua mano i whakaeke ki te marae. He mea tanu whakamokeke.

I a Tītokowaru e taitama tonu ana ka puta ōna rongo mō tana toa ki te whawhai. Nōna ka taipakeke ka tino kitea tōna kaha me tōna māia. He tangata mārō, he riri, korekau ōna moko. E rima putu me te iwa īnihi tana roa, he tūpuhi te tipu, he makiki te tū. He mataara, ēngari ehara i te tangata purotu ki te titiro atu. I a ia kua kaumātuatia, kua tūpuhi, kua hake te tuarā, ko ana pāhau he mangu, he roroa hoki; i pōhēhē ai te Pākehā he tangata nui kē. Na, ko tana reo he ponguru, he mārama atu tana whakatakoto i te kupu. Nā tana reo i wehi ai tana iwi. I mua, mau pūeru Pākehā ai – he hūtu, he pūtu, he pōtae porotiwha. Nō muri i ana pakanga, ka mau tahi i te kākahu Māori me ngā pūeru Pākehā.

Kia tīmata te whawhai, noho kē ai ia ki muri rā anō whakahau ai i ana toa. Kia hē, kātahi anō ka tū ki mua. Mai i te tau 1864 ka mutu tana mau pū. Mau kē ia ki tana rākau tapu, ki a Te Porohanga. I te whakaekenga tuatahi i Te Ngutu-o-te-manu i a Ākuhata 1868, he mea tākiri ia e ana toa kia wehe mai i Wharekura. Kotahi anake te wā i riri mārika ai ia i te pakanga, kātahi ka hopukina atu ka nātia te kakī o tētahi hōia Pākehā. He hōiho tōna – he hōiho nui, he mā, ko Niu Tīrene te īngoa – he wehi, he marutuna ki te Māori, ki te Pākehā hoki. Ka kīia, kei runga i a ia ngā atua e noho ana; mā tana kupu ka āraia atu ngā matā o te pūrepo, ko ōna mātauranga nō ngā atua. Ko tana ara ko Uenuku, e taea ai e ia te karanga ngā hau o te rangi; i whakataukītia ai: 'tae atu ki ngā hau o te rangi, nā Tītoko katoa.'

Uaua rawa atu te kimi kōrero mō Tītokowaru ā-tinana nei, tēnā i a Tītokowaru ā-iwi. Ka ahua mārama ake ki tōna āhua i ngā kōrero paki mōna: he wā he nanakia, he wā he atua tonu. Ahakoa tōna hanga riri, ēngari, he tangata whakahoahoa, manaaki i te tangata, he ngāwari, ki ngā Pākehā atu hoki. He hīanga, he whakakatakata. Nāna ērā kai te rama, me te wehikē, ēngari nō te rarurarutanga i te pāparakāuta i Manaia i te tau 1879, mutu tonu atu tana kai waipiro. He tangata i whāia e te wahine. He tangata aroha, he manaaki rawa ia i te hunga e āwangawanga ana, pērā i a Kātene, i a Kimble Bent, me Charles Kane. Ka āhua tika tonu ngā rongo mōna, he patu huakore noa iho i te tangata i te wā o te pakanga, ēngari he kōrero anō mō tana tukunga i te hoariri Pākehā kia haere ana. E rima pea aua wā. Ko te hunga kōhuru i te wahine me te tamariki, ehara i a Tītokowaru, ko te kāwanatanga kē.

Ahakoa ētehi kōrero atu, kāore i tua atu i a Tītokowaru – ko ia te tianara o ngā tianara katoa i kitea i roto o Aotearoa nei. Ēngari, he poto noa te wā o ana pakanga. Roa noa atu kē ia e matakite ana, e hohou ana i te rongo, e ārahi ana hoki i ngā tautohe kāore he riri. Mō te toa taua, e memeha ana ōna rongo i o Te Kooti. Hei ngā mahi whakaaio whenua, e ngaro ana i a Te Whiti. He tangata rongonui katoa rātou. Ēngari i whakangaromia ngā mahi a Tītokowaru e te Pākehā, pēnei i te mea e huna nei i tōna kukua. Nā ngā mahi huna kōrero a te Pākehā, kei kore ai e eke te poropiti a Tītokowaru:

E kore au e mate –
Kāore au e mate.
Mate kau ana te mate,
Ko ahau, ka ora tonu.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

James Belich. 'Tītokowaru, Riwha - Titokowaru, Riwha', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990, updated o Āpereira, 2011. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t101/titokowaru-riwha (accessed 19 April 2024)